Interneta nolādētākie faili (+4)620

The Wyoming Incident

1989. gadā kādu Vaijomingas štata televīzijas signālu pārķēra nezināms ļaundaris un translēja vairāku minūšu garu un šķietami bezjēdzīgu video. Ekrānā varēja redzēt cilvēku galvas no dažādām projekcijām un ar dažādām sejas izteiksmēm. Tā pat tika pārraidīta bilde ar uzrakstu "333-333-333 We Present A SPECIAL PRESENTATION". Kā arī tekstveida ziņojumus - "Tu esi slims", Tu vari pazaudēt visu" un tamlīdzīgi. Pārraides laikā tika translēta ļoti zemas frekvences skaņa. Interesanti, ka tajā pašā vakarā štata slimnīcās sāka parādīties daudz cilvēku ar sūdzībām par sliktu dūšu, nelabumu, galvassāpēm, halucinācijām un šausmu izjūtām. Arī tagad var atrast šī video oriģinālos variantus, kurus neiesaka skatīties cilvēkiem ar vāju nervu sistēmu. Vaijomingas incidents ir diezgan saputrots un atšķetināt patiesību no izdomājuma ir grūti, bet skaidrs ir viens - video spēj izraisīt diskomfortu pat visrūdītākajam cilvēkam.

Would.jpg

Runa ir par bildīti ar tādu nosaukumu, bet tā nav vienkārši bildīte. Tajā ir iestrādāts arī video fails. Pēc nostāstiem, ja atver šo failu, tad atveras video, kurā dzirdama skaņa 130 Hz diapazonā un seja, kas sākumā izbrīnīta lūkojas tev virsū. Video gaitā aina kļūst skaidrāka un sieviete smaida. Cilvēki, kas noskatās video līdz galam mēdz sajusties slikti - var būt vemšana ar asinīm. Video darbojoties pat uz dzīvniekiem. Vienvārdsakot - zemfrekvenču šausmas.

smile.dog.jpg

Šausminošs attēls at smaidošu suni, kurš neizskatās nemaz tik mīļš. Nav ieteicams ilgi uz to skatīties, jo var ieķīlēties psihe.

The Goddess Bunny

Holivudas vēsturē būtu grūti atrast biedējošāku un noslēpumaināku personu kā Džoniju Baimu. Viņš piedzima ar smagu slimību - cerebrālo paralīzi jeb bērnu trieku. Viņa bērnība pagāja smagi - braukāšana starp dažādiem bērnu namiem un ārstu apmeklējumiem. Dažas veiktās operācijas tikai pastiprināja viņa slimību un fiziskos defektus. Taču Džonijam bija sapnis - viņš gribēja kļūt slavens. Sākumā viņš uzstājās dažādos Kalifronijas underground klubos un bāros kā drag queen (transvestīts, kas mēģina dejot publikas priekšā). Pamazām viņš sevi sāk asociēt ar sievieti un pieņem pseidonīmu Sandie Crisp, bet plašāk ieguva atpazīstamību kā Goddes Bunny. Viņš ir piedalījies vairākās Holivudas filmās un pat dokumentālā filmā par savu dzīvi. Tieši ainas no šīs dokumentālās filmas izraisīja ažiotāžu masu mēdijos. Notika kaut kas līdzīgs Vaijomingas incidentam. Šoreiz ainas ar dejojošu, izkropļotu transvestītu parādījās dažādu vietējo televīziju kanālos. Lieki teikt, ka daudziem tas izraisīja psihisku diskomfortu un šausmas. Dokumentēts ir gadījums ar 16 gadīgu zēnu, kurš atradās psihiatriskajā slimnīcā, kad ieraudzīja video ar Goddess Bunny - viņam sākās halucinācijas un paranojas lēkmes, kas noveda pie bēdīga iznākuma.

needles.mp3

Šis audio fails ilgst aptuveni 3 minūtes. Skaņa tajā ir ļoti izkropļota, bet dažbrīd var izdzirdēt cilvēka balsi. Lielāko daļu laika gan skan nenosakāmas izcelsmes rūcoša skaņa. Daudzi, kas to noklausījās izjuta sliktu dūšu, vemšanu un krita bezsamaņā. Atrast failu ir diezgan grūti.

Sad.mp3

Vēl vien audio fails, kas ilgst 4:21 minūtes. Lielāko daļu laika tajā dzirdams ielas troksnis - bērnu laukums, bērnu klaigāšana un sarunas somu valodā. Sākot ar 2:42 sāk skanēt melodija uz klavierēm, bet 3:22 atskan bērnu kliegšana. Pēc noklausīšanās cilvēks jūtot garīgu pacēlumu un smadzeņu aktivitātes pastiprināšanos. Taču pārāk bieža klausīšanās (vairākas reizes dienā) noved pie psihes nestabilitātes, stresa un vājprāta. Atklājās, ka ierakstu veica kāda somu smagā metāla grupa nelielā pilsētiņā ar nosaukumu Loviisa. Nu par šausmīgāko - 21 cilvēks pēc noklausīšanās nonāca psihiatriskajā slimnīcā un nomira. Vēl 41 cilvēku gadījumi ir apzīmogoti ar uzrakstu 'Slepeni".

The Crying Boy

Gleznas ar tādu pašu nosaukumu radīja spāņu mākslinieks Bruno Amadio, kurš zināms arī kā Giovanni Bragolin. Gleznas tika pabeigtas 1950. gadā. Kopš tā laika pastāv dažādas alternatīvās versijas, bet visās ir redzams stipri raudošs zēns (ir arī gleznas ar raudošu meiteni). Stāsts sākās 1985. gadā, kad laikraksts The Sun publicēja rakstu par dīvainiem notikumiem - vairākās traģiskā ugunskrēkā nodegušās mājās starp pelniem sāka atrast šīs gleznas dažādās versijas, turklāt neskartas. Tad arī panesās stāsti par lāstu, kas uzlikts bildēm. Nolādētas esot pat vienkārši izprintētās versijas. Vienīgais veids kā tikt no lāsta vaļā ir atdot bildi citam vai apvienot raudošo zēnu ar raudošo meiteni.

====================================================================================================

Elles skaņas

1970. gados pilnā sparā ritēja aukstais karš starp PSRS un ASV. Cīņa noritēja ne tikai kosmosa apguvē, bet arī zemes dzīļu izpētē. Vairākus gadus PSRS ieguldīja miljonus, lai ieurbtos vairāku kilometru dziļumā pazemē. Urbums tika veikts Kolas pussalā un bija pasaulē dziļākais urbums zemē. Kad zinātnieki bija ieurbušies 10 km dziļumā, tad pētniecisko auru nomainīja reliģiozā. 10 km dziļums jau toreiz bija jauns rekords, taču krievu zinātnieki nedomāja apstāties - viņi gribēja sasniegt 15 km dziļumu. Urbjoties tādā dziļumā viņi mēdza šahtā nolaist mikrofonu un pēc ierakstītajām skaņām pat paredzēt zemestrīces. Satraukumu radīja fakts, ka paredzēto 100 grādu vietā tajā dziļumā temperatūra sasniedza jau 180 grādus pēc Celsija. 14 km dziļumā urbis nonācā tādā kā dobā vietā, gluži kā alā, bet temperatūra sasniedza vairākus simtus grādu. Pētnieki nolaida mikrofonu, lai ierakstītu skaņas. Sākumā viņiem šķita, ka ir sabojājusies aparatūra un visu šķietami salaboja, taču ierakstītās skaņas satrieca viņus. Tās atgādināja tūkstoš cilvēku vaidu un stenu. 1989. gadā par to uzzināja arī pasaules mēdiji un nodēvēja tās par "elles skaņām". Urbšanu drīz vien pārtrauca - oficiāli tas tika darīts naudas trūkuma dēļ.