Japāņu mitoloģiskās būtnes no A līdz Z (3.daļa)20

Ato-oi-kozou (後追い小僧 = sekotāj-zēns) visbiežāk vienkārši slepus seko cilvēkiem. Parasti kalnu pārejās vai citās pēc iespējas nomaļākās vietās – rada to nejauku „mani kāds novēro” sajūtu, līdzko pagriezies,lai paskatītos, tā noslēpjas, bet pēc laika pazūd pavisam. Valkā īpatnēja auduma drēbes, citreiz kažokādas. Parasti izveidojas no nelāgā nāvē mirušu bērnu gariem, bet citreiz tie ir vienkārši atsevišķas pārdabiskas būtnes,kas izspēlē līdzīgus jokus.

Azukiarai (小豆洗い, azuki pupiņu mazgāšana?), jeb Azukitogi (小豆とぎ, azuki pupiņu skalošana?), ir rēgains fenomens, kad dzirdi skaņu,kas atgādina pupiņu skalošanas vai malšanas troksni. Parasti novērojams pie upēm vai citām ūdenstilpnēm. Dažreiz radījums sevi izklaidē dziedot "azuki togou ka, hito totte kuou ka? shoki shoki." ("Vai es skalošu savas azuki pupiņas vai noķeršu kādu,ko apēst? shoki shoki."), bet tā gan tikai tāda dziesmiņa,jo Azukiarai nemēdz ēst cilvēkus. Patiesībā tas ir nekaitīgs, lai gan runā, ka ikviens,kas viņam tuvosies, iekritīs dziļajā ūdenī mirkli pirms ērms būs aizbēdzis. Pats vaininieks gan ir reti redzēts, bet aprakstīts kā īsa auguma groteska paskata vīrelis ar lielu plikpaurainu galvu, greiziem zobiem, plānām ūsiņām, milzīgām, izvalbītām un sadzeltējušām acīm. Valkā noplukušas drānas un noliecies pār azuki pupiņu grozu tās skalo. Ļoti kautrīgs radījums, kas cenšas pēc iespējas ātrāk noslēpties.

AZUKIBABAA – Azukiarai nejaukā māsīca – pupiņas skalojoša vecene,kas cilvēkus patiešām aprij. Informācijas diezgan maz, bet šeit iekļauti nelieli spilgtākie večas aprakstu izvilkumi no literatūras: [..] dzīvelīgi zaļa kappa (ir bijis raksts par šo ērmu, bet ne man) ložņāja ap tā [ papīra pūķa] malām huanglong [Zemes gars, Dzeltenais pūķis] nomocīta,kura sīkās zvīņas zeltani mirdzēja. Pretīs sarkans Oni rija cilvēka kāju un viņa pusē pieliekusies krunkainā azukibabaa, kuras aszobainais smaids izcēla nežēlīgo mirdzumu viņas acīs. Tur bija vēl – zilas laternas, bezseju sievietes un mirgojojošas baltas dzērves un,pašā centrā, dēmoni. Bailēs no dzeltenmelnā zvēra ar ziloņa snuķi un tīģera ķepām. Tā 9 vērša astes locījās, kamēr tas košļāja kliedzošā kappas kaklu. Tas bija Baku – murgu rijējs.[..] ...[..] viņas seja, krunkaina kā grozs,kurā tās greizie pirksti skaloja pupas. „Azukibabaa, atsakies no dvēselem,ko esi aprijusi un tava nāve būs ātra un nesāpīga!” – Yukiko (stāsta personāžs – Aut.piez.) uzsauca un tīģera gars tuvojās vecenei, gaidot,kad tiks dota pavēle uzbrukt. Vecā sieviete izdvesa rēcienu, iegrimušās acis dega niknumā un viņa svieda pupas pret zemi. Tās auga arvien lielākas,no tām izspraucās rokas un kājas. To sejās bija milzīgi smailzobu smaidi. Tajā pašā mirklī pupu gari skrēja Yukiko virzienā, palēcās 30 pēdu augstumā un kā lietus nolija pār viņu, saplosot asiņainās skrandās.[..] (stāsts „KOUYUU SPOKS” - Īsumā: Kouyuu, nesen adoptēts un ļaunu murgu apsēsts uzzina,ka ļauns Kou spoks ir nāvīgi apņēmies tikt no viņa vaļā.)

Bake-kujira (化け鯨 (ばけくじら) – spoku valis. Senos laikos Šimanas prefektūras krastos parādījies milzu vaļa skelets, putnu un dīvainu zivju pavadīts. Zvejnieki mēģināja mest harpūnu, bet nesekmīgi un rēgu valis turpinājis peldēt tikpat biedējoši. Pastāv versijas,ka rēgs var uzsūtīt spēcīgu lāstu,kas atnes slimības, ugunsgrēkus un citas nelaimes vietās,kur redzēts.

Bakeneko (化け猫?, "briesmoņkaķis"). Pastāv daudz veidu kā kaķis pārvēršas Bakeneko un spokojas, terorizē saimniecību. Bakeneko ar žuburaino asti ir nekomatas – populārs laimes talismans. Īsa pamācība kaķiem,kas grib spokoties (derēs jebkurš no minētajiem): • Dzīvot ilgāk par 10 gadiem • Sasniegt 3.75 kg svaru • Neparasti gara aste,ko var sagriezt divos gredzenos (šis gan attiecas uz lādzīgajiem nekomatām) Pēdējā pazīme pamudinājusi daudzus māņticīgus japāņus nogriezt kaķim asti,lai izsargātos no pārvēršanās. Šeit arī radušies aizsākumi pazīstamajai bezastainajai Japānas bobteilu kaķu šķirnei  Kaķis,kas pieķerts lokam no eļļas lampas arī uzskatīts par bakeneko. Jāpiezīmē,ka tādi gadījumi nebija retums,jo bieži šis škidrums bāzēts uz zivju eļļas.. Bakeneko līķis var sasniegt piecu pēdu garumu. (kāpēc tikai līķis? – Aut.piez.) Līdzko pārvērties, bakeneko iegūst plašu klāstu pārdabisko spēju,ko izmanto, lai tracinātu mājas iemītniekus: • Guļošu cilvēku biedēšana un pat ēšana • Staigāšana uz pakaļkājām • Lidošana • Runāšana • Spokainu, lidojošu ugunsbumu radīšana • Lēkšana pāri līķim, pārvēršot to zombijā • Pārvēršanās dažādos cilvēkos Bakeneko var izmantot savas pārvērtību spējas,lai dzīvotu normālu cilvēku dzīvi – visbiežāk gan aizstājot kādu mājas iemītnieku,kad iepriekš to novākuši vai vienkārši aprijuši, kamēr tie guļ. Protams, pārvērtības var realizēt arī tikai tādēļ,lai nogalinātu vai kā citādi kaitētu. Ir stāsti par bakeneko,kas pārvērtušies par eksotiskām daiļavām, apkrāpjot savu „kaķa dzīves” īpašnieku, apprecoties un .. tiekot pie bērniem. Tapat bakeneko spēj aprīt jebko. Pilnīgi vienalga,cik tas liels vai neēdams. Jā,kā jau minēju, arī cilvēkus. Pamatbarība gan ir dažādas indes, pārsvarā kāda čūska,kas cilvēkiem nav zināma. Bakekeno spēj ielavīties cilvēku sapņos. Ir arī kāds pazīstams stāsts par bakeneko ,kurā kāda vīra, vārdā Takasu Gengei māte pilnībā pārvērtusies,kad pazudis kaķis. Viņa izvairījusies no draugiem, ģimenes. Arī ēdusi vienatnē, savā istabā. Kādā reizē ģimene slepus paskatījās istabā un pamanīja kaķveidīgu briesmoni mātes drēbēs,kas košļāja dzīvnieku līķus. Takasu,joprojām skeptisks, nepievērsa uzmanību, līdz kādā dienā briemonis pārvērtās par pazudušo kaķi. Vēl kāds stāsts par ietekmīgu geišu,kam piederējis kaķis. Katru reizi,kad viņa gribējusi apmeklēt tualeti, kaķis ar nagiem ieķērās viņas drēbēs un neļāva iet. Kaķa savādās rīcības iztrūcināta geiša nogalināja dzīvnieku. Kad viņa beidzot gāja uz tualeti, tad kaķa spoks nogalināja čūsku,kas tur bija apmetusies. Ne visi bakeneko ir ļauni – daudzos stāstos tie ir uzticami un labsirdīgi pret saviem saimniekiem. Par bakeneko ir pieejams ļoti plašs informācijas klāsts, tādēļ,ja kādu patiešām ieintriģējis šis gars – ir plašas izziņas iespējas 

Bakezōri (化け草履?) ir sandale, kas pārvērtusies par tsukumogami – garu,ko priekšmets ieguvis pēc 100 gadiem.Tas skraida pa māju un skandina: "kararin, kororin, kankororin!"(acis trīs, acis trīs un zobi divi!) Mājās,kur apavi tiek turēti nekārtībā, šī vecā zōri sandale naktī atdzīvojas un izlien no stūra,kur tā bijusi nobēdzināta,lai paskraidītu.

Baku (獏 or 貘?) ir japāņu pārdabiskās būtnes,kas aprij sapņus un murgus. Tiem ir sena vēsture gan mākslā, gan folklorā. 17.gs. sākuma manuskriptā Sankai Ibutsu radījums aprakstīts kā kautrīga himera ar ziloņa snuķi, degunradža acīm, vērša asti/astēm un tīģera ķepām,kas pasargāja no ļauna – tad vēl nebija apraksta par murgu aprīšanas spējām.Tikai 18.gs. parādījās šādi elementi un baku skulptūras tika izvietotas daudzos tempļos. Runā,ka pat neliels papīra gabaliņš ar baku simbolu, palikts zem spilvena, pasargā no sliktiem sapņiem.

Betobeto-san ( burtiski –lipīgais,lipīgais kungs)– ja kādreiz naktī ejot dzirdi dīvainus soļus sev aiz muguras, pārbijies pagriezies,bet tur nekā nav, tad,visticamāk, esi sastapies ar Betobeto-san. Runā,ka,ja nostāsies ceļa malā un sacīsi „Betobeto-san, lūdzu, ej pa priekšu,”( "Betobeto-san, saki e okoshi", ) tad soļi rimsies un varēsi bez bažām turpināt ceļu. Nav gan minēts, kas noticis ar tiem,kas nenoskaita burvestību – vai tas sekojis līdz mājām? Bet,varbūt, vienkārši nav izdzīvojis tas,kam sekots? Ir vēl stāsts par šo būtni: Kādā reizē vīrs vēlu vakarā gājis mājās, nesot papīra laternu, kad izdzirdējis soļus aiz muguras. Kad vinš noskaitījis burvestību, kāda balss atbildējusi „Pārāk tumšs,lai ietu pa priekšu.” Vīrs neapjuka, bet piedāvāja savu laternu. Gars to pieņēma un aizgāja. Nakošajā dienā laterna bija nogādāta pie vīra namdurvīm.