Ieroči, ko pielietoja Pirmajā Pasaules karā4

Gāze

Pasaules kara sākumā Vācija bija visprogresīvākās ķīmiskās rūpniecības valsts pasaulē, kas nodrošināja vairāk nekā 80% no pasaules krāsu un ķīmiskās produkcijas ražošanas. Lai gan indīgās gāzes izmantošana bija aizliegta Hāgas konvencijā no 1899-1907, bet  Vācijas vērsās pie tās ar cerību to atļaut, jo tā varētu būt izšķirošs ierocis, lai izbeigtu ieilgušos tranšeju karus.
Hlora gāzi pirmo reizi tika izmantota 1915. gada aprīlī. Nezināma gāze izrādījās vienkāršs dūmu aizsegs, izmantoja, lai paslēptu kareivju uzbrukumu bet gāzei bija postoša ietekme, nogalinot daudzus cilvēkus. Vēlāk, izmantoja sinepju gāzi, fosgēnu un citas gāzes. Lielbritānija un Francija drīz sekoja ar saviem gāzes ieročiem. Pirmā aizsardzību pret gāzi bija, pārsvarā lupatas, ko iemērc urīnā.
Vēlāk, samērā efektīvi tika izstrādātas gāzmaskas, un tās ievērojami samazina gāzes efektivitāti kā ieroci. Lai gan ta dažkārt ir radījusi īsu toksisku priekšrocības un, iespējams, izraisīja vairāk nekā 1000000 negadījumus, gāzei šķiet, nebija nozīmīga ietekme uz gaitu karā.

Gaisa spēki.

Kā ar lielāko daļu citām tehnoloģijām, gaisa tehnoloģijas piedzīvoja daudzus uzlabojumus 1. pasaulēs kara laikā. Sākumā kara lidmašīnas daudz neatšķīrās ar dizainu no sākotnējā Wright Flyer, kas savu pirmo lidojumu veica desmit gadus agrāk. Kaut arī sākumā lidmašinas bija neapbruņotas, tās drīz sāka šaut viena uz otru ar rokas ieročiem un pat mest šķēpus.

Lidmašīnas nespēja nolidot pat dažas jūdzes bez lielas kaujas un tūkstošiem upuru. Lidmašīnas kļuva augstu novērtētas. Tās vācā izlūkdatus par ienaidnieka pozīcijām un bombardēšanu, ienaidnieka krājumiem aiz tranšeju līnijām.
Izmantotas, lai izlūkotu ienaidnieka pozīcijas un piegādātu bumbas savai bāzei. Tā rezultātā abas puses izmantoja lidaparātu gan, lai uzbruktu ienaidnieka lidmašīnām, gan, lai aizsargātu viņus pašus.
 

Cepelīni.

Vācu dirižabļus apsaimniekoja armija un Kara flote kā divas pilnīgi atsevišķas uzņēmuma struktūrvienības. Laika gaitā I Pasaules karā, cepelīnus galvenokārt izmantoja izlūkošanas misijās, Kara flotes bombardēšanu misijās, jo ​​īpaši tām, kas bija paredzētas Londonā.
1. Pasaules kara konflikta sākuma Vācijas komanda lika lielas cerības uz gaisa kuģi, kas bija visvarens.  Bet tomēr cepelīniem bija liela neizturība pret uzliesmojumiem.

Pirmais uzbrukums bija plānots 1915. gada 13. janvārī. Četri cepelīni uzsāka, bet slikti laika apstākļi piespieda visus kuģus atteikties no reida. Pirmais veiksmīgais reids bija naktī no 19-20 janvāri.
Pirmais reids, ko organizēja Kara flote, bija 1916. gadā. Deviņi cepelīni tika nosūtīti uz Liverpūli pa nakti 31.decembrī un 1.februāri. Slikti laika apstākļi, sarežģīta navigācija un mehānisku problēmu kombinācija izkaisīja lidmašīnas visā angļu vidienē un vairākās pilsētas tika sabombardētas.

1.Pasaules karŠ bija pirmais konflikts, kurā zemūdenes izmantoja kā nopietnu kara ieroci. Vācu zemūdenes kļuva vairāk un efektīvākas, briti meklēja veidus, kā aizsargāt savas tirdzniecības kuģus. Viens no veidiem bija nomaskēti savus kuģus par civilajiem kuģiem, tā bija viena no angļu stratēģijām.