Sadama Huseina ceļš uz varu
Sadama Huseina īstais uzvārds ir Al-Tikritī. Nākamais Irākas diktators dzimis 1937. gada 27. aprīlī, Tikrītas pilsētā, kas atrodas aprtuveni 150 km no Bagdādes. S. Huseina tēvs bija vienkāršs zemnieks, kas visu mūžu kopa zemi. Smagā darba nomocīts zemnieks mira, kad S. Huseinam bija tikai deviņi mēneši. Pēc irākiešu paražām tēva brālis- Al Hadžs Ibragims, armijas virsnieks, kurš cīnījās pret britu okupāciju, kļuva par Huseina ģimenes galvu. Bez Sadama, kā jau musulmaņu zemēs ierasts, ģimenē bija krietns skaits bērnu un iztikšana bija gaužām nabadzīga. 1954. gadā jaunais Sadams Huseins būdams Bagdādes "Hark" koledžas students, iestājās Arābu sociālistiskās atdzimšanas partijas (BAAS) slepenā šūniņā. Jāmin, ka BAAS bija partija, kuras ideoloģija bija bāzēta uz sociālisma un arābu nacionālismu bāzēta kustība. Jau 1957. gadā Huseins kļūst par pilntiesību ""baasistu". Seko Huseina aktīva dalība divos mēģinājumos gāzt Irākā valdošos režīmus. Pirmo reiz viņš piedalās nemieros pret Britu monarhiju, bet 1959. gadā Sadams Huseins piedalās Irākas diktatora, armijas brigādes ģenerāļa Abdela Kerima Kesina gāšanas mēģinājumā, kurš līdzīgā veidā varu ieguva gadu iepriekš. Par to Huseinam tika piespriests nāvessods. Tikai pateicoties tam, ka viņam izdevās bēgt uz Sīriju, pēcāk uz Ēģipti, nāves sods palika neizpildīts. Kad Kesina režīms tika gāzts, Huseins atgriezās Irākā un kļuva par BAAS reģionālā biroja vadītāju.
1968. gadā BAAS beidzot iegūst varu. Par Irākas vadītāju kļūst ģenerālis Ahmads Hasans al Bakrs, kura meitu aprec Huseins. Līdz ar to Bakrs un Huseins kļuva par BAAS ietekmīgāko spēku.Tai pašā gadā S. Huseins kļuva par Revolucionārās padomes locekli. Pēc gada Huseins absolvēja Bagdādes universitāti "Muntasīrija", iegūstot jurista diplomu.
[..]
Tālāko mēs zinām visi
2000. gada novembrī par ASV prezidentu kļuva Džordžs Bušs jaunākais. Tieši tāpat kā tēvs, šis Bušs arī bija kategorisks spēka piekritējs Irākas sakarā. Jau no pirmajām savas prezidentūras dienām Bušs darīja zināmu, ka ASV vēlas mainīt Irākā valdošo režīmu pret demokrātiju.
2003. gada martā ASV sāka Irākas "demokratizāciju", kura turpinās vēl šobaltdien. Uz 2007. gada 2. janvāri Irākā bojā gājuši variāk nekā 3000 ASV karavīru un vēl vairāki simti ASV sabiedroto valstu, tostarp Latvijas, militārpersonas. Irākas zaudējumi aprēķināti ir ļoti neprecīzi. Domājams, ka to skaits jau ir mērāms simtos tūkstošos.
Irākas karš ir sašķēlis ne tikai islama pasauli. Tas radījis plaisu pašos Rietumos. Kaut bijušais Irākas diktators un ASV sabiedrotais pazemojošā veidā jau pakārts šiītu radikāļu gaviļu pavadīts, vecā Irākas politiskā sistēma demontēta, miers un demokrātija Irākā šķiet vismaz tuvāko gadu laikā nebūs. Jau ir pazīmes, ka Irāka kļuvusi par ASV otro Vjetnamu. Ar ko tas beidzās, visi ļoti labi zin...
Aigars Prūsis
