Ko tik neslēpj mūsu smadzenes un domas. Daudzi ar šīm lietām pilnīgi noteikti ir saskārušies arī paši un būs interesanti palasīt un padalīties ar savu pieredzi
Mūsu psiholoģijas mistērijas...52
Deja vu ir sajūta, kad esi pārliecināts, ka viss, kas tev apkārt notiek, jau ir pieredzēts un noticis. Šķiet tā it kā vēsture atkārtotos. Šādu parādību parasti pavada dīvaina sajūta un uz sekundes simtdaļu savā zemapziņā tu zini, kas notiks tālāk un šķiet, ka tieši tas arī notiek. Parasti „iepriekšējā pieredze” ir bijusi sapnī, bet ļoti bieži cilvēkiem ir pārliecība, ka tas ir noticis reālajā dzīvē. Zinātnieki uzskata, ka šāda dīvaina parādība ir nekas cits kā liels smadzeņu radīts apmāns. Tās patstāvīgi no daudziem dažādiem pagātnes notikumiem izveido vienu veselu, kurā mēs arī saskatām atkārtošanos. Patiesībā viss notiek pirmo reizi, vienkārši katrs sīkums kādreiz ar mums ir gadījies, bet ne vienlaicīgi.
Deja visite ir nojauta, ka vietā, kurā ierodies pirmo reizi, jau kādreiz esi bijis. Piemēram, tu viegli atrodi pareizo ceļu un neapmaldies, atpazīsti ēkas un zini daudzus faktus par tām kaut apmeklē vietu pirmo reizi un skaidri zini, ka šādām zināšanām par pilsētu tev nevajadzētu būt. Daudzi to piedēvē reinkarnācijas fenomenam, bet to, protams, nav iespējams pierādīt un tas tiek ļoti apšaubīts. Pats reizēm esmu ar to saskāries, runājot par ēkām un to nozīmi. Iespējams,ka tā ir tikai laba intuīcija un zināšanas, par kurām pats nenojautu, bet ir dīvaini atpazīt ēkas, kuras pirms tam nekad nebiju redzējis.
Deja senti ir parādība, kad atgriežas kādreiz piedzīvotas emocijas un to visu izraisa mazsvarīgas lietas. Visbiežāk kādas konkrētas emocijas rada dziesma, kura dzirdēta brīdī, kad notiek kas zīmīgs. Turpmāk šo dziesma allaž pavadīs tieši šīs emocijas, pat ja patiesībā tā nav skumja, bet radīs tevī skumjas vai otrādi. Tādu pašu efektu var radīt kāda frāze, darbība, vai jebkurš cits notikums.
Presque vu ir šī diezgan kaitinošā situācija, kad kāds tev zināms vārds ir mēles galā, šķiet, ka tūlīt tu atcerēsies, kāds bija cilvēka vārds, vietas vai lietas nosaukums vai cita parādība. Dažreiz tas patiešām var prasīt dažas sekundes, bet reizēm tas var ieilgt stundām ilgi. Zinātnieki noliedz, ka šī parādība ir saistīta tikai ar vecumā pasliktināto atmiņu vai smadzeņu nogurumu. Man pašam šāds smadzeņu gļuks reizēm pat ir licis nakts vidū celties augšā un internetā meklēt kādu faktu vai cilvēka vārdu, jo citādi nemaz nevaru aizmigt kamēr neesmu atcerējies lietas nosaukumu, kuru man it kā ļoti labi vajadzētu zināt bet nekādīgi tas neizdodas. :D
L’esprit de l’Escalier jeb kāpņu efekts ir psiholoģiska parādība, kad esi izdomājis labu prettriecienu sevis apvainojumam vai vienkārši nepatīkamam komentāram, bet ir jau par vēlu, jo tavs apvainotājs ir jau aizgājis prom vai citādi nav vairs sasniedzams. Tāpat pie šīs pašas parādības ir pieskaitāma arī sajūta, kad esi kaut ko pateicis, bet tikai pēc tam saproti, ka varēji pateikt labāk, pareizāk, piemēram, eksāmenā. Bet kāpēc mēs neejam pareizāko ceļu tad, kad viss vēl ir mūsu rokās, neviens nevar izskaidrot.
Deja vecu ir ļoti līdzīga parādība deja vu. Vienīgā lielā atšķirība ir tā, ka deja vecu gadījumā mēs visu atpazīstam daudz smalkākās detaļās, ieskaitot skaņas un pat smaržas, kamēr deja vu ir tikai vizuāla parādība. Patiesībā tieši deja vecu visbiežāk ir tas, ko mēs piedzīvojam, bet domājam, ka tas ir deja vu, jo tieši skaņas, visbiežāk balsis un pateiktas frāzes ir tas, kas mums liek sajust šo jau bijuša notikuma atkārtošanos. Diezgan bieži cilvēki to, ka notikušais kādreiz jau ir bijis, var ne tikai sajust jau pēc tam, kad kaut kas ir noticis, bet arī pirms tam jau pateikt, kas notiks tālāk un bieži vien viņiem izrādās taisnība. Diezgan baisi un neizskaidrojami...