Blondīne nopublicē rakstu Facebook.com: Lūk! Varat mani apsveikt nesen, piepildīju savu senu sapni, nopirku mašīnu. Savā sapnī gan es to nepirku līzingā, bet tas nav būtiskākais. Draugi mani nolēma apsveikt ar pirkumu un uzdāvināt pneimatisko pistoli.
Es pajautāju: „Priekš kam man tā?”
Man paskaidroja: „Noliksi mašīnā, lai ir. Ja nu kas varēsi pabaidīt kādu uz ceļa...”
Es nolēmu tā nedarīt. Esmu pie stūres tikai divus mēnešus un lai baidītu cilvēkus uz ceļa man nevajag ieroci, pietiek ar mani un mašīnu... Es esmu iesācēja autovadītāja un ja palaižu, pilsētā, garām savu pagriezienu braucu ārā no pilsētas , kur var mierīgi apgriezties un braukt atpakaļ. Lai jums būtu vieglāk saprast, es piemēram radio mašīnā neklausos lai nenovērstu uzmanību. Arī atpakaļskata spogulī neskatos, lai nenovērstu uzmanību... Es vienkārši braucu un skatos uz ceļu! Bet braucu es vel ideāli salīdzinot ar to kā es parkojos, parkošanās tas pilnīgi noteikti nav priekš manis! It īpaši lielpilsētā kur lai atstātu mašīnu ir jābrauc uz rajonu.
Nesen bija gadījums kad braucu uz kino. Protams, pie kinoteātra nebija nevienas brīvas stāvvietas, un par cik jau kavēju, nodomāju, nekas traks, atstāšu mašīnu šķērsām ielai ar savu telefona numuru stiklā, ja kādam traucēs, piezvanīs, es iznākšu, palaidīšu garām un viss būs kārtībā. Filma gāja vairāk kā divas stundas, neviens nezvanīja, nodomāju- lieliski! Izeju- skatos ap manu mašīnu jau neliels mītiņš salasījies, bet mašīnas salonā zvana mans telefons. Paskatījos, padomāju, izlēmu, ka negribu traucēt mītiņam un braukšu mājās ar sabiedrisko. Vienkārši sapīties ar tiem auto mīļotājiem tas ir pilnīgs neprāts!
Nesen bija gadījums, kad gluži nejauši, nogriezu ceļu krutam džipam. Tas tiešām bija nejauši, jo tīšām pie stūres man vel maz kas sanāk. No džipa izleca milzīgs tēvainis un sāka uz mani bļaut: „Kurš tev iedeva tiesības stulbā padauza?” Mani tas tā aizvainoja! Pirmkārt, man tiesības neviens nedeva, es pati sev tās nopirku! Un otrkārt es neesmu „stulba padauza”! Bet ja jau šis vīrietis uzlika man par atbildību aizstāvēt stulbo padauzu intereses es jums teikšu tā- ceļu satiksmes noteikumos konkrēti rakstīts, ka satiksmē nedrīkst piedalīties personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem un personas alkohola reibumā, tur nekas nav minēts par „stulbajām padauzām”! Tātad- „stulbās padauzas” ir pilntiesīgas satiksmes dalībnieces. Un esmu pārliecināta, ka starp viņām ir lieliskas autovadītājas, bet es neesmu laba autovadītāja un man arī nav nekāda sakara ar stulbajām padauzām, saprotiet, negribu mest uz viņām ēnu. Negribu, lai dēļ manīm cilvēkiem veidotos nepareizs, negatīvs priekšstats par stulbajām padauzām, pietiek ar to, ka es jau bojāju Mersedesa reputāciju, jo man ir Mersedess. Un ar manu vadīšanas stilu, es nebrīnītos ja reiz man piezvanītu no Mersedesa kompānijas un pajautātu: „Jūs gadījumā negribat braukt uz BMW? Mēs visu apmaksājam! ”
Ja mani un manu mašīnu filmētu Mersedes reklāmā tas izskatītos apmēram šādi:
Filmēšana notiek no gaisa, sniegotas kalnu galotnes, šaurs līkumots kalnu ceļš silta pēcpusdienas saule. Ceļa malā stāv mans Mersedes ar ieslēgtām avārijas gaismām. Tikko notriektā aļņa asinis tek pār Mersedesa zīmi uz priekšējā motora pārsega. Bet es stāvu ar avārijas trīsstūri rokas un domāju kur tas jāliek, pirms aļņa, vai pēc?
Un tad alnis paceļ galvu un saka : „Kurš tev iedeva tiesības stulbā padauza?!”
Daudzi man jautā kāpēc es vispār nopirku mašīnu, ja es nemāku braukt!? Pirmām kārtām- draudzenes man teica, ka sastrēgumos varot iepazīties ar Kādu. Tās nu gan ir pilnīgākās muļķības! Kā var iepazīties sastrēgumā laikā? Sastrēgums ir tā vieta kur cilvēki viens otru maksimāli neieredz. Pie tam sastrēgumos, man pavisam nav brīvā laika, jo es neesmu vienkārša sastrēguma dalībniece, es esmu tās organizētāja! Es, ziniet, neesmu no tiem sliņķiem kas stāv sastrēguma beigās un to vien māk kā darbināt taures, es taču esmu pašā sākumā! Un tur ir bezgala daudz ko darīt, tiklīdz uz sekundi novērsīsies, tā kāds aizbrauks garām!
