Nu tad tā - neliels kļūdu labojums un papildinājums tekstam.
1. Neprecīza terminoloģija. Degunradžvabole Oryctes nasicornis ietilpst skarabeju jeb plākštaustekļaiņu dzimtā (Scarabaeidae). Temrmins "plākšņūsaiņi" ir nekorekts, jo kukaiņiem nav tāda veidojuma, kā ūsas. Nav arī tādas vaboļu ģints. Ir vaboļu kārta (Coleoptera). Ja runājam par ģintīm, tad degunradžvabole ietilpst ģintī Oryctes, kurai latviskā nosaukuma nav.
2. Degunradžvabole ir iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā, taču šobrīd netiek uzskatīta par pārāk retu un apdraudētu sugu. Tam par iemeslu ir fakts, ka šī suga ir iemācījusies savai eksistencei izmantot cilvēka radītas dzīvotnes. Ļoti bieži tā ir sastopama kompsta un zāģu skaidu kaudzēs. Degunradžvaboles kāpuri pārtiek no trūdošas augu izcelsmes biomasas. Dabā šī suga apdzīvo mežus, kur kāpuri pārtiek no trūdošas koksnes u.c. augiem. Pieaugušās vaboles savā dzīves laikā neko neēd, tāpēc tām nav attīstīti vielmaiņas galarpoduktu izvadorgāni.
Jāatzīmē arī fakts, ka rags ir tikai tēviņiem. Mātītēm tas ir stipri reducēts, atgādinot tikai nelielu punu. Mātītes vizuāli ir stipri līdzīgas citas vaboļu sugas - dižās briežvaboles Lucanus cervus mātītēm, tāpēc bieži cilvēki domā, ka ir redzējuši tieši dižo briežvaboli (tā kā dižā briežvabole Latvijā nav atrasta gandrīz 50 gadus, tad laikam ļaudis vēlās būt sensācijas līdzdalībnieki
). Lai droši atšķirtu šo sugu mātītes, iesaku kārtīgi apskatīt taustekļus. Gan skarabejiem, gan briežvabolēm taustekļi ir ar plātnītēm. Atšķiras šo plātnīšu novietojums. Visiem skarabejiem, tātad arī degunradžvabolei plātnītes ir novietas taustekļa galā kā vēdeklis - visas plātnītes pie taustekļa stiprinās vienā punktā (pie tam plātnīšu vēdekli skarabeji pēc vajadzības spēj izplest un sakļaut). Savukārt briežvabolēm plātnītes uz taustekļa ir novietas atstatus cita no citas. Līdz ar to briežvaboles taustekļi izskatās kā mazas ķemmītes.