Nākošās lielās izmaiņas notika 1993. gadā, kad Toyota ar Supras palīdzību ienāca superauto vidū, jau otro reizi satricinot pasauli ar jaunu brīnumu. Pieejama gan ar atmosfērisko, gan turbo dzinēju, jaunā Supra radikāli atšķīrās no iepriekšējiem modeļiem. Tās moto tagad bija "Performance" un tika pieņemti daudzi svara samazināšanas mēri - Toyota pat gāja tik tālu, ka aprīkoja mašīnu ar paklāju no šķiedrām ar tukšiem vidiem, kā arī ražoja aizmugurējo antispārnu ar tukšu vidu.
Standarta Supras atmosfēriskais dzinējs ar 220zs bija gandrīz tik pat jaudīgs, kā iepriekšējās paaudzes turbo dzinējs. Turbo modelis pasaules ietekmīgākajos mēdijos tika apzīmēts kā "īsts monstrs". Ar saviem 320zs auto bija spējīgs ieskrieties līdz ātrumam 100km/h ātrāk nekā 5 sekundēs, un sasniedza elektroniski ierobežotu maksimālo ātrumu 250km/h.
1996. gadā Toyota neražoja Supra modeļus ar 6-pakāpju ātrumkārbu, jo vairākos ASV štatos šis modelis tika aizliegts pārlieku lielo izplūdes gāzu dēļ, taču 1997. gadā pēc nelielām modifikācijām Toyota atsāka ražot Supra modeli ar 6-pakāpju ātrumkārbu. Šai pašā gadā Supras modelim tika veiktas nenozīmīgas pārmaiņas dizainā, konkrētāk - nedaudz tika mainīti priekšējie un aizmugurējie lukturi. 1998. gadā Toyota izgatavoja arī dažus Supramodeļus ar VVT-i tipa dzinēju, kas pēc oficiālajiem datiem attīstīja tādu pašu jaudu, taču maksimālais griezes moments bija pieaudzis par 11Nm. Visbeidzot 1999. gadā, samazinoties high-performance segmentam globālajā tirgū, Toyota pārtrauca eksportēt Supras, un ražošana tika turpināta tikai Japānas tirgum.
