Neticamas sakritības111

19. gadsmitā Edgars Alans Po sarakstīja grāmatu „Stāsts par Artūra Gordona Pima piedzīvojumiem”. Tajā bija stāstīts par 4 izdzīvojušajiem kuģa avārijā. Visi dienām ilgi laivā dreifēja pa okeānu, līdz, bada nomocīti, nolēma apēst kuģapuiku vārdā Ričards Pārkers. Dažus gadus vēlāk, 1884. gadā, kuģis Mignonette avarēja, bet izglābās 4 cilvēki, kuri nu glābšanas laivā bezpalīdzīgi slīdēja pa okeānu. Saprotams, ka drīz beidzās arī pārtika. Viņi nolēma upurēt kuģapuiku, kurā vārds bija...Ričards Pārkers.

Henrijs Zīglands domāja, ka ir apmānījis likteni. 1883. gadā Zīglands izsķīrās ar draudzeni, kura pēc tam aiz bēdām izdarīja pašnāvību. Sievietes brālis bija saniknots. Viņš uzmeklēja Zīglandu un sašāva viņu. Pārliecināts par to, ka ir Zīglandu nogalinājis, viņš ieroci pagrieza pret sevi un nošāvās. Bet Zīglands nebija miris. Lode bija tikai skārusi viņa vaigu un pēc tam ieurbusies kokā. Zīglands tagad domāja, ka viņam ļoti paveicies. Pēc vairākiem gadiem viņš nolēma nocirst lielo koku, kurā joprojām bija lode. Viņam darbs likās tik grūts, ka viņš izdomāja koku nogāzt ar dinamīta palīdzību. Eksplozija rezultātā lode, kas bija kokā, aizšāvās tā, ka trāpīja Zīglandam galvā. Viņš bija miris. Lode kokā bija dusējusi vairākus gadus.

Tas notika Detroitā, 20. gadsimta 30-itajos gados. Kādai bezrūpīgai mātei bija jāpasakās Džozefam Figlokam. Vīrs kādu dienu gāja garām ēkai, kurā dzīvoja māte ar savu bērnu. Te pēkšņi no kāda loga Figlokam uzkrita mazais bērns. Abi palika neskarti. Aptuveni pēc gada Figlokam, atkal ejot gar to pašu ēku, uzkrita tas pats mazulis! Abiem atkal nebija nopietnu savainojumu.

2002. gadā Somijā divi dvīņubrāļi gāja bojā divās nesaistītās autoavārījās uz viena un tā paša ceļa, tikai ar stundas starpību. Pirmo notrieca smagā automašīna, kad viņš ar velosipēdu brauca mājup. Otrs brālis gāja bojā tikai pusotru kilometru no vietas, kur gāja bojā pirmais brālis.

Dvīņi piedzima Ohaio štatā, un tika atdalīti jau uzreiz pēc dzimšana, jo nonāca katrs savā audžu ģimenē. Abas ģimenes puikas bija nosaukuši par Džeimsu. Un tad dīvainibas tikai sākās. Puikas uzauga neko nezinot vienam par otru. Abi centās iekļūt tiesībzinātņu fakultātē, abiem bija iemaņas amatnecībā un rasēšanā. Abi bija aprecējušies ar sievietem vārdā Linda. Abiem bija dēli – vienam vārds Džeims Alans, otram Džeims Allans. Abi dvīņi izsķīrās no savām sievām, vēlak apprecoties ar Betijām. Un abiem bija suņi vārdā Tojs. 40 gadus pēc viņu atšķirtības abi satikās, lai pastasītu savus neticamos stāstus.

1858. gadā Robertu Felonu nogalināja viņa pokera spēles biedri. Kā viņi stāstīja, Felons ieguva 600 dolāru lielu laimestu krāpjoties. Kamēr policija nebija ieradusies, viņi turpināja spēlēt. Tā kā neviens negribēja ieņemt viņa vietu un pārņemt nelaimīgos 600 dolārus, viņi pasauca puisi no malas. Līdz ieradās policija, viņš no 600 dolāriem jau bija ticis līdz 2200 dolāriem. Policija pieprasīja atdot tos 600 dolārus, ko bija ieguvis Felons, lai tos atdotu viņa tuvākajam radiniekam. Atklājās, ka viņa tuvakais radinieks – dēls – jau sēž pie galda, un tas ir neviens cits kā jaunais spelētājs, kurš savu tēvu nebija redzējis 7 gadus.

Marks Tvens ir dzimis 1835. gadā, dienā, kad parādījās Haleja komēta. Bet mira viņš 1910. gadā, dienā, kad komēta parādījās atkal. Reiz viņš teica: „Es šai dzīvē ienācu ar Haleja komētu, un nākamgad tā parādīsies atkal, un es ar to arī aiziešu.”