Spēle notiek uz taisnstūrveida (2,7 m x 1,5 m) galda ar cietu virsmu, kas parasti ir nokrāsota zaļā vai tumši zilā krāsā. Galdu uz pusēm sadala 15,25 cm augsts tīkls, kas ir paralēls galda īsākajai malai un turpinās vēl 15,25 cm aiz galda malas katrā pusē. Spēlei izmanto raketes, kuru platums parasti ir apmēram 15 cm, kaut gan spēles noteikumos konkrēts atļautais izmērs nav norādīts. Tās izgatavo no finiera, kam abās pusēs pielīmēta gumija. Bumbiņas diametrs ir 40 mm, tā izgatavota no celulozes, tāpēc ir cieta un ļoti viegla. Spēles temps ir ļoti augsts, un sportistiem nepieciešama, iespējams, labāka reakcija kā jebkurā citā sporta veidā. Augstas klases spēlētāji prot bumbiņu sitot iegriezt, padarot tās atlēcienu no galda virsmas grūtāk prognozējamu. Seta uzvarētājs parasti ir tas, kurš pirmais gūst 11 punktus (līdz 2001.gadam, kad tika mainīti starptautiskie noteikumi, bija jāgūst 21 punkts - nereti vēl joprojām šādi tiek spēlēts). Visas starptautiskās spēles, kas tiek organizētas ITTF paspārnē, risinās līdz 11 gūtiem punktiem katrā setā - priekšsacīkstes līdz 3 uzvarētiem setiem, nozīmīgākās spēles līdz četriem.
* Galda teniss pirmo reizi olimpisko spēļu programmā tika iekļauts 1988.gadā.
* Pagājušā gadsimta 70.gados ASV galda tenisisti tika uzaicināti piedalīties turnīrā Ķīnā. Šis notikums iezīmēja "atkusni" abu valstu attiecībās, un vēlāk Ķīnu apmeklēja arī ASV prezidents Ričards Niksons.
* 1936.gadā pasaules čempionātā Prāgā diviem aizsardzības tipa spēlētājiem bija nepieciešama vairāk kā stunda, lai gūtu vienu punktu.
* No 1930. līdz 1950. gadam galda teniss PSRS bija aizliegts, jo atbildīgās amatpersonas uzskatīja, ka šis sporta veids ir bīstams cilvēku acīm.
