Pēc sarunas es sāku plānot savu atlikušo dienu. Linda man noteikti jāsatiek un es to jebkāda veidā noorganizēšu. Tiesa, mājīga kafejnīca man būtu labāk patikusi,jo ļoti sen neesmu bijusi kādā iestādē,izņemot darbu un bērnudārzu. Man vitāli savu nervu labad prasās pamainīt vidi.
Marta iztraucē manu štukošanu.
-Vīrs atkal kavēsies ?
-Jā,jau atkal.
Es nokaitināti atbildu. Mani šodien kaitina visi un viss.
Marta lēnām malko karsto kafiju un domīgi nosaka.
-Es tavā vietā savu vīriņu kārtīgi pieskatītu. Mazums viņa ilgās darba stundas ir kādas citas gultā.
Pārsteigumā ieplešu acis,bet nevis no dzirdētā, bet gan no tā kā tas pateikts, Martas pašpārliecinātais un viszinošais tonis mani kaitina. Mans vīrs mani noteikti nekrāpj,par to esmu pilnīgi pārliecināta,jo tam nav iemesla. Parasti krāpj nekvalitatīvas seksuālās dzīves vai garlaicības dēļ. Mūsu seksuālā dzīve ir ļoti laba, piesātināta un kaislīga,par ko vīrs bieži mēdz sajūsmināties,liekot man mulst kā mazai meitenei, jo sajūsma parasti tiek izrādīta draugu klātbūtnē. Jā,vīrs gluži kā pāvs lielās par savu seksuālo vēlmi, es, liekos to nedzirdam. Kas gan vēl vīram varētu nepatik kopdzīvē ? Garlaicība? Mūsu brīvdienas paiet laiski,taču jautri un dažkārt mēs kaut kur aizbraucam. Apnicis bērns un ģimenes dzīve ? Šaubos,viņš dievina Lauru,kaut neslēpj,ka vēlas arī dēlu un sapņo par lielu ģimeni.
Marta gluži kā prokurors mani vēro.Viņas brūnās,lielās acis šķiet izspiedīsies no plakstiņiem,par ko es klusībā priecātos,jo viņas visu redzošās acis mani kaitina.
-Tev nu gan ir idejas! Mums ar vīru viss ir kārtībā un nav iemeslu krāpšanai.
Marta divās no trim attiecībām tika krāpta,domāju tas ir iemesls viņas nepamatotajām aizdomām.Viņasprāt,visi vīrieši ir vienādi.
-Mans novērojums no malas-ja vīrietis bieži aizkavējas darbā,tad kaut kas tomēr nav labi.
Šim negribot piekrītu. No dažām draudzenēm esmu to dzirdējusi. Jā,mums kā jebkuram pārim ir savas problēmas,bet ne tādas,lai vīrs bēgot no tām aizkavētos darbā.
-Domā,ko gribi!
Es atrēcu un aizveru pusdienu kārbu. Mana apetīte ir sabojāta. Šāda iejaukšanās privātajā dzīvē man nav tīkama,it sevišķi jau ar Martu. Viņa ir jauks cilvēks,bet mēs pārāk nerunājam par intīmām lietam,precīzāk, es,jo tenku vacelēm es neuzticos. Ir bijuši pāris lūzuma punkti,kad esot dekrētā mēdzu izkratīt sirdi,bet tas bija galējos variantos,kad likās, ka dzīvot negribās,tad vairāk runājām par sajūtām,jo Marta prot uzklausīt. Tomer mana uzticības persona ir tikai viena -Linda.
Ieeju savā kabinetā un gurdeni iekrītu ērtajā krēslā. Iztēlojos kā esmu mīkstā gultā, kur mani apklāj viegla sega un es saldi guļu. Miegs kopš bērna piedzimšanas vēl nav atjaunojies, Laura periodiski mostās naktīs,skrien uz mūsu gultu,kur vārtās un īd līdz iemieg. Vīrs liekas netraucēts,jeb ignorē notiekošo,ko dara jau no brīža,kad mūsu ģimene ieradās bērns. Laura zīdainības periodā naktīs ļoti bieži cēlās,sākumā viņu mocīja kolikas, kad tās pārgaja sākas zobu periods un kopš tā laika naktis kļuva par ēšanas un gulēšanas apvienojumu. Neilgi pēc gada,kad nakts našķošanās beidzās,Laura sāka histēriski kliegt un tas turpinās. Ārsti rausta plecus.
Kad esmu saņēmusies, ķeros klāt saviem darba pienākumiem. Zvani,papīri, kolēģi,viss uz riņķi. Ieskatos pulkstenī,kurš rāda nedaudz pāri četriem. Tā,kā man ir pusstunda laika,paķeru somu un skrienu uz izeju. Pirms tam brīdināju priekšnieku par ātrāku aiziešanu no darba,par ko viņš,kā parasti pat nepapukstēja. Vismaz kaut kas labs.
Par plānu maiņu nolemju Lindai nezvanīt. Braucot uz lidostu atkal aizdomājos par Martas teikto, tomēr tas kā ass āķis ir kaut kur ieķēries. Esmu no sievietēm,kuras ļoti labi jūt otra noskaņojumu, un nekad neesmu jutusi ko aizdomīgu vīrā.Kādreiz jaunībā mēdzu lasīt žurnālus un laikam toreiz raksti par krāpšanu bija modes lieta,jo gandrīz katrā izdevumā bija kāds pārgudrs raksts par sānsoļa pazīmēm, iemesliem,vai vēl visādām muļķībām. Atceroties lasīto nekas nesakrīt.
Lidosta kā vienmer ir pilna ar dažādu rasu cilvēkiem,kas liekas dīvaini,jo dzīvojam tik mazā un uz pasaules nemanāmā valstī. Tomēr jāatzīst tieši tas ir tas vilinošais, ārzemniekiem patīk izpetīt klusos dabas nostūrus.
Lindu redzu jau no tāluma. Viņas blondie un nevaldāmi čirkainie mati jautri plīvojot būtu pamanāmi pat no kosmosa. Joprojām koši ģērbusies,jautri smaidot viņa līgani nāk manā virzienā.
-Čau, kā es esmu sailgojusies!
Linda pienākot klāt mani stingri apskauj.
Kad esam sasveicinājušas un viena otru apjūsmojušas mēs dodamies mašīnas virzienā.
Braucot es viņai izstāstu par plānu maiņu,kas Lindu sajūsmina,jo viņa labprātāk vēlētos nepiespiestu mājas gaisotni,tas viņai šobrīt esot tieši tas,kas vajadzīgs.
-Nespēju sagaidīt,kad satikšu Lauru! Redzēt pa kameru nav tas pats,kas klātienē satikt. Man tik žēl,ka tā sanācis,nekad neesmu viņu pat apskāvusi!
Linda aizbrauca dienā,kad Laura piedzima.Tajā dienā pazaudēju sev ļoti tuvu cilvēku un tai pat laikā ieguvu sev visdārgāko.
Pie bērnudarza notika īsta drāma. Laura pamanot savu krustmāti,kas patreiz ir tikai vārdiski, smaidot skrēja pretī. Linda apķerot manu meitu sāka raudāt un ilgi piespiedusi klāt nelaida vaļā,līdz meitēnam kļuva garlaicīgi un viņa niķojoties sāka spīrāties. Šis mani izbrīna, viņas nekad nav satikušās,taču bērns ir tā pieķēries un saikne starp viņam ir gluži vai mistiska. Dienās,kad jutos nogurusi Linda caur whatssap video zvanu izklaidēja Lauru, lasot viņai pasakas, vai rādot dažādas sejas izteiksmes,kas Lauru sajūsmināja. Esmu pateicīga par mūsdienu tehnoloģijām.
Braucot mājas virzienā mašīnā valda līksmība. Linda stāsta par saviem piedzīvojumiem un mēs saldi smejamies. Aizmugurējā sedeklī Laura apķērusi krustmātes dāvināto lelli saldi guļ.
-
