Pirms piecpadsmit gadiem sākās notikumi, par kuriem
tagad vēsta viena no spilgtākajām lappusēm mūsu tautas neatkarības cīņu
vēsturē. 1991.gada barikādes pastāstīja cilvēkiem daudz ko tādu, ko varbūt viņi
paši par sevi nemaz nezināja.Tobrīd
mēs jau bijām pieredzējuši vienotības un garīgā pacēluma mirkļus Daugavmalā un
Mežaparkā. Baltijas tautas bija sadevušās rokās, izveidojot kopīgu brīvības un
solidaritātes ceļu. Latvijai bija sava 4.maija Neatkarības deklarācija. Un gadu
gaitā, lai arī kādus laikus nācās pārdzīvot, mūs aizvien uzrunāja senču
atstātās pagātnes liecības. Mēs mācījāmies un krājām pieredzi. Līdz jutām: mūs
vieno varens spēks, ko sauc par brīvības alkām. Spēks, kas neļauj domāt par
bailēm un izšķirīgajos mirkļos liek būt kopā ar savu tautu. Vārda vistiešākajā
nozīmē – stāvēt brīvības un neatkarīgas Latvijas sardzē.Toreiz, ieņemot aizsardzības
pozīcijas pie nozīmīgākajiem stratēģiskajiem objektiem, neviens nezināja, kas
notiks. Bet nebija jautājumu. Toties bija apņēmības pilna rīcība, kas pierādīja
mūsu cilvēku uzdrīkstēšanos un pašaizliedzību.Šo
notikumu laikā piedzīvotā unikālā saliedētības sajūta, to dienu gaišā cerība un
pacilātība ir vērtības, kuras mēs glabājam dziļi sirdī – kā kaut ko īpašu, ko
nedrīkst apbružāt vai pazaudēt nereti sūrajās ikdienas gaitās.Gan klātienē, gan neklātienē toreiz
mēs visi patiešām bijām kopā – lauksaimnieki, mediķi, šoferi, rakstnieki,
mākslinieki, valsts pārvaldes darbinieki, skolotāji, vārdu sakot, visi, visi,
visi...Esmu pārliecināts: ja rastos tāda nepieciešamība, mēs noteikti
apvienotos atkal. Patiesībā barikādes – kā brīvības mīlestības simbols – mūsu
cilvēkos nekad nav zudušas. Un uz tām mēs esam ik brīdi, godīgi darot savu
darbu un cenšoties piepildīt savus sapņus. Neviens nav aizmirsts, ikviens
dalībnieks ir devis savu artavu kopējā cīņā par tautas ideāliem. Pateicību ir
pelnījušas arī mātes, sievas, māsas, kas savus piederīgos pavadīja uz barikādēm
P.S. video arī redzams kā nošauj G.Zvaigzni !! RIP...
es vēl tad vispār nebiju piedzimusi, es jau piedzimu brīvā valstī, gadu velāk!
lai arī ko citi saka, bet tas bija tā vērts, cīnīties par brīvu valsti
Latviju! lai arī kā tagad mums iet grūti, tomēr ja mēs būtu palikuši zem
krievu tupeles tad mēs joprojām dzīvotu čuhņā...kur nekas nenotiktu..
Es arī piedzimu jau brīvā Latvijā. Bet Latvieši jau ir tāda tauta. lai kā arī būtu vnm k-kas nepatiks.
Mums jāpriecājas , ka Latvijā ir krīze nevis karš kā citās valstīt..
Ka Lidaka teica busim vienoti :)
ezza
hmm, ja padomā, vai bija jēga cinities par neatkariibu ja dziive tagad ir
daudz suudigaka..!
-------------------
Nepiekritu, pec tam Latvija stavoklis krietni uzlabojas, nebutu sakusies krize Latvija tad te tagad butu laba dzive.
daudz asinju ir izliets lai Latvija kljutu neatkariga, briva valsts. Tapec jau ari 4/5 daljas no Latvijas karoga ir asins krasaa. Skumji, bet tomer prieks ka esmu Latvietis :)