Šie cilvēki zinātnes attīstības vārdā bija gatavi atdot savas dzīvības. Lai arī īsti gudri darīts nešķiet, bet respect viņiem 
Ķertie profesori12
415
3
Ja tu kādreiz esi iekļuvis nopietnā autoavārijā, tad iespējams, ka tu izdzīvoji pateicoties Lourensa Patrika ieguldītajam darbam zinātnē jo viņš ieviesa automašīnu drošības pārbaudes testus. Saprotot, ka tajā laikā (1940. gads) bija pieejama ļoti minimāla informāija par cilvēka ķermeņa izturību, Patriks veltīja visu dzīvi tā izpētei. Tieši pateicoties viņam auto testētājiem tagad ir pieejami manekeni ar precīziem parametriem, kuri atbilst cilvēka ķermenim.
Tieši Patriks izveidoja pirmo manekenu, ņemot par piemēru datus, kurus viņš ieguva no sava ķermeņa. Lai to panāktu Patriks dauzīja ceļgalu pret metāla stabu, tāpat viņa krūtis saņēma neskaitāmus triecienus ar gandrīz 30 kilogramus smagu maisu. Rezultātā viņam bija lauztas ribas, pirksti, bija neskaitāmi sasitumi un nobrāzumi. Toties viņš ieguva datus par cilvēka ķermeņa aptuvenu izturību un tagad tos izmanto praktiski visos automašīnas drošības mērījumos. Var teikt, ka pateicoties Lourensa Patrika uzupurēšanās spējai mūsdienās tiek glābtas simtiem dzīvības.
Reklāma
Droši vien visi zina, cik kaitīga cilvēka organismam ir sinepju gāze jeb iprīts. 1. pasaules karā pie Ipras ar to tika noindēta teju puse sabiedroto karaspēka. Vēlāk pat pats Hitlers to atzina par gāzi, kas rada pārāk traģiskas sekas. Un tomēr par šo gāzi bija zināms pavisam nedaudz un vēl nebija atrasta pretinde. Tāpēc viens no tā laika labākajiem pasaules farmaceitiem Toralds Sollmans veltīja ne tikai visu savu dzīvi, bet arī riskēja ar savu veselību un pat dzīvību lai atrastu pretindi iprītam.
Viņa eksperimenti bija ļoti vienkārši. Viņš zieda uz ķermeņa dažādas mākslīgi veidotas un dabīgas mikstūras, ziedes, tad pakļāva noteiktas ķermeņa daļas iprīta ietekmei un vēlāk pētīja, cik lielu kaitējumu iprīts ir radījis un kura ziede ir palīdzējusi iegūt vismazāko kaitejumu. Protams, eksperimentu galarezultātā viņam bija neskaitāmi smagi ādas apdegumi. Un pats ļaunākais bija tas, ka pretindi iprītam Sollmanam tā arī neizdevās atrast. Bet iespējams, ka tas bija vēl labāk, jo cilvēki beidzot saprata, cik patiešām kaitīga ir šī gāze.
Lai arī ķermeņa hipotermijas iespaids ir zināms un dokumentēts jau sen, praktiski eksperimenti šajā jomā netika veikti un neviens nezināja, kas tad notiek ar cilvēka ķermeni hipotermijas laikā. Bija zināms tikai tas ka nervu gali atmirst un ķermeni pārņem krampji bet visiem interesēja laika posms kādā tas viss notiek un ar kādiem paņēmieniem ķermenis var pretoties atdzišanai. Zinot, par kādiem cilvēkiem ir šis raksts,jūs noteikti nojaušat, ka arī to uz sevi uzņēmās kāds trakais.
Reklāma
Šoreiz tas bija Dr. Gordons Gīsbrehts. Šajā gadījumā eksperimenti izpaudās sekojoši: Giesbrehts ziemā aizgāja uz tuvāko aizsalušo ezeru, izurba āliņģi un ielēca iekšā ledainajā ūdenī. Lai iegūtu pēc iespējas precīzākus datus, viņš to atkārtoja 33 reizes. Patiesībā katru reizi viņš izkāpa no ūdens hipotermijas otrajā stadijā (ar trešo stadiju vairs neizietu, jo līķi nestaigā). Tāpat šie mērījumi palīdzēja izprast kā mūsu ķermenis reaģē uz aukstumu. Es tikai nesaprotu, kāpēc šādam mērķim nevarēja dabūt kādu vietējo roni. :D
Eliša Otiss strādāja par inženieri laikā, kad šī profesija nozīmēja “čalītis, kurš prot izjaukt vecus autiņus”. Ar laiku viņš paplašināja savu darbnīcu, bet radās viena problēma, jo, lai apsaimniekotu augstākos darbnīcas stāvus, (protams, 1851. gadā nekādu liftu nebija) viņš izmantoja paša uzmeistarotu ar virvēm uzvelkamu platformu. Un tomēr tas bija tikpat droši dzīvībai kā pamēģināt grizli lācim ielikt kontaktlēcas, tāpēc viņš nolēma uzkonstruēt tādu platformu, kas kritiena gadījumā tiktu nobremzēta ar speciālām drošības virvēm.
Lai arī Otiss nesteidzās patentēt šo ierīci, pēc kāda laika viņš saprata, ka cilvēkiem varētu ieinteresēt mehānisms, kas ļautu viņiem nenosisties, krītot no 30 stāva nenostiprinātā platformā. Protams, viņam pašam arī vajadzēja prezentēt savu darinājumu. Viņš uzkāpa uz savas platformas un palūdza asistentu, lai viņš pārgriež platformas virves. Ja nekas neizdotos, tad viņš pilnīgi noteikti sašķīstu pret zemi, bet par laimi drošības virves nobremzēja krītošo platformu un eksperiments bija izdevies. Vēlāk Otisa rasējumi tika izmantoti pat moderno liftu veidošanā.
Reklāma
Tev patiks šie raksti
