Nu bet neiet dzīvē tās lietiņas kā pēc grāmatas, vēl un vēlreiz par to pārliecinamies Mantas projektiņam tuvojoties nobeigumam. Vai pašiem širmas galīgi ciet un jumts aizbraucis, vai Manta negrib no mums šķirties, bet praktiski uz katras opcijas kaut kas uzkaras, vienkārši anekdote.
Ņemot vērā Mantiņas sākotnējo stāvokli jau no paša sākuma bija skaidrs, ka arī darbojoties pēc vislabākās sirdapziņas nekāds cukurs galarezultātā nesanāks, pārāk sačakarēti un samocīti visi bleķi un plastmasi bija. Projekta sākumā arī nebija mērķis virsbūvi restaurēt bet vienkārši savest kārtībā iegūstot maksimāli labāku rezultātu kādu no dotā materiāla varētu izspiet.
Tā nu beigās visa virsbūves pulēšana trīs dienu garumā un paralēli daži pārsteigumi kasjaku izskatā, tas asumiņam, lai dzīve tik rožaina neizskatās.
