Šis būs mans pirmais raksts vispār, nekad iepriekš neesmu rakstījis ne priekš Bloga ne priekš kaut kādas tur publiskas Dienasgrāmatas vai kā tamlīdzīga, tādēļ kļūdu un stila kļūdu būs ļoti daudz.
Pēdējā laikā baigi biežāk redzu daudz dažādus rakstus, kas ir saistīti ar kara aviāciju, vai jeb ar kādu citu tehniku, diemžēl tie ir ļoti sausi un neko jaunu es neuzzinu, vai arī vairumos gadījumu absurdi un ļoti subjektīvi, reizēm domāju ka viņi vienkārši ierauga jaunu ļoteni, mašīnu vai datoru kas izskatās Stilīgi vai SEXigi, un viss viņa sirds ir iekarota un tā noteikti ir ātrākā un spēcīgākā. Tad nu es mēģināšu uz to paskatīties un dot aprakstu mazliet objektīvāk. Lai arī man besī rakstīt sacerējumus. :D
Mana izvēlē krita uz SU 27 ,starp citu, šo lidmašīnu ir uzcepuši mūsu mīļie kaimiņi. Izvēlējos par šo lidmašīnu rakstīt jo tā ir unikālā viena no labākajām savā klasē, un ļoti perspektīva, daudzas šinī lidmašīnā attīstītās tehnoloģijas izmantos arī 5 paaudzes lidmašīnas radīšanā. Kā arī labi saprotu krievu valodu, un pazīstu dažus cilvēkus kur varēja man šo to pastāstīt.
Tātad Su 27 NATO kodifikācija Flanker. Izstrādāts PSRS jeb tagad Krievijas Federatīvajā Republikā, ir Daudzfunkcionālais 4 paaudzes iznīcinātājs/pārtvērējs ar galveno uzdevumu gūt pārsvaru gaisa telpā. Izgatavots OKB Sukhoi. Galvenie konstruktori dažādos laikos ir bijuši Naums Semjonovičš Čerņakovs, Mihails Petrovičš Simjonovs, Aleksandrs Kolčins u.c. Uz šī iznīcinātāja bazēs ir radīti Su 27UB (Učebno bojevoi – mācību) SU 33(avijācijas bāzes kuģiem) Triecien bumbvedējs Su 34, kā arī uzlabotās versijas jeb 4 + un 4++ paaudzes iznīcinātāji SU 30, SU35 un citas versijas.
Darbu sākums
Sukhoja lidmašīnas radīšana ir īsta drāma ar laimīgām beigām....
60 gadu beigās daudzas valstis sāka izstrādāt 4 paaudzes iznīcinātājus, līderi protams bija ASV, kurai jau bija F4 Fantom. Lai kā arī nebūtu un lai kā arī visi neslavētu šo lidaparātu ( deva pat iesauku MiGu nāve) tā pārsvars nebija tik izteikts lai pār novecojušajiem iepriekšējo paaudžu mig kā jeņķiem gribētos, galveno kārt tādēļ ka vjetnamieši sāka izmantot mig tuvcīņas priekšŗocības. Tādēļ tika izveidota programa FX (Fighter expermental) tika radīts izcili iznīcinātāji F 15 Eagle ( uz parastās bāzes) un F-16 Fighting Falcon ( uz integrētās airodinamiskās bāzes) kuriem tajā laikā nebija pretinieku. Loģiski ka tajā laika PSRS nebija ko likt priekšā šiem iznīcinātājiem izņemot strauji novecojošos migus. Tādējādi 1969 gadā PSRS izvērsta savu programmu ar mērķi uzreiz radīt radīt 4 paaudzes iznīcinātāju kura radīšanā galveno Vijoli spēlēja OKB Sukhoi. Lidmašīnu sāka izstrādāt laika posmā no 1975 gada līdz 1976, laiks nav nosaukts precīzi jo tas vienkārši nav zināms turklāt pirmo prototipu nedēvēja par Su 27 bet gan T 10 (bildes nevarēju atrast droši vien bija drausmīga miskaste) kurš pirmo reizi pacēlās gaisā 1977 gada 20 maijā. ( pilots Vladimirs Iljušins) Kā radā tā laika arhīvi šis lidaparāts ir bijis sevišķi neizdevies, līdz pašai „saknei”, vienā no lidojumiem ar pilotu Jevgeniju Solovejevu T 10 Lidmaīnā vienkārši izjuka gaisā jeb kā dokumentos rakstīts (попал в неисследованную область резонансных режимов и разрушился в воздухе)pilots protams gāja bojā. Turklāt tika saņemta pirmā spiegu informācija ari par F 15, kas arī nesolīja neko labu, jo Elektronikas ziņā PSRS dramatiski atpalika no ASV, T 10 Elektronika un avionika, kas tieši ietekmēja lidmašīnas kaujas spēju atpalika visos rādītājos, taču galvenā problēma bija nenormālā masa, kas neizturēja nu nekādu kritiku, un protams jau iepriekš minētā mazā problēmiņa, ka lidmašīna mēdza izjukt gaisā. Loģiski, tika pieņemts lēmums sākt visu pilnīgi no nulles. Ļoti īsā laikā, zem diezgan liela spiediena no „vislielākajiem KOMUNISTIEM” Ieguldot pamatīgu darbu tika izveidota jauna versija T 10 C1 kas 1981 gadā pacēlās gaisā ar Iļušinu pie „ruļļiem”. Secinājumi testējot šo lidaparātu bija patīkami, daudzi parametri pat bez uzlabošanas bija daudz labāki nekā jebkas cits kas tika radīts pasaulē. Protams bez visādiem negadījumiem neiztika arī šeit taču cilvēku upuru nebija.
Un tā 1984 gadā SU 27 sāka piegādāt jau sērijveidā ražotus lidaparātus armijas daļām, lai gan Oficiāli Su 27 bruņojumā tika pieņemts tikai 90 gada 23. Augustā. Pa vidu tur vēl bija pāris štelles, bet tā mēs te varētu par šo tēmu rakstīt vēl atsevišķu domrakstu ,bet par cik ir baigi karsts un man gribas dzert es to nedarīšu.
Tehniskie raksturi (Iedošu tikai Su 27 pārējos netā var atrast cik uziet vienkārši besis meklēt ir baigi karst un gribu peldēties)
Apkalpe 1 cilvēks SU 27 UB 2
Garums 21 m
Spārnu vēziens 14,698
Augstums 5,932m
Spārna laukums 62,04
Spārnu leņķis 42 grādi
Tukša lidaparāta masa 16 300kg
Standarta lidojuma masa 22 500kg
Maksimāla masa 30 000kg
Dzinēja vilkme ( neforsējot) 2× 7 600kg
Dzinēja vilkme (forsāžas režīmā) 2× 12 500kg
Maksimālais ātrums ~ 2.3 MAX
Maksimālais ātrums pie zemes 1380 KM/h
Darbības rādius 1680 km
Praktiskais maksimālasi augstums 18 500 m
Augstuma uzņemšanas ātrums 285- 300 m/s
Mkasimālā pārslodz esot aptuveni 9 G +
Bruņojums 30mm lielgabals un raķetes gais zeme, un gaiss gaiss, aviobumbas un korektējamās aviobumbas(parādijas vēlāk) (paveidus nenosaukšu jo tas principā arī ir atsevišķs raksts)
Lidmašīna ir aprīkota ar Doplera radaru, siltuma keneri, un lazera tēmekli. Visi svarīgakie dati tiek atstaroti uz Head Up displeja.
Šie tehniskie dati nav iecirsti akmenī, jaunākām modifikācijām tie ir uzlaboti.
Konstrukcija.
Arī konstrukcijas radīšana ir bijis visnotaļ intresants process, izrādās ka Sukhoja Birojs šo lietu ir aizņēmušies no Mikojana un Gureviča biroja. Izrādās viņi jau pirms Su 27 radīšanas sākšnas, jau bija mēģinājuši rādīt ideālo spārnu priekš iznīcinātāja, tam pat tika iedalīta nauda no valsts budžeta. Pēc 60 tūkstoš stundām vēja tuneļos, dabs tika pabeigts un zinātnieku grupa to stādija priekšā vecajiem krabjiem no MiG vadības. Par cik tie bija visai koncervatīvi noskaņoti viņi šai idejai atmeta ar roku. Tādējādi nākamais atkāpes punkts bija OKB Su, kuri pēc nelielā negadījuma ar lidmašīnu kura izjuka gaisā ar prieku pieņēma šos ideju. Kad šie atguvās bija jau par vēlu, taču viņiem tika uzdots radīt slaveno, bet lētāko un vienkāršāko MiG-29
Taču spārna radīšana bija tikai pusceļš, vēl bija vaidzīgi ķīļi , kokpits, un pac galvenais tam visam bija jāpievieno dzinēji pie kam nesabojājot pirmatnējo ideju. Uzreiz bija skaidrs ka lidmašīnai būs garš purngals tas uzlaboja spārnu apgādi ar gaisa strāvām kas uzlaboja celtspēju. ( Intresants ir fakts ka lidmašīnai ir tendence degunam visu laiku celties uz augšu).
Su 27 Konstrukcijas ir izpildīta pēc parastās airodinamiskās shēmas, taču galvenā atšķirība ir integrētais izkārtojums, kas nozīmē ka fizelāža un spārni veido vienu veselum, veidojot vienu veselu nesošo virsmu, starpcitu, tas arī rada šo lielisko pacelšanās ātrumu. Lai samazinātu svaru un novērstu jau manis iepriekšminētos negadījumus - proti, ka gaisā izpildot manevrus no lidmašīnas nolūzt kāds sīkums, piemēram spārns, lidmašīnā bagātīgi ir izmantots Titāns (aptuveni 30%no visas konstrukcijas).
Intresanta ir vadība, ASV 4 paudzes iznīcinātājos tiek izmantota sistēma “Fly-by-Wire”, tas nozīmē ka visa vadība (stures dzineja apgriezin utt) tiek laissta caur elektroniku, kas to visu pieregulē, palīdz sarežģītās situācijās un pats galvenais labo pilota kļūdas. Krievi savukārt ir gājuši mazliet citu ceļu viņi izmanto elektronisko un Hidromehānisko ( neiedziļinoties hidromehāniskā vadības sistēma nozīmē to pašu ko stūres pastiprinātājs ko stūres pastiprinātājs.) Tikai ,par cik Su- 27 skaitās airodinamiski nestabils, tad tikai ar hidromehanisko vadību tā neiztiek, un par to lai lidmašīne pēkšņas vēja pūsmas vai gaisa bedres gadījumā nesāktu kūleņot, ta ir savienota ar datoru kas seko līdzi lidojumam, taču tas nelabo kļūdas. Galvenie šādas sistēmas plusi ir ka nekas netraucē pilotam izpausties, kļūst iespējamas tādas augstākās pilotāžas figūras kā Pugačova “Kobra” ,” Zvans” vai Frolova “Čakra”, pac galvenais ka tā ir vienkārša un droša. Mīnusi ir ka šeit uzreiz spēlē lielāku lomu cilvēciskais faktors. Krievijas galvenais arguments šinī lietā ir ka, Fly by Wire no vidēja pilota spēj izveidot labu , taču no laba pilota neiznāks izcils. Lai gan arī jaunākajos SU-35 jau ir ieviesti Fly by wire principi. Starpcitu runājot par figūrām intresants fakts, sākumā kad tika izpildīta figūra “Kobra” neviens tai īsti nespēja atrast pielietojumu kaujas situācijās, taču cik ir dzirdēts un paši piloti baumo ka tādā veidā esot iespējams apmānīt raķeti ar infrasarkano sensoru, lōģika esot tāda, ka izpildot šo figūru gais ka sir zem spārna rada berzi un sasilst, taču sasilušais gaiss apžilbina infrasarkano uztvērēju, daži pat runā ka tāda veida manevrs lielā ātruma spētu apmānīt arī Doplera radaru, taču tās ir tikai baumas.
Su saimes skatījums nākotnē.
Tātad ir skaidri zināms ka ASV jau ir parādījušās 5 paaudzes iznīcinātāji, F 22 Raptor, kas jau ir pieņemts bruņojumā un F 35 Joint strike fighter, kas vēl tiek izstrādāts bet arī ir gaidāms ka pieņems to bruņojumā. tas nevienam vairs nav noslēpums. 5 paaudzes lidmašīnu galvenā prasība ir Būt neredzamai radariem, visam bruņojumam, jāatrodas fizelāžā, tam jāspēj uzbrukt gan mērķiem gaisā , gan uz sauszemes, Kreisēšanas ātrumam jābūt virsskaņas, kas nozīmē arī to dzinējiem ir jābūt gana jaudīgiem lai tos neforsējot varētu sasniegt virsskaņas ātrumu.
Uz doto brīdi arī Sukhoja birojs ir sācis 5 paaudzes iznīcinātāja T 50 PAK FA izstrādi, taču sakarā ar krīzi 90os gados un naudas trūkumu, tas tikai nesen pacēlās savā pirmajā izmēģinājuma lidojumā, kas ilga 40 min. Par šo lidmašīnu labumu vai sliktumu vēl ir grūti spriest, taču tendences var manīt mazliet papētot jauno 4++ paaudzes iznīcinātāju SU 35, kas ir pārstrādāts Su 27. Su 35 ir pārstrādāts planieris, koncepsija un izskats principā ir tas pats, vienīgās tādas īsti pamanāmās atšķirības ir tas ka Su 35 nav gaisa bremze un ir uzstādīti dzinēji ar maināmu vektoru. Galvenās izmaiņas ir skārušas avioniku, un elektroniku. Kautvai paskatoties kokpitā var redzēt ka veco ciparnīcu vietā tiek izmantoti šķidro kristālu ekrāni, bet tas nav svarīgākais. Svarīgākais ir jaunas paaudzes radiolokācijas sistēma AFAR (aktivnaja fazirovanajaantenaja rešotka), kas ļauj atklāt mērķi kas ir 300 km attālumā, uz doto brīdi tā ir jaudīgākā sistēma pasaulē, dažos avotos atālums tiek minēts vēl lielāks. Sekot līdzi var līdz 30 mērķiem. Spēs atkāt mērķus kuru sigma būs mazāka par pus otru metru ( sigma ir staru daudzums kas atstarojas no lidmašīnas, respektīvi jo mazāka sigma, jo lidmašīna neredzamāka) Galvenā AFAR atšķirība no parastās eholokācijas sistēmas ir tā, ka AFAR ir uzstādīti pus otrs tūkstotis mazu raidītāju un atšķirībā no parastās (pasīvā antena) kura kustās kad seko mērķim, AFAR ir nekustīgs, mērķi atrod paši stari.
Intresants risinājums ari ir lai mēģinātu aizstāt ASV izmantoto Hawkeye kas ir komunikāciju lidmašīna uz tās ir uzst’’adita spēciga radaru stacija un šī lidmašīna kordine kaujas darbību. Šinī gadījuma uz Su 35 ir uzstādīts kaukas līdzīgs, taču netik jaudīgs, saprotams masas taupīšanas nolūkos, bet galvenā ekstra ir tā ka visas lidmašīnas spēj darboties vienā saskaņotā tīklā, lidmašīnās spēj viena otrai pārraidīt mērķa koordinātes un arī iznīcināt viena otras mērķus, tās spēj veikt arī sinhronizētu kaujas teritorijas skenēšanu un novērošanu. Respektīvi lidmašīna var pilnvērtīgi pildīt novērotāja un koordinatora funkcijas. Teikšu godīgi man nav ne jausmas cik tas ir efektīvi, taču savā ziņā tas ļauj ieekonomēt līdzekļus
Jāpiemin arī dzinēji kas Forsāžas režīma sniedz 14,5 tonas lielu vilkmi neforsējo, 8,5 tonnas. Palielināts arī planiera resurss paredzēts 6000 lidojuma stundām, ja parēķina tad normāli izmantojot lidmašīnu tas varētu būt kau kur ap 25 lidz 30 gadiem. Tas ir divreiz vairāk kā Su 27. Paralēli tiek izstrādāti arī avijācijas bazes kuģiem paredzēti varianti. Intresants fakts ir tas ka šis lidmašīnās no bāzes kuģa var pacelties bez katapultas palīdzības, atšķirībā no F 18 kuru katapultē no kuģa.
Runājot par izstrādājumiem interesants eksemplārs Su 47 Berkut. Lai arī šī lidmašīna tā ari nekad netiks izlaista ražošanā, taču, interesantā ar to ka spārni tai ir vērsti uz pretējo pusi. Zinātnieki uzskata kā šadi izvietoti spārni palielina celtspēju, taču ir viena nopietna problēma pārslodze uz spārnu galiem ir ļoti liela. Lai kā arī tur nebūtu taču sērijveidā to neražos patreiz uz šīs lidmašīnas izmēģina dažādus jauninājumus ko pēcāk izmantos Pak Fa radīšanā. Kapēc to neražos ir dažādi minējumi, pirmais ir izmaksas, daži saka ka šada veida spārnu izvietojums apgrūtina ieroču izvietošanu, vēl citi uzskata ka iegūstamais efekts nav tik izteikti liels lai ateiktos no parastās konstrukcijas, patiesībā visi minējumi ir loģiski, bet oficiāli publiskā telpā nekas nav izskanējis.
Vēl viens interesants izstŗādājums ir Triecienbumbvedējs Su 34, kas izstrādāts uz Su 27 bāzes. Šim bumbvedējs ir paredzēts kaujas darbībai blīvas pretgaisa aizsardzības apstākļos. Ar šo bumbvedēju ir paredzēts nomainīt novecojušos Su 25 (starpcitu Su 25 notrieca Gruzijā). Intresants ir fakts ka šī lidmašīna spēj nest vairāk kā 9 tonnas aviobumbu, tai pat laikā nezaudējot manevrēt spēju. Plus Su 34 var tikt apbruņots ar raķetēm „Gais gais” un efektīvi iznīcināt arī lidojošus mērķus. Vēl viens bonuss cik paši ražotāji saka, tai kabīne ir izvietota titāna čaula un arī lidmašīnas darbībai svarīgākās vietas ir aizsargātas ar Titānu. ASV tādu uzdevumu pildīšanai izmanto A 10 tunderbolt
Kpsavilkums
Tātad ko mēs varam secināt.
1) Su biroja konstruktori lai samazināt maksimāli izmaksas mēģina atīsīt un pilnveidot vecās lidmašīnas, apgādājot tās ar jaunu modernu tehniku tādējādi nošaujot vairākus trušus uzreiz pirmkārt ka jau minēju naudas līdzekļi otrkārt testi, kas uzreiz ļauj noprast kā aparatūra uzvedīsies gaisā un trešā līdz minimumam samazina sarežģījumus kas varētu rasties to vaidzēs uzstādī jaunajā lidmašīnā, kā ari piloti spēs ātrāk adoptēties.
2) Attīstot Stelth tehnoloģijas krievu konstruktori arī ies tomēr mazliet citu ceļu, pēc visa var noprast ka galvenais uzsvars tiks likts tieši uz pretinieka lidmašīnas ātrāku atklāšanu, jo izmantot to tehnoloģiju ko izmanto ASV ir ļoti dārgi, turklāt daudzi speciālisti jau ir atzinuši ka tā darbojas tikai pret vecajām pretgaisa aizsardzības sistēmām. Protams ar T 50 pēc principa būs Nividimka, taču risinājumi tur būs daudz lētāki, piemēram netiks tik daudz izmantoti Invara sakausējumi, kā F22 tā vietā tagad tiek izstrādāts jauns lētāks un pēc konstruktoru vārdiem aptuveni tik pat efektīvs materjāls.
3) Lai cik negodīgi tas arī būtu Su klases lidmašīnas ir pieņemts salīdzināt ar ASV monstru F-12 raptor, bet nu es mēģināsu uzmest tādu nelielu skatu uz kopējo ainu lai izskaidrotu jums cienījamie lasītāji kapēc es un daudzi citi vīri (kuri sajēdz par mani daudz daudz vairāk) uzskata Su 27, par perspektīvāko lidmašīnu pasaulē.
Tātad F22 raptor maksā ne vairāk ne mazāk ka 200 miljonu USD pati programma ja nemaldos izmaksa 65 biljonus, bet nu tas nav svarīgākais mēs apskatīsim tikai plikas izmaksas. ASV taktiķi ir aprēķinājuši ka visn F 22 spēj aizstāt vidēji 4 vecos labos F 15. Tai pat laikā Indijā (kuras avijācija vispār ir raibu raibā tur bruņojumā ir sakot no krievu MiG 21 beidzot ar Franču Mirage) tika veikts testi kuros bija salīdzināts Su 27 ar F 15 testi bija visnotaļ bēdīgi priekš F 15 jo attiecība esot bijus aptuveni 1:8 par labu Su 27.
Tātad sākas rēķini F 22 Cena 200 miljoni USD ,Su 27 maksā 30 miljoni tas sanāk ka uz vienu F22 pētī var likt aptuveni 6,5 Su 27 . JAUTĀJUMS Vai F 22 spēs uzvarēt 6 Su 27?
4) Lai arī lidmašīna ir laba, taču to pavada daudz aviokatastrofu un avāriju, kā galveno cēloni šim nebūšanām var minēt, visai vājo lidmašīnas apkopi, un lielu vidējo lidmašīnu vecumu, kas ir saistīts ar naudas trūkumu, kas bija sākot 91 līdz 2000 gadam. Un protams cilvēku nolaidība.
5) Uz doto brīdi cik var saprast galvenā problēma un klupšanas akmens 5 paaudzes lidmašīnas radīšana ir Dzinējs. Dzinējs kas ir uzstādīts Su 35 ir labs, tas spēj izpildīt vienu no galvenajām prasībām sasniegt virsskaņas ātrumu bez forsāžas, taču tas ir salīdzinoši ar rietumu analogiem diezgan rijīgs un sarežģīts, kā arī resurs nav pietiekams plus cik var redzēt video materiālos tas dūmo.
6) OKB Su biroja viena no galvenajām problēmām protams ir nauda, taču to ļoti veiksmīgi kompensē cilvēki kas ir palīdzējuši un palīdz attīstīt tehniku, un konkurēt pasaules tirgū.
7) Lai cik laba nebūtu Tehnika ko piedāvā OKB Sukhogo, tač savu tehniku tā galveno kārt ir spiesta eksportēt, uz Ķīnu, Indiju u.c. valstīm. Jo Krievijas armija ka paši saprotiet visai maz var atļauties tērēt un izmanto novecojušo tehniku, tikai pēdējos gados tā ir veikusi pāris pirkumus. Ir bijis pat tāds paradokss kad lidmašīna Su 34 bija pieņemta bruņojumā taču reāli šī lidmašīna netika pat nopirkta. Tā ka šinī ziņā variet gulēt mierīgi lai ko viņi arī nedemonstrētu ka jaunu un stilīgu viņiem tā droši pat nav vēl bruņojumā :D Lai kā arī nebūtu bet manuprāt šis apstāklis arī liek mocīties šim uzņēmumam, kā arī pašai Krievijai izskatīties muļķīgi.
Tas nu „lielos vilcienos’ būtu arī vis kas man ir rakstāms par šo tēmu. Ja ir kādi jautājumi rakstiet komentāros, mēģināšu atbildēt. Ja ir kādas kļūdas, kas nav gramatika bet gan saturiska arī sakiet. Ja patiks mēģināšu atrast vēl kaut ko par ko uzskrecelēt.
Raksta beigās būs bildes
Pārējie raksti
http://www.spoki.lv/izgudrojumi/MiG-29/214057
http://www.spoki.lv/izgudrojumi/F-22-Neredzams-karalis/224740
