Rundāles pils6

Pēc Otrā Pasaules kara Rundāles pilī atradās skola. 1965. gadā ar Latvijas Ministru Padomes lēmumu par pils ansambļa restaurāciju sākās Rundāles pils ceļš uz patstāvīga muzeja statusu. Galīgais lēmums tika pieņemts 1971. gadā, bet 1972. gadā izveidots patstāvīgs muzejs.

Pirmais muzeja direktors bija Laimonis Liepa. Kopš 1975. gada muzeja direktors ir Imants Lancmanis.

1965. gada Latvijas Ministru padomes lēmums par Rundāles pils restaurāciju ievirzīja filiāles darbību pils atjaunošanas un izmantošanas perspektīvā plānošanā. Tika vākti mākslas priekšmeti pils interjeru iekārtošanai un plānotas divas pastāvīgās ekspozīcijas: “Dekoratīvā māksla Eiropā 16.-20.gs.” un “Latvijas mākslas senākais posms 16.-19.gs.” ar baznīcu mākslas pastāvīgo ekspozīciju.

Rundāles pils muzeja darbība galvenokārt virzīta uz pils un visa ēku ansambļa restaurāciju un parka atjaunošanu. Virzība kopš muzeja dibināšanas ir bijusi uz zinātnisku iestādi, kas nodarbojas ar Latvijas mākslas senāko posmu. Muzeja zinātniskā darbība saistīta ar pils izpēti, Latvijas arhitektūras un mākslas izpēti, materiālu vākšanu arhīvos. Muzeja arhīvs komplektēts pēc zinātniskajām tēmām. Intensīvs restaurācijas darbs tika uzsākts 1972. gadā, un ar valsts piešķirto finansējumu turpinājās līdz 1992. gadam.

No 1992. gada restaurācijai līdzekļi jāpelna ar ienākumiem no maksas pakalpojumiem, daļēji - no sponsoru ziedojumiem un atbalsta fondu līdzekļu piešķīrumiem.

Rundāles pils atrodas 72 ha liela ansambļa teritorijā, kurā ietilpst arī franču tipa parks, – tā atjaunošana uzsākta ar projekta izstrādāšanu un pāraugušo koku izciršanu. Muzejs izvietojies pils ēkā, bijušajos pils staļļos un ratnīcās. Kopējā muzeja telpu platība 14032 m2 , ekspozīcija aizņem 4258 m2.

Muzejs atrodas bijušajā Kurzemes hercogu vasaras rezidencē, ko arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli cēlis Kurzemes hercogam Ernstam Johanam Bīronam 1736.-1740.gadā. Pils interjeri izveidoti 1764.-1768.gadā. Pils telpas saglabājušas savu sākotnējo dekoratīvo apdari, kas laika gaitā tikusi bojāta, bet nav pārveidota, kas arī noteicis šī arhitektūras pieminekļa unikalitāti un sarežģīto uzdevumu restaurācijai maksimāli pietuvināt restaurētos fragmentus oriģinālam. Pilī ir Berlīnes tēlnieka Johana Mihaela Grafa veidotā dekoratīvā apdare 17 telpu griestos, 6 telpu sienu un griestu veidojumos un divās telpās kopā ar griestu gleznojumiem. Trīs telpās ir viņa izveidota mākslīgā marmora sienu apdare. Itāļu gleznotāji no Pēterburgas Karlo Cuki un Frančesko Martini izpildījuši 7 telpu plafonu gleznojumus un divu telpu sienu gleznojumus. Nozīmīga ir arī pils I stāva gaiteņu, divu kāpņu telpu un Mazās galerijas dekoratīvā apdare, kas ir vienīgais arhitekta Rastrelli agrīnās darbības paraugs, līdz 1740.gadam.

Muzeja darbības sākumā Rundāles pilī nebija mākslas priekšmetu, jo 1795. gadā pēdējais Kurzemes hercogs Pēteris bija devies uz saviem Silēzijas īpašumiem, līdzi ņemot visu Kurzemes hercoga piļu inventāru, savukārt hercoga mantojums, kopš 19. gadsimta izklīdis pa visu Eiropu.