Es vēlos vēl tik vienu skūpstu,
Bet Tu jau aizej.
Es vēlos vēl Tev veltīt glāstus,
Bet Tevis te vairs nav.
Es vēlos Tevi apskaut,
Bet Tev ir kas svarīgāks.
Es vēlos Tev ko pačukstēt,
Bet Tu to nespēsi sadzirdēt.
Es vēlos būt Tev blakus,
Bet Tev nav laika un iespēju.
/made by Merilska/
* * *
Tavs pieskāriens tik maigs un silts,
Tajā kūstu es kā sniegs.
Redzot Tevi un Tavu smaidu
Liec dienai manai gaišākai kļūt.
Reizēm tik tāls un reizēm tik tuvs,
Bet tomēr nesasniedzams man.
Tavi apskāvieni tik neaprakstāmi,
Ka liekas laiks izgaist tajos.
Pieglaužos Tev cieši klāt
Un mana sirds jau straujāk pukstēt sāk.
Kaut spētu es kā ledus auksts
Palikt pie Tevis un neizgaist.
Kaut mirkli ilgāk
Spētu uzkavēties Tu.
/made by Merilska/
* * *
Es vēlos apskaut Tevi,
Es vēlos pieglausties Tev
Es vēlos padoties
un nepakrist...
Es vēlos dot
Es vēlos teikt
Es vēlos piederēt
un palikt...
TEV!!
/made by Merilska/
Dzejoļi veltīti kādām ļoti īpašam un ļoti mīļam cilvēciņam..
Dzejā mēs spējam paust sevi un savas tā brīža izjūtas. Reizem tā ir vieglāk pateikt ko jūti, jo ne vienmēr spēj to izteikt otram skatoties acīs..
Tas ir tik neizprotami, bet tomēr reizēm spējam tik tā sevi izpaust un otram paradīt cik gan daudz mums nozīmē.
Mēs dažādi varam pateikt to ko jūtam, to, kas dzīvo mūsos. To, kas mūs priecē vai skumdina. To, kas mūs satrauc vai mums ir vienaldzīgs. Mēs varam kliegt, sist un demolēt. Mēs varam ignorēt, noslēgties sevī un paiet garām. Bet mēs varam arī to uzrakstīt dzejā. Un varbūt kāds izlasīs un sajutīs Tavu jūtu stīgas, varbūt pie kāda aizceļos gabaliņš Tevis.
Ceru, ka patiks, jo jau kādu laiciņu nav bijusi iedvesma kaut ko radīt, bet tā nu šājā drēgnajā dienā, beidzot iedvesmas mūza mani apciemoja.. ;)
P.S. Viena bildīte ņemta arī no spoku arhīviem, cerams neiebildīsiet pret to, tā ir tik 1 bilde (nr.27), pārējas no maniem arhīviem...
Enjoy :)
