Tīri teorētiski ārā aiz loga ir ziema. Un izrādās, ka tieši -4 līdz +4 grādi ir tā temperatūra pie kuras visvieglāk var ''noķert'' iesnas. Domāju, ka man jums nav jāpaskaidro, kas ir iesnas, jo ļoti iespējams, ka arī tu šobrīd ar tām cīnies. Lai uzzinātu, kā no šīs slimības - problēmas vissātrāk tikt vaļā, jums būs jāizlasa šis raksts.
Ps: Pēc šīm metodēm nav jāizmanto zāles , kuras rosina citas problēmas.
Par to, kas ir iesnas nestāstīju, bet par to kā pie tām var tikt pastāstīšu gan. Visvienkāršākais veids kā tikt pie iesnām ir nosalšana, ķermeņa atdzišana. Aukstums samazina organisma spēju pretoties un tāpēc aktivizējas deguna gļotādā dzīvojošie mirkobi, visbiežāk streptokoki un stafilokoki, kā arī visparastākie vīrusi.
Lieki ''neņemsimies'' un ķersimies klāt pie iesnu ārstēšanas. Sākšu ar vienkāršāko. Komplekts, kurā iekļautas vilnas zeķes un tēja ir ļoti labs. Ļoti svarīgi ir saglabāt galvu, kājas, it īpaši pēdas siltumā, jo tās ir vietas, kuras palīdz ķermenim saglabāt siltumu. Tāpēc ir svarīgi valkāt cepuri. Arī šķidrumam ir liela nozīme cīņā pret iesnām. Ūdens ir ļoti svarīga cilvēka ikdienas sastāvdaļa, taču dubultsvarīga tā ir laikā, kad tu slimo. Pret iesnām ļoti labi līdz tējas. Jau esat gatavi skriet uz plauktu pakaļ savam citronu ''Lipton'' vai persiku ''Pickwick'', taču ar tām šoreiz nepietiks. Ļoti labi būtu, ja mājās būtu liepziedu, upeņu, kumelīšu vai kāda cita, tā saucamā ārstnieciskā tēja.
Viena no iesnu ārstēšanas metodēm ir kāju karsēšana. Pielej bļodu pilnu ar karstu ūdeni un pievieno sinepes. Karsā kājas kādas 10 - 15 minūtes. Kad tas izdarīts, fiksi uzvelc vilnas zeķes un skrien uz migu. Apsedzies ar 3 segām, pa nakti tās nevelc nost un no rīta tu jutīsies labāk.
Nākamais veids būs, manuprāt, visefektīvākais. Pats esmu iemīlējis šo metodi un tā ir patiesi laba. Tad nu tā. Tev ir jānomizo ķiploki, pēctam tie jāieliek bļodā vai katliņā. Ķiploki ir jāaplej ar verdošu ūdeni un nekavējoties jāpaņem dvielis, jāuzsedz virsū galvai un jāliecas pie katla - jāelpo tvaiks, caur degunu protams. Dvieļa mērķis ir saglabāt karsto tvaiku.
Jo tālāk, jo trakāk. Šis veids būs jau nedaudz ekstrēmāks. Paņem ķiploka daiviņu un iebāz to sev nāsī. Būs tāds neliels ''kaifiņš'', sajūtas, ka kāds mazs puņķu rūķītis tevi kutina.
Ja iepriekšējais bija nedaudz ekstrēmāks, tad šo jau var nosaukt par ''Baiļu faktoru''. Izspied no vienas ķiploka galviņas ( nevis daiviņas ) sulu un sajauc to ar citronu sulu 0,5l. Tad nu lēnām uz pamazītiņām mēģini to ''suslu'' izdzert.
Ho ho ho. Nenāk nemaz prātā kā nosaukt šo metodi. Baiļu faktors 2? Challange 4? vai kā savādāk, bet tas noteikti ir diezgan bīstams veids, kuru ieteiktu izmantot tikai drošos apstākļos. Tad nu ķeramies klāt. Tev ir jāatceras tas veids, kad bija jāaplej ķiploki un jāelpo tvaiks. To ķiplokūdeni, kas paliks pāri pēc ''saelpošanās'' tač nevar tā vienkārši liet ārā - man ir kāds ieteikums. Paņem ēdamkaroti un uzpildi to ar ķiplokūdeni. Tālāk pieliec to pie deguna un šņāc iekšā. Tici vai nē, bet tev tas ir jāmēģina dabūt ārā pa muti. Protams, ka to var darīt otrādāk - tā iespējams pat būtu vieglāk, jo mute ir lielāka un var vieglāk dabūt to draņķi iekšā. Es neuzņemos atbildību par jūsu veselību, bet vienu gan es varu teikt - Ja jums tas izdosies, tad jau nākamajā dienā būsiet vesels kā rutks.
Uz veselību! 
