Lielā pilsēta, Lielais Ābols, lielo sapņu un aso stūru Pilsēta – lai kā to nesauktu – atrodas uz salām tieši Atlantijas okeānā un administratīvi sadalīta vairākos lielos rajonos: Bruklina, Bronksa, Kuniza, St.Ailenda un, protams, Manhetena. 7,5 miljoni cilvēku izvietojušies nosacīti nelielā platībā.
Iedzīvotāju sablīvētība un nepieciešamība dzīvot burtiski otram uz galvas, kā arī neprātīgs dzīves temps pēdējos simt piecdesmit gados ņujorkiešus pārvērtušas pilnīgi unikālā cilvēku tipā. Viņi ir mūžam ar kaut ko aizņemti, vienmēr steidzas, bet atšķirībā no rīdziniekiem priecājas par katru, kurš tajā ierodas, vai tas būtu vienkārši viesis vai labāku dzīvi meklējošs imigrants. Visi labi saprot, ka tā ir pilsēta – Zelta teļš vienlīdzīgu iespēju valstī. Tāpēc visu amerikāņu, un, it sevišķi ņujorkiešu, galvenais lozungs ir: Time is money!
Visas Manhetenas ielas, kuras iet no ziemeļiem uz dienvidiem, saucas par avēnijām, bet šķērsielas no rietumiem uz austrumiem Street. Virszemē notiek autotransporta un gājēju kustība. Visas ir vienvirziena ielas, pie tam ielās ar kārtas numuriem kustības virziens notiek austrumu virzienā un otrādi. Tas ir samērā parocīgi drošības ziņā, jo jebkura sadursme, izbraucot pretējā kustības joslā praktiski izslēgta. Toties automašīnu sānu buktes nav saskaitāmas! Taču izskatās, ka ņujorkieši tam nepievērš pārāk lielu uzmanību, un automašīnas sānus trin uz nebēdu, kad jāiebrauc stāvvietā vai ar bamperiem grūsta kaimiņu mašīnas, braucot no tās ārā.
Var jau atzīties mīlestībā šai pilsētai, bet dzīvot tajā var tikai tad, ja mīli trokšņus, kņadu un neprātīgo ikdienas skrējienu.
Iedzīvotāju sablīvētība un nepieciešamība dzīvot burtiski otram uz galvas, kā arī neprātīgs dzīves temps pēdējos simt piecdesmit gados ņujorkiešus pārvērtušas pilnīgi unikālā cilvēku tipā. Viņi ir mūžam ar kaut ko aizņemti, vienmēr steidzas, bet atšķirībā no rīdziniekiem priecājas par katru, kurš tajā ierodas, vai tas būtu vienkārši viesis vai labāku dzīvi meklējošs imigrants. Visi labi saprot, ka tā ir pilsēta – Zelta teļš vienlīdzīgu iespēju valstī. Tāpēc visu amerikāņu, un, it sevišķi ņujorkiešu, galvenais lozungs ir: Time is money!
Visas Manhetenas ielas, kuras iet no ziemeļiem uz dienvidiem, saucas par avēnijām, bet šķērsielas no rietumiem uz austrumiem Street. Virszemē notiek autotransporta un gājēju kustība. Visas ir vienvirziena ielas, pie tam ielās ar kārtas numuriem kustības virziens notiek austrumu virzienā un otrādi. Tas ir samērā parocīgi drošības ziņā, jo jebkura sadursme, izbraucot pretējā kustības joslā praktiski izslēgta. Toties automašīnu sānu buktes nav saskaitāmas! Taču izskatās, ka ņujorkieši tam nepievērš pārāk lielu uzmanību, un automašīnas sānus trin uz nebēdu, kad jāiebrauc stāvvietā vai ar bamperiem grūsta kaimiņu mašīnas, braucot no tās ārā.
Var jau atzīties mīlestībā šai pilsētai, bet dzīvot tajā var tikai tad, ja mīli trokšņus, kņadu un neprātīgo ikdienas skrējienu.
