Katru dienu var atrast spokos gūzmu bilžu par dzīvi padomijā. Nav spokos tādu daudz, kas pirmās pēckara desmitgades paši piedzīvojuši un var paši rādītās bildes pavērtēt.
Es savās atmiņās pakavēšos 60-jos gados. Tajos manā dzīvē pieminēšanas vērti ir daži personiskas dabas notikumi. 1953. gads ir manas ģimenes dibināšanas gads. Tas saskan ar Staļina nāves gadu. Tad neviens nezināja patiesību par viņa īsto nāves cēloni, tāpat noslēpumā tīta bija notiekošā cīņu par varu starp Staļina līdzgaitniekiem. Pie varas nāca Hruščovs. 1959. gadā no mūža izsūtījuma Sibirijā atgriezās mani vecāki.
Šos gadus tautā dēvē par atkušņa gadiem. Sešdesmitie izpaudās nelielā politiskās brīvības pieaugumā, personības kulta atmaskošanā, sociālistiskās iekārtas pārvērtēšanā, kā arī starptautisku sakaru paplašināšanā ar ārzemēm.
Pastāv uzskats, ka dzīvojām aiz bieza dzelzs aizkara un vispār neko nezinājām, kas notiek pasaulē, izņemot padomju presē pausto propogandu. Šodien varu apgalvot, ka kultūras jomā jau dzelzs priekškarā radās spraugas un mūsu kinoteātros jau varējām noskatīt labas ārzemju filmas. Diezgan lielas izmaiņas Jaunais vadonis radīja, ne tikai pats smaidot, reizēm pat dīvaini uzvedoties, bet arī ieviešot fiziskas saskarsmes elementus kā apkampšanos un pat publisku bučošanos ar partijas biedriem un oficiālām personām. Eksistēja pat skaidrojumi, ka šāda publiska bučošanās ar vīrieti ir tikai draudzības apliecinājums.
To laiku jaunatnei izklaides iespēju nebija daudz, tāpēc kinoteātri bija vienmēr pārpildīti. Visiem bija savi aktieri - elki, par ko fanoja, iegādājoties to fotogrāfijas. Padomju aktieru foto varēja nopirkt avīžu kioskos un kadri no kinofilmām tika publicēti žurnālos un pat avīzēs. Parādījās arī aktieru foto kā pasta atklātnes, ko parsūtīja bez aploksnes.
Man ir viena to gadu pastkarte, no kuras pretim lūkojas kāda ļoti skaista meitene. Šī pastkarte ar meitenes attēlu manā dzīvoklī, stāv redzamā vietā jau daudzus gadu desmitus. Vienmēr kāds no jaunākās paaudzes, to ieraugot pajautā - kas tā tāda? Par šo jautājumu nebrīnos, jo pat spokos par viņu esmu atradusi tikai vienu rakstu.
