Šoreiz apskatīsim manu subjektīvi objektīvo rakstu par Otrā Pasaules kara 10 labākajiem vācu ģenerāļiem.
Otrā pasaules kara 10 labākie vācu ģenerāļi54
328
4
Ēriks fon Manšteins. Ģenerālfeldmaršals. Zibenskara ģēnijs. Kopā ar Guderianu (abus uzskatu par 1. vietas cienīgiem), abi Vācijas militārie ģēniji bija labākie karaspēka komandieri cīņās pret Franciju un zemienes valstīm. Pēc tam viņš bija galvenais spēlētājs pret Krieviju. 1942. gadā iesaistījās sazvērestībā pret Hitleru, bet pēc Staļingradas no tās izstājās. Centās mudināt Hitleru izveidot vienu Austrumu frontes komandiera amatu, kurā protams vēlējās redzēt sevi, taču neko vairāk par armiju grupas Dienvidi vadīšanu neieguva. Pēc kara viņu Lielbritānijas tiesa viņam piesprieda 17 gadus par kara noziegumiem, kas vēlāk tika samazināti. Viņš tika atbrīvots 1953. gadā un kļuva par Rietumvācijas valdības konsultantu.
Heincs Guderians. Pulkvežleitnants. Uzskatīts par vienu no vadošajiem militāristiem mūsdienu mehanizētās karadarbības izgudrošanā. Guderiāna tanku divīzijām bija milzīga loma uzvarās pār Poliju un Franciju. Kaujās viņš vienmēr darbojās ļoti pārdroši, bieži uz savu pilnvaru robežas, Krievijā darbojās gandrīz autonomi. Viņš nekad neuzbruka pretnieka spēcīgākajās vietās, bet gan flangos vai vājajās vietās. Tie nekad nezināja, ko darīs Guderians neskatoties uz to, ka viņš bija uzrakstījis grāmatu par Zibenskara taktiku vēl pirms kara.Viņš ir viens no visu laiku labākajiem kara taktiķiem. Pēc neveiksmīgā uzbrukuma Maskavai, kas faktiski bija paša Hitlera vaina, Guderians tika pazemināts amatā, atvaļināts un gandrīz aizmirsts. Tikai vēlāk kad Vērmahtam jau sāka neveikties, viņš tika iecelts pilnīgi jaunā un šķietami nevajadzīgā amatā - Tanku inspektors. Pat neskatoties uz šādu amatu, tieši Guderianam ir jāpateicas par Tiger un Panther tanku radīšanu un vērmahta saglābšanu uz kādu laiku.
Reklāma
Ervīns Rommels. "Tuksneša lapsa". Ģenerālfeldmaršals. Karojis 1. pasaules karā, Rommels palika vācu armijā arī pēc kara. Otrā pasaules kara laikā viņš kļuva par iespējams slavenāko ģenerāli (kopā ar Guderianu, Rommela dvēseles brāli). 1941. gadā Rommels kļuva par Āfrikas korpusa komandieri, vadot cīņas pret britiem Lībijā. Rommela spēki 1942. gadā bija atspieduši angļus līdz El Alameinai. Taču, kamēr Rommels Vācija ārstējās un atpūtās viņa armija bija zaudējusi un sākusi garu atkāpšanos uz Tunisiju tikko kā Rommels bija atpakaļ. Pēc tam viņš tika nosūtīt vadīt armiju Itālijā, pēc tam arī Francijā. Rommels un ģenerālis fon Rundštets tikās ar Hitleru viarākas reizes lai paŗliecinātu viņu beigt karu, taču Hitlers palika zili melns aiz dusmām. Kamēr viņš ārstējās, viņš bija dziļi vīlies Hitlerā un pievienojās sazvērstnieku grupai. Viņš nekad tajā nebija iesaistīts cieši, taču pēc neveiksmīga atentāta un spīdzināšanas Rommels tika apcietināsts. Viņam lika izvēlēties: iedzert indi vai tiesu. Vins izvēlējās indi un tika apglabāts varoņa cienīgi.
Vilhelms Keitelis. Ģenerālfeldmaršals. Hitlera galvenais militārais padomnieks visā kara laikā, civēks kurš bija pilnīgi lojāls pret Hitleru. Augstā amatā viņš pacēlās 1938. gadā, kad skandālu dēļ divi augsta ranga ģenerāļi pameta amatus. Zināms viens gadījums, kad viņš iebildis Hitleram un draudējos atkāpties no amata, ja tiktu uzbrukts Krievijai. Hitlers viņu ignorēja kā viņš parasti darīja svarīgos jautājumos. Pēc kara viņs tika tiesāts Nirnbergā. 1946. gada 16. oktobrī tika pakārts.
Alfrēds Jodls. Ģenerālpulkvedis. Ģenerālštāba vadītājs. Hitlera pirmais padomnieks stratēģiskās un operāciju jautājumos. Hitlers bija viņa varonis un viņš tam nekad neiebilda. Jodls bija viens no galvenajiem Barbarosa misijas plānotājiem. Viņš kopā ar lieladmirāli Dēnicu pārstāvēja Vāciju beznosacījumu kapitulācijas ceremonijā. Pēc kara tika tiesāts un pakārts.
Reklāma
Valters Models. Ģenerālfeldmaršals. Nacisma entuziasts. Lielisks Otrā pasaules kara tanku komandieris. Viens no galvenajiem ģenerāļiem Kurskas kaujā. Pēc kara nošāvās pats, lai netiktu notverts.
Francis Halders. Cilvēks, kas iebilda Hitleram. Ģenerālštāba priekšnieks līdz 1942. gadam. Palika vācu armijā pēc pirmā pasaules kara. 1941. gadā Krievijas kampaņā viņam pakļautais Guderians gandrīz radīja viņam nervu sabrukumu dēļ savas nedisciplinētības, kas tika pieļauta dēļ Hitlera stingrā atbalsta savam mīļākajam ģenerālim. Halders parasti bija pret karu un viņa nepārtrauktā opozitēšana Hitleram noveda pie tā ka 1942. gadā viņu atlaida. Vēlāk viņs pievienojās sazvērestniekiem, taču tur aktivi nedarbojās, tomēr pēc slepkavības mēģinājuma viņu arestēja un ievietoja koncentrācijas nometnē. Viens no retajiem kas izdzīvoja pēc kara.
Gerds fon Rundštets. Ģenerālis ko Hitlers divreiz atlaidis. Ģenerālfeldmaršals. Dzimis vadītājs. Atbrīvots no armijas 1938. gadā, taču 1939. atkal atsaukts. 1940. gadā bija galvenais komandieris uzbrukumam Francijai. Krievijas kampaņas sākumā vadīja armiju grupu Dienvidi, taču tika atbrīvots no amata. 1942. gadā tika iecelts par vācu spēku komandieri Rietumos, bet atkal tika atlaists dēļ tā ka neatvairīja sabiedroto iebrukumu. Pēc tam kad neveiksmes cieta arī Klūge un Models viņš tika atjaunots amatā. Rundštets un Rommels vairākārt ir mēģinājuši apturet Hitlera karadarbību Eiropā, taču bez rezultāta.
Reklāma
Alberts Kesselrigns.Luftwaffe ģenerālfeldmaršals. Dienējis armijā pirmā pasaules kara laikā. Otrā pasaules kara sākumā Kesselringam bija vadošā loma gaisa kaujās Polijā, Francijā un kaujā par Lielibritāniju. 1941. gada beigās kļuva par Ziemeļāfrikas un Itālijas Luftaffes spēku komanideri. Kara pēdējos mēnešos kļuva par brūkošās rietumu frontes luftvaffe spēku komandieri. Pēc kara tika piespriest nāvessods, ko nomainīja mūža ieslodzījums. 1952. gadā tika apžēlots.
Frīdrihs Pauluss. Ģenerālfeldmaršals. Vadīja vācu 6. armiju, uzbrukumu Staļingradai. Aplenkts ar spēcīgu krievu manevru. Pauluss lūdza Hitleram atļauju atkāpties, taču tā tika noraidīta. Vēlāk mēģinājums izglābt armiju neizdevās. Gērings bija apsolījis, ka armija izdzīvos dēļ gaisa piegādēm. Taču tā nenotika. Hitlers cerēja, ka Pauluss atteiksies no padošanās, taču tā nenotika. VIņš padevās, lai salgābtu savus vīrus. Pauluss palika Krievijas cietumā līdz 1953. gadam, tad atgriezās Vācijā, kur mira 1957. gadā.
Tev patiks šie raksti
