137

Pirmais ieraksts, 1. marts, 1998 gads

Okej, pagājšnakt notika kautkas tiešām dīvains un pēc tā mans draugs man ieteica ierakstīt visas manas domas vai piedzīvojums šajā žurnālā. VIss sākās ar murgu, ļoti neparastu un spilgtu ja godīgi. Man mājas pagrabā ir tāda kā TV istaba. Murgā es sēdēju uz dīvāna nezkapēc skatoties sniegu televizorā kas parādās kad nav signāla. Tas "sniegs" bija ļoti ļoti skaļš līdz brīdim kad pēkšņi apklusa. Kādu brītiņu bija tikai nāvīgs klusums bet pēc kādām 40 sekundēm es sadzirdēju soļus nākot lejā pa trepēm. Es pat atceros ka sadzirdēju tieši 13 soļus kāpjot pa kāpnēm. Lieta tāda ka es pats gan izveidoju mājas plānu, gan pats to uzbūvēju un tāpēc zinu ka lai nokāptu pa trepēm ir vajadzīgi tikai 12 soļi. Tad pēkšņi izdzirdēju tādu kā nopīpētu balsi kas pūlējās pateikt "trīspadsmit" . Tas bija tik ticami itkā kāds būtu iečukstējis tos manā guļošajā ausī. Tajā brīdī es pamodos šokā un paralizējošās bailēs. Pagāja kāds laiciņš un gan bailes gan satraukums saruka. Tad man parādijās stipra, gandrīz nepārvarama vēlme pieiet pie loga. Es aizvikos līdz savas lauku mājas logam un ieraudzīju garu, diezgan tievu figūru, kautko kas atgādināja cilvēku, vienkārši stāvot manā pagalmā. Figūra neizdarīja vispāŗ nekādas kustības. Viņš, vai precīzāk tas, vienkārši stāvēja un blenza uz manas mājas sienu. Man bija tik ļoti bail ka es pat nevarēju pakustēties, beigās visu nakti nostāvēju pie loga līdz sapratu ka ir uzlēkusi saule un figūra ir izkūpējusi. Vienalga kas tas, vai viņš, bija tam noteikti bija kāds nolūks...