Tātad Kungi un Dāmas kādu laiku nebiju licis nekādu rakstu, jo manā kompī bija iemeties pretīgs vīrsuss kas negausīgi mielojās ar to kas tajā ir un noklāja to pilnībā, nācās meklēt visu infu pa jaunu, par cik pēc dabas esmu slaists tad tas man aizņēma baigi daudz laika.
Tāka mani pirmie divi raksti bija par Krievijā ražotiem lidaparātiem Lūk saites http://www.spoki.lv/izgudrojumi/SU-27-un-vina-comi/174725 un
http://www.spoki.lv/izgudrojumi/MiG-29/214057 trešo rakstu rakstīju par ASV ražoto F-22 Raptor lūk arī saite http://www.spoki.lv/izgudrojumi/F-22-Neredzams-karalis/224740 taču pieņemu , ka tos, kurus interesē šādas tēmas ir visai pamaz uzskatu ,ka daudz jau tos ir izlasījuši, arī šis raksts būs par ASV aviācijas lielāko lepnumu un arī noslēpumu, protams, prātā nāk vēl arī apzīmējums „DĀRGUMS”, proti, Northrop B-2 Spirit. Tas tā, lai Jūs mani neuzskatītu par pārāk tendenciozu . Turklāt parakājoties mazliet padziļinātāk par šo lidaparātu izdevās uziet daudz interesantas informācijas. Un protams, dzirdot šo vārda un skaitļa salikumu, „2 MILJARDI” uzreiz liek saldām naudas tirpām noskriet pār visu muguru un atliek vien priecāties, ka ASV dzīvo tik gudri nodokļu maksātāji.
Vēsture
Ja bijāt čakli un lasījāt iepriekšējo rakstu par F-22 Raptor tad jau noteikti sapratāt kāpēc Amerikānīšiem ievajadzējās neredzamu rotaļlietiņu arī par F-117 tur tika nedaudz pastāstīts taču ja rūpīgi pameklēsiet tad Spokos ir pilns raksts par šo lidojošo kropli. Bet īsumā varu pastāstīt, ka Vjetnamas karā arī Musuļiku un Žīdu karos tika gūts visai nepatīkams apstiprinājums tam, ka toreizējā PSRS ir guvusi ļoti lielus panākumus radaru tehnoloģijās. Boonusā tam visam komunistēni vēl pamanījušies radīt tam paklausīgas raķetes, kas paklausīgi slānīja, nepaklausīgo ASV un viņu sabiedroto nepaklausīgās lidmašīnas. Spilgts piemērs bija 1. Izraēlas un Arābu karš kur 2 dienās vien, Izraēla pakāsa 109 lidmašīnas, tas sastādīja vienu trešdaļu no visas aviācijas, tiesa beigās Arābi tik un tā atrāvās pa rīkli pēc vecās labās metodes, proti, tanki, artilērija un kājnieki. Arī Vjetnamā negāja saldi jo PSRS S-75 raķetes arī radīja nepatikšanas, lai gan Vāji apmācītie vjetnamieši bieži vien prāta aptumsumā, un bada izraisītā panikā mēdza tās palaist tāpat vien nekur nevadot, vai arī gluži vienkārši noģībt jau uzpildot degvielu ģērbti aizsargtērpos, kas darināti no labi biezas gumijas un parasti ir melni karstumā kas bieži bija 40 grādu un mitrumā kas bija tuvu 100% (IZSALKUMS DARIJA SAVU) , bet kad PSRS brālīgajai tautai nosūtīja savus speciālistus viss gāja kā pa sviestu. Tika pieņemti visādi mēģinājumi kā piečakarēt radaru vai to iznīcināt, piemēram, aprīkojot lidaparātus ar „Šraik” sistēmu, (tā darbojās tā, ka fiksēja radaru un palaida uz to raķeti kas sekoja signālam ko izstaro antena ,kā arī pati lidmašīna taisīja radio traucējumus, tie izpaudās tā, ka viss radra ekrāns bija viens liels spilgts plankums)Vārdu sakot šādas lidmašīnas pilotam uzdevums bija būt par ēsmu, lieki piebilst, ka gribētāju bija visai maz. Taču pret to tika atrasts risinājums turklāt, ātri, proti, tiklīdz fiksē palaisto raķeti tā izslēdz antenu, tiesa tas bija jāizdara diezgan ātri. Pēcāk visu atceroties pat 2. Pasaules kara lidotāji teica, ka tieši kaujas lidojumi Vjetnamā bijuši vis baisākie. Lai kā arī nebūtu, bet ASV stratēģi ļoti labi saprata to, ka ar šo lietu kaut kas ir jādara. Turklāt uzpeldēja vēl kāds jautājums, kā lai nogādā kodolgalviņu uz Maskavu ja pat tādas 3 pasaules valstis var izrādīt tādu pretestību? Jautājums tika pacelts tādēļ jo virs Vjetnamas tika zaudēts arī milzīgs skaits Stratēģisko bumbvedēju B-52. Globālā kara gadījumā tie būtu galvenie kodolgalviņu nesēji.
Darbu sākšana
Un tā 1979 gadā tika sākta programma ” ATB” pilns nosaukums Advanced Technology Bomber, kas ietilpa tā sauktajā Black Project , tas bija ASV un Lielbritānijas pasākumu kopums jaunu ieroču un tehnoloģiju izstrādei kurš bija ļoti slepens. Lieki piebilst, ka svētību tam visam deva pats Ronalds Reigans ( tas nav viens no tiem alkaniem kurš štrinkšķina ģitāru un kliedz „ES EJU KOST”).Taču kaut kas tomēr ar to slepenību nogāja greizi, jo 1980. gadā 22. Augustā ASV aizsardzības ministrija atklāti paziņoja, ka tiek izstrādāti lidaparāti, kuri ir maz pamanāmi radaram, tai skaitā arī atklāja arī par projektu ‘ABT”. Iespējams, ka tas bija saistīts ar nenormālajām programmas izmaksām 44 miljardi USD. Un tādu summu ir visai grūti noslēpt pat ASV.
Sākotnēji šajos projektos reāli uz Bumbvedēja izstrādi pretendēja Northrop/Boeing un Lockheed/Rockwell katra no šim apvienībām saņēma krietnu „Kāpostu” Stealth Bumbvedēja izstrādei, ar koda nosaukumu „ Aurora” . Un tā 1981 gada 19 oktobrī beidzot pazinoja uzvarētāju un tie bija Northrop/Boeing.
Lidaparāta izstrāde.
Ka jau minēju iepriekšēja rakstā šo super dārgo projektu bīdīja Bens Ričs kurš bija paša Kellija Džonsa protežē, lai arī Džons stealth ideju uzskatīja par pilnīgu idiotismu iebilst šis vairs neko nevarēja jo bija jau vecs un pencionārs un Skunk Works groži jau bija Bena Riča rokās. Lai kā arī nebūtu, bet no B-2 nebija prasīts nekas baigi īpašs priekš bumbvedēja, izņemot to lai tas būtu radaram maz pamanāms, darbu nedaudz atvieglināja arī tas ka tas nebija arī visrsskaņas bumbvedējs. Tādēļ apsverot visus par un pret, kā arī to, ka radīt vēl vienu tādu pašu kropli kā F-117 tikai daudz lielāku arī nebūtu forši, konstruktori nosvēras par labu „Lidojošā spārna” koncepcijai. Tās galvenais plusi ir maza gaisa pretestība, tas šo lidmašīna padara par diezgan labu maratonistu, palielina derīgās kravas lielumu, un pats galvenais, ka tieši lidojošā spārna forma padara lidmašīnu vismazāk pamanāmu radariem patiesībā īsti to neviens nezināja jo Gan F-117 un B-2 tikai veidoti balstoties uz Krievu radio fiziķa pieņēmumiem un aprēķiniem, iespējams tas arī noteica to ka abas šīs lidmašīnas tika veidotas katra pēc savādāka koncepcijas. Tiesa ir arī mīnusi tā kā jau Stealth vadās diezgan grūti.
Lai arī lidmašīna izskatās kā mega futūristisks lidaparāts, taču īstenība ir tāda, ka ideja ir tik pat veca cik pats radars. Ideja tika nosperta no Džeka Nortropa tiesa viņa vārds ir iekļauts pilnajā Bumbvedēja nosaukumā. Pati par sevi ideja ir vienkārša, lidmašīnai nav vajadzīga aste tās vietā uz lidmašīnas spārnu galiem tiek izvietotas plāksnes, kuras atveras līdzīgi gliemežvākiem un pilda stūres funkciju, efeksts ir kaut kas līdzīgs kā tad, kad laivas arī ielaiž ūdenī. Un Nortrops jau 1940 gadā bija pamanījies to pacelt gaisā. Militāristi bija pilnīgā sajūsmā, tā bija atbilde uz šo lūgšanām par jaunu tāla darbības rādijusa nāvējošo rotaļlietu. Militāristi uzreiz pieprasīja izgatavot 13 reaktīvos bumbvedējus. Bet kad sākās izmēģinājumi tad pēkšņi parādījās pāris nelāgas iezīmes. Izrādījās, ka visi B-49 ir airodiniamiski nepārāk stabili lidmašīnu visu laiku šūpoja un raustīja, pietika ar nelielu vēja pūsmu un lidaparāts sāka svārstīties. Gudrie prāti to pamatoja ar to ka tam nebija astes. Lidojums ar šo lidaparāt prasīja no pilota nepārtrauktu uzmanību un stūres raustīšanu, tiesa tika uzstādīti hidroskopu sistēma taču tā tikpat kā neatrisināja šo problēmu. Un kā vienmēr kur nestabili lidaparāti un ietiepīgi un nepaklausīgi Kowboji tur arī Nāve zakšus, klusītēm vicina savu izskapti 1948 gadā 5. Jūlijā izmēģinājuma lidojuma laikā B-49 beidzot nokrita bojā gāja visa komanda tai skaitā arī viens no ASV lidotājiem leģendām Glens Edvards (viņa vārdā arī ir nosaukta gaisa spēku bāe).
Taču pateicoties radošajiem prātiem, uz B-2 šī problēma tika atrisināta, pateicoties nupat izstrādātajai datorizētajai vadības sistēmai. (tā izpaudās tādējādi ka uz lidamašīnas ir izstrādāti vairāki žiroskopi kas pieslēgti baigi gudrajam kompim kurš analize katru signālu ko dot žiroskopi kas jūt katru lidmašīnas kustību, kompis visu fiksi izrēķina un dot komandu atvērēm atvērties vai aizvērties) Tāds pats gudrinieks ir arī uz F 117. Tādējādi arī tika atrisināta galvenā šo lidaparātu problēma.
Paša B-2 fizelāža galveno kārt ir izgatavota no kompozīt materiāliem, arī iekšējās spārnu konstrukcijas visās iespējamās vietās ir veidotas tā lai nekur neveidotos taisns leņķis. Arī dzinēji ir izvietoti dziļi fizelāža un to atveres ir saplacinātas lai kliedētu karstumu ko tie izdala. Tiesa šādas sprauslas mazina dzinēja jaudu.
Tehniskie dati.
Ekipāža 2 cilvēki
Garums 20.9 metri
Spārnu izvērsums 52.12 metri
Augstums 5,10 metri
Spārna laukums ( nav ne jausmas kā tas ir noteikts jo viss B 2 ir viens liels spārns) 460 m2
Tukša lidaparāta masa -71700 Kg
Normāla pacelšanas masa -152600 kg
Maksimālā pacelšanās masa- 171000 kg
Derīgās kravas masa -22730 kg modernizētajām versijām līdz 27000 kg
Dzinēji 4 × General Electric F118-GE-100 katrs ar 7700 kg lielu vilkmi.
Maksimālais ātrums 860 km/h
Kreisēšanas ātrums 775 km/h
Lidojuma maksimālais attālums 11100 km taču lidmašīna spēj uzpildīties gaisā
Kaujas darbības rādiuss 5300 km
Ieteicamais nepārtraukta lidojuma laiks ir 6 stundas ( būtu interesanti uzzināt kas notiek pēc tam)
Pēc daudz aviācijas speciālistu teiktā šis nu tiešām ir kaut cik efektīvs Stealth eksemplārs. Jo tā EFEKTĪVĀS ATSTAROJOŠĀS VIRSMAS KOIFICENTS pēc dažiem avotiem kaut kur no 0.0014 m2 līdz 0.1 m2. Salīdzinoši izmēros līdzīgajam B 52 šis koificents ir 100 m2 iznīcinātājam tas 3-12 m2. Starpcitu, cilvēka koificents ir 0,8-1 m2 Tas nozīmē to ka B-2 uz radara izskatās uz radara pēc papagaiļa lieluma objekta.
Par bruņojumu ir maz ko stāstīt jo šis lidaparāts spēj nest praktiski visu sākot ar gudrajām bumbām beidzot ar sešām spārnotajām raķetēm kuras ir uzpičkotas ar kodolgalviņām.
Pāris fakti
Uz doto brīdi ir uzbūvēts 21 sāda tipa lidaparāts viens pēc oficiālām ziņām ir zaudēts nelaimes gadījumā 2008 gadā 23. Februārī . Lidaparāta borta numurs 89-0127 („Kanzasas spoks”, Katrs lidaparāts ir nosaukts kāda ASV štata vārdā) Piloti it kā ir gājuši bojā un nav katapultējušies ( par ko vainot viņus nevar, jo pēc 2 miljardu izkūpināšanas man ar negribētos dzīvot) Lai arī daudz kur uzpeld informācija ka tomēr izglābušies.
Mīti
Ka jau ievērojāt tad ir visai maz informācijas kas būtu dzelžaina un precīza par šo lidaparātu. Arī šodien ASV rūpīgi slēp šos lidaparātus, to lidojums lidojuma mērķus utt. Ir daudz dažādu baumu, piemēram, Argentīniešu žurnālisti apgalvo, ka ka NATO Dienvidslāvijas Kampaņas laikā esot notriekti 2 B2 lidaparāti,visrs Belgradas taču spējuši aizvilkt līdz ASV draudzīgajām kaimiņu republikām. It kā tas esot izdarīts ar Krievijā izstrādāto zenītraķešu komplektu S-300 Kuras esot slepeni piegādātas Dienvidslāviem kādu laiciņu pirms kariņa sākuma. Lai nu kā man šādas baumas liekas visai apšaubāmas, pirmkārt jau tādēļ ,ka ja kaut viena lidmašīna dabū kāvienu no S-300 raķetes tad ir pavisam skaidrs, ka tā nekur vairs neaizvilks, bet uzies gaisā tur pat, Otrkārt neticami, ka Krievija būtu ar mieru dalīties ar tādu valsti ka Dienvidslāvija ar stratēģiskās pretgaisa aizsardzības ieročiem, S 300 starpcitu ir viena no Krievijas slepenākajām ieroču sistēmām.
Secinājumi
1. Iepazīstoties ar tiem nelielajiem informācijas krikumiņiem var secināta, ka B- 2 tiešām ir viens no reāli darbojšamies Stealth Bumbvedējiem un tas ir radaram praktiski neredzams. Kas tādējādi, pēc manām domā padara to par labāko Bumbvedēju pasaulē. Un ne jau tikai tāpēc, ka tas ir izgatavots pēc Stealth tehnoloģijām, bet arī tāpēc, ka tas ir aprīkots ar modernāko avioniku, tas spēj uzbrukt jebkuros laika apstākļos, tam ir pilnīgi vienalga vai objekts ir kustīgs mērķis vai stāvošs , tas spēja arī efektīvi uzbrukt mērķiem kas ir uz ūdens. Tas gan spēj nest gan parastās aviobumbas gan spārnotās raķetes, kurām ir kodolgalviņas. Pēc daudzu kritiķu viedokļa tieši šī bumbvedēja plašais pielietošanas loks ir lielākais tā pluss. Pasaulē nav analogu šim bumbvedējam un izskatās ka ilgu laiku arī nebūs, pēc dažu domā ka iespējams arī nebūs.
2. Lai kā arī nebūtu taču tā galvenais mīnus ir un paliek nenormālā cena aptuveni 2 miljardi, ari eksplotācija ir ļoti dārga, tas arī liedz šo lidaparātu izmantot ar pilnu jaudu.
3. Galvenais šā lidaparāta ienaidnieks ir un paliek laiks, pēc daudzu kritiķu domā Stealth tehnoloģija jau bija novecojusi laikā kad šos bumbvedējus pieņēma bruņojumā. Jo radaru attīstība kā arī cita veida lidaparātu atklāšanas tehnikas attīstība notiek ļoti strauji. Radariem, piemēram, tiek palielināts frekvences, tos pieslēdz datoriem kuri analizē visus datus, radarus jau tagad saslēdz vienotā tīklā, kā mēs zinām jau tagad civilajās lidostās ir radari kas spēj atklāt pat vārnu baru un savlaicīgi brīdināt pilotus. Nedomāju, ka militāristi īpaši atpaliek, kā jau iepriekš minēju tad B 2 atstaro tik pat daudz cik vārna, es domāju ka pie RLS stacijām nestrādā tādi idioti kuriem neliktos aizdomīga vārna kura lido ar 700 km/h nemaz nerunājot jau par tādām modernām sistēmām kā Optiskās lokācijas sistēma, satelīt novērošana, infra sarkanā novērošana utt. iespējams ka tas arī liek ASV piebremzēt šo lidaparātu plašāku izmantošanu.
4. Un pats galvenais punkts. Jautājums vai ASV spētu ar B-2 brīvi bombardēt Maskavu, kā tas bija sākumā paredzēts.
Atbilde skan nē jo Krievija ap to pašu laiku, kad ASW aizsāka savu Stealth projektu sāka būvēt pasaulē lielāko un spēcīgāko radaru DON-2N, tā uzdevums bija konstatēt pretinieka balastiskās raķetes, un vadīt pārtvērēj raķetes uz mērķi, parastos apstākļos tas ir spējīgs atklāt jebkuru mēŗķi noteikt tā ātrumu trajektoriju attālumu utt. Kāpēc jebkuru, tāpēc ka tika veikts tests no ASV šatla tika izmestas vairākas dažāda izmēra lodītes sākot no 5 cm un šis monstrs noteica to lielumu ātrumu un trajektoriju.
Tas arī īsumā būt viss, ka jau iepriekš minēju šī informācija ir ko man izdevās atrast. Ja ir kādas kļūdas ( es nedomāju gramatiskās) , papildinājumi vai jautājumi droši rakstiet. Raksta beigās peivienoju pāris bildes un video.
