Nu tā, klāt ir sestā daļa. Šoreiz fokusējos uz latviešu mitoloģiju, savādāk tā ir atstāta novārtā.
Ok, lieku rakstu, un uz skolu prom! 
Lasiet un baudiet!
Mītiskie radījumi 610
110
0
Vadātājs.
Vadātājs tiek uzskatīts par dēmonu, kas ir vainojams pie tā, ka cilvēki apmaldās. Tas var būt gan redzams, gan neredzams. Ja Vadātājs ir neredzams, tad cilvēks saprot to, kad iet visu laiku pa apli, ja vadātājs ir redzams, tad tas parasti parādās suņa vai bērna izskatā un ved upuri tieši nāvē. Ja upuris apstājas, tad parasti tas attopas vienu soli no nāves, parasti pie dziļiem ūdeņiem.
Vilkacis
Šis radījums ir līdzīgs vilkatim, kas sākotnēji bija cilvēks. Latviešu mitoloģijā ir labs radījums, kas vēlējās piedalīties Daugavas rakšaanā, bet tas neizpildīja nevienu uzdovumu, ko viņam uzdeva Dievs. Vilkacis ir raksturots kā neveikls radījums, kuru var viegli apmuļķot pat bērns. Par vilkaci var kļūt izģērbjoties un trīsreiz pārlecot savām drēbēm. Minēts arī, ka cilvēkam vienkārši jāizģērbjas un drēbes jānoslēpj tādā vietā, kur neviens nevar atrast.
Iepriekš minētie veidi kā pārvērsties par vilkati ir labprātīga cilvēka gribas izpausme. Pastāv veids, kā cilvēku padarīt par vilkaci bez viņa paša piekrišanas. Cilvēki, kas nelabprātīgi kļuvuši par vilkačiem, ir, tā sauktie, uzdzirdītie vilkači.
Reklāma
Lietuvēns
Lietuvēns ir zemākās mitoloģijas būtne latviešu folklorā, kas naktīs moka lopus un cilvēkus. Ģenētiski visbiežāk sasitīts ar priekšlaicīgā vai vardarbīgā nāvē mirušajiem, īpaši bērniem, kas nomiruši nekristīti. Tādējādi lietuvēns visbiežāk priekšstatīts maza bērna izskatā. Pa naktim šīs dvēseles atiet miesās atpakaļ un tad moca un jādelē gan lopus, gan cilvēkus. Tādām nelaikā mirušām miesām tas esot jādara tādēļ, lai kapā nebūtu badā, jo tiklīdz kā esot izmocījuši kādu lopu, vai cilvēku, tad viņām atļaujot paēst. Bet ja pērkons iesperot tanī vietā, kur tāds bērns ir apglabāts, tad dvēselei beidzot ir miers, un tā tiek debesīs.
Pērkons
Viena no galvenajām debesu dievībām latviešu, leišu un vairākās citās indoeiropiešu senreliģijās. Latviešu folkloras tekstos Pērkons saukts par Pērkoņtēvu, Veco tēvu vai vienkārši Veco, Kalēju, arī par Debesu rūcēju vai graudēju. Par vienu no galvenajiem Pērkona piederumiem tautasdziesmu tekstos minēts zirgs. Lielākoties zirgi Pērkonam nepieciešami debesu precību sakarā, taču viņš tos jāj arī pieguļā.Pērkona ieroči ir zibens, deviņi zibeņi, zobens, pātaga, dzelzu rīkste, bulta vai lode un milna. Pērkons tiek tēlots kā bargs dievs gan tautasdziesmās, gan teikās. Teikās Pērkons lielākoties parādās kā personificēts dabas spēks, kas soda tos, kas negaisa laikā strādā un viņu zaimo.
Mājas kungs
Mājas gars visbiežāk saukts par mājas kungu, arī par mājas dievu, ir labvēlīga mājas dievība, ģimenes aizgādnis, kas dzīvo istabā, rijā, klētī vai pirtī, pie kāda liela akmens vai kokā. Latviešu priekšstatos mājas kungs parādās gan cilvēka, gan kāda dzīvnieka: vardes, čūskas, vaboles, izskatā.
Mājas gars nodrošina saimes svētību un labklājību, taču mājas saimniekam un saimniecei jārūpējas par tā barošanu un godināšanu. Lielā daļā teiku par mājas garu minēts, ka, pārtraucot barot mājas garu vai izrādot necieņu pret to, notiek kāda nelaime, piemēram, saslimst saimnieks vai nodeg kāda ēka.
Reklāma
Ūsiņš
Ūsiņš ir latviešu dievība, saistīta ar pavasari, gaismu, arī zirgu patrons. Viena no retajām dievībām, par kuru jau pirmajos vēstures avotos gūstamas vairāk vai mazāk patiesas liecības. Tautasdziesmās minēts, ka arī Ūsiņam pašam pieder zirgi, turklāt tie ir ļoti labi un brangi.
Nozīmīgu vietu tautasdziesmu tekstos un tradīciju aprakstos ieņem upurēšana Ūsiņam.
Tautasdziesmās minēts, ka Ūsiņam upurē gaili deviņiem cekuliem, sarkanām kājām. Tradīciju aprakstos, ticējumos minēts, ka gaiļa asinis tecinātas zirga silē uz auzām, bet gaili apēduši pieguļnieki pirmajā pieguļas naktī.
Auseklis
Auseklis ir mitoloģiskais tēls latviešu folklorā, viens no biežāk pieminētajiem mitoloģiskajiem debesu iemītniekiem tautasdziesmās. Citos folkloras žanros Ausekļa pieminējumi ir ļoti reti.
Viens no pamatmotīviem, kur darbojas Auseklis ir mitoloģiskās debesu kāzas. Auseklis lielākoties ir Saules vai Saules meitas precinieks, taču dažkārt arī vedējs vai panāksnieks. Ausekļa kā precinieka vietā nereti minēti arī Dieva dēli, Mēness vai Pērkons.
Tev patiks šie raksti
