Vēsture.
šokolāde, tāpat kā kakao koki, cēlušies no Centrālās un Dienvidamerikas. Indiāņi izsenis izmantojuši samaltas un apceptas kakao koka augļu sēklas(kakao pupas) dzērienu pagatavošanai. Vārds "šokolāde" cēlies no acteku vārda čokolatl - rūgtais ūdens, ar ko acteki apzīmēja kakao dzērienu.
Šokolādes izejvielas.
Šokolādes un kakao pulvera iegūšanai izmanto "kakao pupas", ko audzē tropiskajos zemeslodes rajonos. Svaigām kakao pupām vēl nav raksturīgās smaržas un aromāta, tāpēc tās vispirms fermentē un žavē. Izžāvētas kakao pupas pārsvarā sastāv no taukiem(tiem raksturīga kušana apmēram ķermeņa temperatūrai), kā arī ogļhidrātiem,olbaltumvielām, aromātiskām vielām, organiskajam skābēm. To sastāvā ietilpst dažādi alkaloīdi,galvenokārt teobromīns un nedaudz kofeīna.
Šokolādi gatavo, sajaucot saberztas kakao pupas un kakao eļļu ar cukuru un pievienojot dažādas piedevas.
Nuga.
Nuga(angļu,fraņču un vācu val. - nougat) ir jēdziens,kas apzīmē vairākas līdzīga sastāva saldās masas,kas tiek gatavotas no cukura ar medu, ceptiem riekstiem(mandelēm,valriekstiem,pistācijām vai lazdu riekstiem) un citreiz ar sasmalcinātiem iecukurotiem augļiem. Nugas masa var būt gan mīksta un lipīga, gan cieta atkarībā no precīzā sastāva, un tā tiek bieži izmantota dažādos šokolādes batoniņos un tāfelītēs vai citos saldumos.
Ir divi galvenie nugas veidi: balta un brūna. Balto nugu pagatavo no sakulta olas baltuma un tā ir mīksta, bet brūno nugu(fraņču valodā tā tiek apzīmēta kā nougatine) izveido ar karamelizētu cukuru, un tai ir cietāka, nereti kraukšķīga struktūra.
