›

Viss par un ap lidošanu 14

136 3

Tas laiks, kad lidošana un aviolīniju pakalpojumu izmantošana bija drosmes apliecinājums, par laimi, jau ir aiz muguras. Šodien lidojums ar lidmašīnu ir tikpat ierasta lieta kā braukšana ar vilcienu vai autobusu.

Šinī rakstā iepazīsimies tuvāk gan ar lidmašīnu konstrukciju, uzbūvi, gan pašām lidmašīnām, to veidiem.

Amerikāņu brāļiem Orvilam un Vilburam Raitiem 1903. gadā izdevās pirmajiem veikt lidojumu ar lidmašīnu, kurai bija iekšdedzes motors. Viņu lidmašīnas vārds bija Flyer-1, un tā noturējās gaisā ilgāk kā vienu minūti. Tas nav pārāk ilgi, taču pietiekami, lai pierādītu, ka lidmašīna ar spārniem un motoru var lidot. Šodien mums tas liekas pilnīgi dabiski, ka ne tikai gaisa baloni un dirižabļi var lidot, bet arī smagās metāla lidmašīnas var pacelties gaisā. Taču agrāk tas šķita neiespējami. Vēl pirms simt gadiem amerikāņu patentu birojs atteicās izdot patentu uz lidmašīnu. Tikai brāļu Raitu lidojums pārliecināja tā laika ekspertus, ka tas ir iespējams.

Ja Jums interesē vēl sāda tipa raksti, tad Jums uz šejieni:

ASV specvienības

http://www.spoki.lv/vesture/AK-sistemas-trieciensautenes/520127

Ieroči, ko pielietoja Pirmajā Pasaules karā

http://www.spoki.lv/vesture/Amerikas-policijas-strukturas/519750

kā arī vēl daudz citu rakstu Jūs iepriecinās, ielūkojoties manā profilā.

Lidoscaronanas... Autors: čeburators Viss par un ap lidošanu

Lidošanas principi…
Mašīnas var lidot , radot augšupvērstu spēku, kas pārsniedz to smaguma spēku. Tās rada arī vilcējspēku, kas dzen uz priekšu un palīdz ieturēt kursu.
Lidošana ir kukaiņu , putnu un lidmašīnu pārvietošanās gaisā. Uz šiem ķermeņiem darbojas spēks, kas tos notur gaisā . Lidošanas principi ir likumi, kas nosaka ķermeņu kustību, kad tie lido. Lidošanas principi pamatojas uz četriem savstarpēji saistītiem spēkiem, kas darbojas uz lidojošu ķermeni, - cēlējspēku, vilcējspēku, gaisa pretestības spēku un smaguma spēku.

Cēlējspēks…
Lidmašīnas spārna virspuse ir izliekta, bet apakšpuse- plakana. Šādu formu sauc par aerodinamisko formu. Gaiss, kas plūst pāri lidojošā spārna virspusei, veic lielāku attālumu nekā gaiss, kas plūst gar spārna apakšpusi. Gaiss pāri virspusei pārvietojas ātrāk nekā gar apakšpusi. Gaisa spiediens samazinās, ja palielinās tā ātrums. Spiediens uz spārna augšējo virsmu ir mazāks nekā augšupvērstais spiediens uz apakšējo virsmu. Kopējais cēlējspēks ceļ spārnu augšup.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

PlūsmashellipPludlīnijas... Autors: čeburators Viss par un ap lidošanu

Plūsmas…
Pludlīnijas plūsma. Pludlīnijas forma samazina gaisa pretestību ķermenim un nodrošina vienmērīgu gaisa plūsmu. Piemēram, ūdens piliena veida ķermeņiem ir pludlīnijas forma.
Turbulenta plūsma . Kvadrātiskam ķermenim nav pludlīnijas formas. Tam ir asi stūri, kuras rezultātā gaisa pretestība palielinās.

Gaisa pretestības... Autors: čeburators Viss par un ap lidošanu

Gaisa pretestības spēks…
Lidmašīnas kustību kavē gaisa pretestība. Jo ātrāk lido lidmašīna, jo lielāka ir gaisa pretestība.
Projektējot liela izmēra lidmašīnas , gaisa pretestības pārvarēšanai tiek pievērsta liela jo liela uzmanība, jo tās iedarbība ievērojami palielinās , pat nedaudz palielinot ātrumu.Visām lidmašīnām ir jābūt ar pludlīnijas formu, lai samazinātu gaisa pretestību.

Vilcējspēks un propelleri…
Sākumā visas lidmašīnas darbojās uz benzīna virzuļdzinējiem, kas grieza propellerus. Katrai propellera lāpstiņai ir aerodinamiska forma. Lāpstiņa, šķeļot gaisu, rada uz priekšu vērstu spēku, ko sauc par vilcējspēku. Daudzas modernās lidmašīnas ir aprīkotas ar maināmās kāpes propelleriem, kuriem var mainīt lāpstiņu leņķi. Dzinēja ātrumu un propellera kāpi pilots maina līdzīgā veidā kā velosipēdists maina zobratus un min pedāļus ātrāk vai lēnāk.

Reklāma

Vilcēlspēks un reaktīvie dzinēji…
Daudzas modernās lidmašīnas darbina reaktīvie dzinēji. Šajos gāzturbīnu dzinējos kā degvielu sadedzina petroleju, lai radītu izplūdes gāzu plūsmu, kas grūž lidmašīnu uz priekšu. Izplūdes gāzes arī griež turbīnu dzinēja aizmugurē, kas darbina kompresoru dzinēja priekšpusē. Turbopropelleru dzinēji daļu šīs jaudas izmanto propellera griešanai. Turboventilatoru dzinējiem ir milzīgi kompresori, kas triec gaisu garām dzinējam, tā radot lielāko dzinēja vilcējspēka daļu.

Gāzturbīnas motori... Autors: čeburators Viss par un ap lidošanu

Gāzturbīnas motori …
Gāzturbīnas motoros ir simtiem centrālajai vārpstai jeb asij slīpi piestiprinātu lāpstiņu. Sadegšanas gāzes lielā spiedienā triecas prêt lāpstiņām, kas darbojas kā sviras, izraisot vārpstas griešanos. Turbopropelleru dzinējā turbīnas vārpsta griež propelleru- spārnu komplektu, kas grūž gaisu atpakaļ. Reakcijas spēks dzen lidmašīnu uz priekšu. Turboventilatora dzinējā turbīna griež kompresoru, kas var sastāvēt no simtiem lāpstiņu. Daļu kompresora gaisa izmanto sadegšanai, kas dez turbīnu. Tomēr vairākums gaisa masas apiet turbīnu un izplūst dzinēja aizmugurē, dzenot lidmašīnu uz priekšu.

Reaktīvie... Autors: čeburators Viss par un ap lidošanu

Reaktīvie dzinēji…
Reaktīvie dzinēji virza lidmašīnu uz priekšu, radot milzīga ātruma gāzes strūklu. Gāzturbīnas pārvērš gāzu izplešanās spēku mehāniskajā spēkā.
Reaktīvie dzinēji var piešķirt lidmašīnām lielāku ātrumu nekā propelleru dzinēji, sadedzinot degvielu un saspiestu gaisu sadedzināšanas kamerā un un izdzenot radušās gāzes atpakaļ virzienā.

Reklāma

Virskaņas lidojumi…
Virsskaņas lidmašīnas var lidot ar ātrumu aptuveni1200 km/h jūras līmenī. Tas ir lielāks par skaņas ātrumu. Šo lidmašīnu konstrukcija atšķiras no zemskaņas lidmašīnu uzbūves.
Ap 1940. gadu iznīcinātāji ar propellera dzinējiem , strauji pikējot , sasniedza ātrumu, kas bija lielāks nekā1000 km/h . Piloti novēroja spēcīgus triecienus, kas draudēja salauzt lidmašīnas spārnus. Zinātnieki saprata, ka šīs parādības rodas, kad lidmašīna tuvojas skaņas ātrumam.

Skaņas barjera…
    Lidojoša lidmašīna iekustina gaisu, un visos virzienos ar skaņas ātrumu izplatās trokšņi un spiediena viļņi. Ja lidmašīna sasniedz skaņas ātrumu, tad spiediena viļņi vairs nevar to apsteigt. Skaņas viļņi sablīvējas lidmašīnas priekšā blīvi saspiesta gaisa slāņa veidā, ko sauc par triecienvilni.
    Lai lidotu ātrāk par skaņas ātrumu, pilotam jāizlido cauri šai barjerai un tā jāpārvar. Lidmašīna, pārvarot skaņas barjeru, saņem triecienu, jo palielinās gaisa pretestība un pēkšņi samazinās cēlējspēks. Kad barjera pārvarēta, triecienvilnis paliek aiz muguras un lidojums notiek atkal vienmērīgi.
    Ar virsskaņas ātrumu lidojoša lidmašīna rada aiz sevis triecienviļņa fronti. Kad šis stipri saspiestā gaisa vilnis sasniedz zemi, dzirdams spēcīgs troksnis, kuru sauc par akustisko blīkšķi.

Maha skaitlis…
    Skaņas ātrums ir atkarīgs no gaisa temperatūras, spiediena,mitruma. Temperatūra var mainīties no 35°C pie zemes līdz -55°C augstu stratosfērā. Līdz ar to ātrums, kāds nepieciešams skaņas barjeras pārvarēšnai, ir atkarīgs no apstākļiem noteiktā vidē.
Šo ātrumu uzdod kā Maha skaitļa (M-skaitļa vērtība 1,0).
    Jebkurš ātrums, kas ir lielāks nekā 1,0 M , ir virsskaņas ātrums: no 1240km/h jūras līmenī līdz aptuveni 1060km/h augšējā atmosfēras 13000m augstumā.

Zemskaņa un hiperskaņa…
    Zemskaņas ātrums ir zemāks nekā 0,8 M –aptuveni tāds ir parasts reaktīvās pasažieru lidmašīnas ātrums. Pieskaņas ātrums ir no 0,8M-1,2 M . Hiperskaņas ātrums ir lielāks nekā 5,0 M. Lidmašīna Concorde un iznīcinātāji ir virsskaņas lidmašīnas, bet kosmoplāns Spaca Shuttle Zemes atmosfērā ielido ar hiperskaņas ātrumu, kuram atbilst aptuveni 20,0 M.