Raudzījos, ka auto sadaļā jūsmošana pamatā notiek visu laiku par vienām un tām pašām markām un modeļiem, tādēļ nolēmu sekot Alfa Romeo cienītāja piemēram un atgādināt, ka eksistē arī citu marku auto. Tā kā pats jau kādu laiku pārvietojos ar svensonu brīnumu, dabiski, ka izvēle krita uz Volvo.
Pierasts, ka Volvo lielākoties ražo drošus un praktiskus, tomēr garlaicīgus un/vai neglītus auto, tomēr arī šai markai ir bijuši savi modeļi, kas izceļas uz masas fona.
P1800 ir Volvo pirmais sekmīgais mēģinājums uzbūvēt stilīgu un sportisku ielas automobili, (iepriekšējais mēģinājums – rodsters P1900 izrādījās pagalam neveiksmīgs, un tika saražots tikai 68 eksemplāros). To ražoja no 1961. līdz 1973. gadam, kopā saražojot vairāk nekā 47 000 eksemplārus divos virsbūves variantos. (ES modelim bija trīsdurvju universāla tipa virsbūve). Oriģinālo dizainu veidojis ievērojamais burātājs Pelle Peterssons, kas tolaik strādāja pie itāļu dizainera Pietro Frua. Līdz 1963. gadam P1800 ražoja Jensen rūpnīcā Anglijā, tad neapmierinošas kvalitātes dēļ ražošana tika pārcelta uz Gēteborgu.
Sākumā P1800 tika aprīkots ar 1.8 litru 100 ZS benzīna dzinēju ar diviem karburatoriem, vēlāk jauda tika paaugstināta līdz 115 ZS; 1969. gadā tas ieguva divu litru dzinēju ar 118 ZS, gadu vēlāk tas tika aprīkots ar degvielas iesmidzināšanu, kā rezultātā jauda paaugstinājās līdz 130 ZS. 1972. gadā tika prezentēta trīsdurvju universāla versija 1800ES ar savdabīgu aizmugurējās daļas dizainu, kas izpelnījās iesauku „Sniegbaltītes zārks”.
Plašāku publikas ievērību P1800 ieguva, piedaloties populārajā spiegu seriālā „The Saint” kā braucamais, ko lietoja slavenā Rodžera Mūra (Roger Moore) tēlotais galvenais varonis. Vēl viens nozīmīgs fakts, kas saistās ar šo modeli, ir Ginesa pasaules rekords, kas pieder amerikānim Ērvam Gordonam (Irv Gordon)un viņa 1966. gada P1800S, kurš ar šo auto vairāk nekā 40 gadu laikā ir nobraucis vairāk nekā 2,7 miljonus jūdžu (4,34 miljoni kilometru) un plāno sasniegt arī 3 miljonu jūdžu robežu.
Volvo 480 bija īpatnējs modelis, kuru ražoja no 1986. līdz 1995. gadam. Tas bija pirmais priekšējās piedziņas Volvo (uz tā platformas tika ražoti arī pārējie 400. sērijas modeļi), vienīgais Volvo ar paceļamiem/nolaižamiem priekšējiem lukturiem, un dizaina īpatnību vidū var atzīmēt arī aizmuguri, kas turpināja 1800ES tradīcijas (kuras tagad tiek turpinātas kompaktā hečbeka C30 dizainā). Koncepcija bija radīt nelielu, sportisku un komfortablu auto, tomēr pirmajos ražošanas gados nācās novērst daudzas elektronikas problēmas.
480 piemita laba vadāmība, ko nodrošināja Lotus izstrādātā piekare; 1.7 litru Renault dzinējs jaudīgākajā Turbo versijā attīstīja 120 ZS, kas kombinācijā ar nelielu pašmasu nodrošināja itin pieklājīgu dinamiku (0-100 km/h varēja sasniegt 8.6 sekundēs). Kopā tika saražoti vairāk nekā 80 000 eksemplāru.
Volvo 780 ir ne tik senas pagātnes Volvo modelis, par kura eksistenci daudzi varbūt pat nenojauš. Ražoja to no 1986. līdz 1990. gadam, un saražoja tikai aptuveni 8500 eksemplāros, tālab šī 700. sērijas kupeja ar itāļu dizaina studijas „Bertone” dizainu ir diezgan rets un ekskluzīvs auto. 780 bija aizmugurējā piedziņa un vairāki dažādi dzinēja varianti, ieskaitot arī no pārējiem 700. sērijas Volvo pazīstamo 2.4 litru turbodīzeli. No benzīna dzinējiem jaudīgākais bija Itālijas tirgum paredzētais 2.0 litru 16 vārstu turbodzinējs, kas attīstīja 200 ZS; 2.3 litru turbomotora jauda bija no 175 līdz 188 ZS.
Deviņdesmito gadu vidū Volvo iesaistījās autosportā BTCC (British Touring Car Championship) ietvaros, sadarbībā ar TWR (Tom Walkinshaw Racing). Pieredze un tehnoloģijas, kas tika gūtas, gatavojot sacīkstēm Volvo 850 (pirmajā, 1994. gada sezonā ar universāla virsbūvi, vēlāk sedanu), uz koplietošanas ceļiem lietojamā veidā materializējās 1995. gada speciālajā modelī 850 T-5R, kura izstrādē roku pielika arī Porsche. Šis auto bija pieejams divos abos virsbūves variantos – gan kā sedans, gan universālis, un standarta versijā tam bija 240 ZS pieccilindru turbodzinējs, 5-pakāpju mehāniskā vai 4-pakāpju automātiskā ātrumkārba, pelēki vieglmetāla 17 collu riteņi, atšķirīga dizaina priekšējais bamperis, aizmugures spoileris u.c. 850 T-5R attīstīja 250 km/h (ierobežots), un spēja sasniegt 100 km/h mazāk nekā 7 sekundēs (6.6-6.8). Saražots tas tika ierobežotā daudzumā, pieejamās virsbūves krāsas - melna un bāli dzeltena (ir gan dzirdēts arī par olīvzaļu, bet īstas skaidrības nav). T-5R universālis bija ātrākais rūpnieciski ražotais šāda virsbūves tipa auto pasaulē savā laikā.
Turpmākajos gados tas tika saukts vienkārši par 850R, un bija pieejams citās krāsās (bāli dzeltenā krāsa ir ekskluzīvi tikai T-5R versijai), atšķīrās arī riteņu disku dizains un salona apdare. Vēlāk, kad 850 jau bija pārvērties par 70-to sēriju, V70R kļuva pieejams arī pilnpiedziņas variantā.
Vēl viens sadarbības ar TWR rezultāts ir sākot ar 1997. gadu pircējiem piedāvātais C70 – divdurvju kupeja un kabriolets uz 70-tās sērijas bāzes. C70 izcēlās ar tā laika Volvo neraksturīgu elegantu plūdlīniju virsbūvi un dažām ekskluzīvām virsbūves krāsām, īpaši oranžo metāliku. Tehniskā ziņā tas no citiem 70-tās sērijas Volvo daudz neatšķīrās, tam tika uzstādīti dažāda tilpuma (2.0-2.5 l) un dažādas jaudas benzīna pieccilindru dzinēji, lielākoties aprīkoti ar turbokompresoru. Jaudīgākais bija jau pazīstamais 2.3 litru T-5 ar 240 ZS. Pasvītrojot idejisko saistību ar P1800, C70 atrādījās 1997. gada filmā "The Saint", kas tika veidota pēc tiem pašiem motīviem kā 60-to gadu seriāls ar tādu pašu nosaukumu, kurā vienu no galvenām lomām „spēlēja” P1800.
Bez tā ka mājās ir Alfa Romeo (sportiskumam un braukšanas priekam), ir arī 2 volvo :D Vislabāk iet pie sirds 850 universāļi, kopti un uz kādiem r17 ir oga + tā izplūdes skaņa, nevajag nemaz šķūnēt. Praktisks, patīk tas lielums un masa ( lielumu gan vairs nevar attiecināt uz nākamajiem S40, 60 utt. ), arī izturība un komforts. :)
