Vril biedrība. Nacistu Noslēpumi. 6. daļa.30

DHvSS (1912.g.) pielūdza Vācijas kalnu dievieti Isias un Schwarz Stein (melnais akmens). Tūles biedrība (1917. g.) ticēja dobās Zemes teorijai (drīzumā raksts par to) un ieguva savu nosaukumu no Ultima Thule - antīkās Hyperborea valsts galvaspilsētas, visas pasaules augšpusi (pēc dobās Zemes teorijas). Vril pielūdza Melno Sauli (drīzumā raksts), kura it kā dod neticamu spēku un  telepātisku saziņu ar āriešiem, kuri dzīvo Aldebaranā (Un atkal mums parādās šī mistiskā Aldebaranas zvaigzne. Drīzumā raksts par Vācijas augstāko vadoņu un zinātnieku sakaru ar šo zvaigznāju).

Attēlā: Aldebaranas zvaigzne.

Aldebarana, milzīga sarkana zvaigzne, ir daļa no Vērša zvaigznāja un ir pazīstama kā "Buļļa acs", sava debesīs ieņemtā stāvokļa dēļ.  "Star of Illumination" jeb Apgaismības Zvaigzne, tā arī ir zināma kā garīgās apgaismības "ceļš", kuru Vril tik ļoti meklēja un pielūdza.

Attēlā: "Apgaismības ceļš"

Taču atšķirībā no abām pārējām biedrībām, Vril biedrības iekšienē bija īpašs sieviešu loks, kuras arī cīnījās par savu laiku un kultūru. Visām šīm sievietēm mati vienmēr bija sasieti zirgastē. Viņas ticēja, ka gari mati darbojas kā kosmiskās antenes, lai saņemtu ārpuszemes iedzīvotāju paziņojumus. Šīs frizūras lietošanu pēc Pirmā Pasaules kara aizsāka viena no Tūles spilgtākajām personām, Marija Orsika.

Dīvainās valodas un mentālo attēlu, kurus viņa telepātiski saņēma, mulsināta, Tūles Marija Orsika pievienojās Vril biedrībai, lai kopā ar vēl vienu  telepātisku sievieti, Sigurnu, spētu pārtulkot svešo valodu (kas izrādījās senā Šumeru valoda. Un atkal. Cik reizes mēs jau daudz kur citur neesam lasījuši par šumeru saistību ar citplanētiešiem?) un spētu attēlot mentālos attēlus par apaļas formas lidmašīnām.

Attēlā: Tūles simbolika.

Sigurna nebija Vril biedres īstais vārds. Tas bija atvasīnāts no Sigrune, vienas no deviņu Odina un Valkīras meitu vārdiem.

Attēlā: Vāciešu dieviete Valkīra. 

Neskatoties uz neuzticēšanos vīriešiem, Vril biedres pievienojās Tūles un DHvSS biedrībām, lai kopīgi uzbūvētu starpdimensiju kosmosa kuģi, pazīstamu kā JenseitsFlugMachine (JFM) (drīzumā raksts par to). Sākot no 1922. gada neregulāras formas disks tika konstruēts Minhenē un testēts divus gadus.  Nav zināms, ka šie lidojumi būtu nesuši kādus panākumus, bet W.O. Šūmanis, Minhenes Tehniskās universitātes profesors, izgudroja levitatoru, kas bija paredzēts JFM lidaparātam, pateicoties Orsikas un Sigurnas saņemtajiem signāliem. 1924. gadā JFM projekts tika atzīts par nederīgu, taču turpinājās darbs pie levitatora pilnveidošanas, līdz tas kļuva zināms kā Sūmaņa SM-Levitators.

Līdz ar nacistu partijas (kura cēlusies no Tūles biedrības) nākšanu pie varas 1933. gadā, okultisti ieguva oficiālu varas atbalstu diska izpētei. Tūle un Vril radīja  RFZ (RundFlugZeug jeb apaļais lidaparāts. Raksts spokos RFZ) sēriju no 1937.-41. gadam.

Attēlā: Vril zināmākās biedres.

Līdz ar kara sākumu 1939. gadā RFZ-5 kļuva par Haunebu I (Viss par Haunebu un vairāk par Tūles biedrību šeit - Haunebu) un līdz ar 1941. gadu RFZ-7 ļuva par Vril I Jager (Mednieks).  Pārmaiņu iemesls bija Tūles revolucionārā Triebwerk dzinēja radīšana, kas izmantoja rotējošus elektro-magnētiskos-gravitācijas laukus, lai neitralizētu gravitāti. 1941. gadā Vril bija pilnveidojuši SM-Levitatoru unh uzsāka divas jaunas konstrukciju sērijas, abas ar nedaudz atšķirīgu mēŗki.