Agata Kristi (Agatha Christie), dzimusi 1890. gada 15. septembrī Devonā, Anglijā, mirusi 1976. gada 12. janvārī Oksfordšīrā, Anglijā) bija angļu kriminālromānu, stāstu un lugu rakstniece. Rakstīja arī romantiskus stāstus ar pseidonīmu Mērija Vestmakota (Mary Westmacott), bet popularitāti iemantoja ar saviem 80 detektīvromāniem un Vestendas teātra izrādēm. Pazīstamākie Agatas Kristi detektīvromānu varoņi ir Erkils Puaro un Džeina Mārpla, tieši darbi par viņiem nodrošināja rakstniecei titulu "Kriminālromānu karaliene".
Bērnība.
Agata bija dīvains bērns, nevis jauka. Kopš 3 gadu vecuma viņa regulāri redz vienu un to pašu sapni – draudīgu, nepazīstama vīrieša tēlu melnā mētelī, kuram kabatā ir ierocis. Reizēm Agata sapnī redz sava mīļā tēva seju, kas pēkšņi pārvēršas par svešinieka biedējošo ģīmi. Svešinieks nekad viņai nepieskaras, neuzrunā un nedara ļaunu, taču baiļu atmosfēra ir stindzinoša. Agata vienmēr mostas kliedzot un raudot, tikmēr izbiedētā aukle steidz uz virtuvi pēc cukura un nomierinošiem pilieniem. Nakts murgi izzūd tikai 10 gadu vecumā.
Agata ir jūtelīga un egocentriska. Viņai nekad nav gana vecāku mīlestības un uzmanības. Tiklīdz māte pievēršas tēvam, kurš pārnācis mājās pēc darba, vai tēvs golfam, Agata it kā krīt baiļu un nedrošības bezdibenī – viņu vairs nemīl! Vecākajai māsai un brālim Agata neastāj pat vecāku uzmanības drupačas, jo visu pīragu ir apēdusi viena.
Agata tiek audzināta kā īsta angļu lēdija un ļoti ātri ieņem prāta iemācīto, ka izrādīt savas jūtas jaunai lēdijai ir nepieklājīgi. Bēt jūtas viņai mēdz būt lielas un nevaldāmas, tādēl viņas uzvedība kļūst neadekvāta. Piemēram, piektajā dzimšanas dienā vecāki viņai uzdāvināja kucēnu, ko viņa ļoti gribēja. Tā vietā, lai no laimes lēkātu vai paķertu kucēnu un samīļotu viņu, Agata ne vārda nepasakot aizskrien uz vannasistabu un ieslēdzas. Tikmēr vecāki ir apjukuši- varbūt viņa negribēja suni? Bet Agata apsēdusies un flīžu grīdas, spež savas rociņas pie krūtīm un čukst: „Man ir sunītis. Sunītis!”. Laime ir tik liela, ka grūti paelpot.
Pēc desmit gadiem Agata ir izveidojusies par ļoti simpātisku pusaudzi. Pie Viņas vecāka brāļā atbraucis ciemos koledžas draugs, un visi sēžas pie vakariņu galda. Agata, kura apsēdināta blakus viesim, visu vakaru nepievērš viņam uzmanību un nepārmij ne vārda, kad jauneklis viņu mēgina uzrunāt, viņa demonstratīvi aizgriež galvu. Pirms deserta pasniegšanas vīrieši iet uzsmēķēt, un Agatas māte no dusmām un kauna piesarkusi, uzklūp meitai: „Kā tu vari būt tik rupja pret viesi? Tava uzvedība apkauno visu ģimeni! Lai kā tev šis cilvēks riebtos, esi vismaz pieklājīga!”. Agata ir neizpratnē un neatrod vārdus, lai atbildētu. Viņa taču mirst nost aiz mīlestības viņa dēļ!
