Šeku, reku, klāt jau piektā daļa. Tagad kādu laiku rakstus no manis negaidiet, jāsāk beidzot mācīties
Lasiet un baudiet!
Šeku, reku, klāt jau piektā daļa. Tagad kādu laiku rakstus no manis negaidiet, jāsāk beidzot mācīties
Lasiet un baudiet!
Baba Jaga
Baba Jaga, zināma arī pēc citiem nosaukumiem, ir raganai līdzīga vecene slāvu folklorā. Viņa lido apkārt ar milzīgā piestā, nolaupa, un visticamāk, apēd mazus bērnus, viņa dzīvo būda, kas stāv uz vistas kājas. Pārsvarā slāvu folklorā viņa ir kā pretinieks, kaut gan citi mitoloģiski tēli slāvu mītos meklē pie viņas gudrību, un retos gadījumos Baba Jaga palīdz zudušām dvēselēm. Dažreiz viņa palīdz varoņiem, iedod kaut ko, kas nepieciešams ceļa turpināšanai, bet protams viņa to nedara pēc laba prāta.
Kentaurs
Šis radījums nāk no Sengrieķu mītiem, šī leģenda jau kopš seniem laikiem ir fascinējusi cilvēkus. Tā kā kentauri ir pus cilvēki, pus zirgi, tie ir iesprūduši starp divām pasaulēm: mežonīga zvēra un cilvēka pasauli. Kentauri ir ne tikai pa pusei dzīvnieki, bet tie ir arī kaislīgi karotāji, ar tieksmi uz dzeršanu un citām galejībām, kuru dēļ kentauri bieži nonāk konfliktā ar cilvēku. Bija tikai viens kentaurs, kurš bija izņēmums – Heirons, viņš bija apdāvināts dziednieks un intelektuālis.
Pegass
Šis mītiskais dzīvnieks ir Poseidona un Medūzas dēls. Tas ir skaists spārnots zirgs, dažreiz balts ar zelta spārniem, bet dažreiz tas ir viss vienā zeltā. Ir dažādas versijas, no kurienes Pegass parādījās. Viena no tām, kad Persejs nogalināja Medūzu, nocērtot viņai galvu, Pegass izlēca no viņas kakla. Otrs variants, ka Pegass ir cēlies no Medūzas asinīm, kas tecēja no viņas kakla. Ir arī Pegasa zvaigznājs, kuru uzskata kā dāvanu no Zeva, kad Pegass gāja bojā.
Troļļi
Troļļi ir pārdabiskas būtnes, kas nākušas no skandināvu mitoloģijas un folkloras. Troļļi mīt ļoti izolētās vietas – klintis un alas klintīs, tie dzīvo kopā mazās ģimenēs un ļoti reti palīdz cilvēkiem. Troļļus uzskata par cilvēkam bīstamām radībām. Atkarībā no reģiona, troļļa izskats var manīties; tie var būt neglīti, lēnprātīgi vai var izskatīties un izturēties tāpat kā cilvēki ar gandrīz nepamanām iezīmēm. Troļļus reizēm saista ar akmens veidojumiem, jo tos uzskata par saules gaismā pabijušu trolli.
Gauli
Seno arābu folklorā gauli, parasti, atrodas kapulaukos un kapsētās. Tie var būt arī tuksnesī, kur maskējas par zvēriem, parasti par hiēnu. Tas ieved ceļiniekus dziļi tuksnesī, kur tos nogalina un apēd. Radījums medī arī bērnus, aplaupa kapus, dzer asinis, zog vērtslietas un ēd mirušus cilvēkus, pieņemot tā cilvēka formu, kuru tas ir tikko apēdis.
Spoki
Tradicionāli spoki ir mirušā gars vai dvēsele, kas var parādīties redzamā formā vai kā savādāk. Spoku formas mēdz būt dažādas, no neredzamiem, vai knapi redzamiem, līdz pat tādiem, kas ir kā dzīvi. Labprātīgu sazināšanos ar spokiem sauc par nekromantiju vai spritismā – par seansu. Ticība, ka spoki ir mirušā dvēsele, jau ir radusies pirms rakstības. Spoki parasti ir vientulīgas būtnes, kuras spokojas tikai noteiktā vietā, lietās, vai arī spokojas cilvēkiem, ar kuriem tie bija saistīti dzīves laikā. Kaut gan spokus uzskata par vientuļniekiem, ir redzētas veselas armijas, spoku vilcieni, kuģi un pat dzīvnieki.
Sirēnas
Grieķu mitoloģijā sirēnas bija bīstamas būtnes, kuras ar savām dziesmām uzmāna jūrniekus uz zemūdens klintīm vai sēkļiem, netālu no to salas. Sirēnas parasti ir putna un sievietes krustojums. Grieķu mitoloģijā tas bija kā putni ar lielām sieviešu galvām, spalvām un putna kājām, vai arī kā sievietes ar putna kājām, ar vai bez spārniem. Putni tika izvēlēti kā daļa no sirēnas, jo tiem ir skaistas balsis. Sirēnas mēdz būt arī tikai kā skaistas sievietes, kurām ne tikai ir pavedinoša balss, bet arī ķermenis.