lieta tāda, ka lielākajai daļai mūsu ēras zīmējumu nevar ticēt, kā arī tiem ēģiptiešu hieroglifiem, jo mēs nevaram zināt, kas tur ir attēlots, tāpēc ir jākoncentrējas uz stipri senākiem zīmējumiem, jo cilvēki tajā laikā tikai medīja un pārojās, un viņiem nepietiktu saprāta ko tādu izdomāt. dažas attīstītas ciltis pierakstīja redzēto attēlu veidā, kā tas ir redzams teiksim 3. un 15. bildē, bet 15 bildi var diezgan pārliecinoši atmest no pierādījumu saraksta, jo tie tikpat labi var būt parasti rituālu vai cilts raksti, jo ko tādu var novērot arī uz āfrifas un amazones apgabala cilšu locekļu ķermeņa.
te tika minēts, ka visums ir bezgalīgs. tā nav. kāpēc? tūlīt mēģināšu pierādīt. iedomājamies apli. pēc būtības tas ir bezgalīgs? jā, jo tam nav sākuma un gala - tā teiktu tie, kuri nedomā ārpus kastes. bet paskatamies ārpus kastes. kas ir pirms apļa? nav pilnīgi nekā, un nevar apgalvot, ka bezgalīgs ir tas, kā nav. tagad mēs uzzīmējam apli un tiklīdz mēs savienojam pēdējo apļa posmu, tas kļūst bezgalīgs. tapšanas procesā aplim bija sākums un gals, tātad tas nebija bezgalīgs un tas pierāda to, ka visam ir sākums, tāpat arī mūsu visumam. bet nebūtu visumu saukt par visumu (universe), jo ja jau bija lielais sprādziens, tad nepārprotami radās vēl pāris paralēlu visumum, tāpēc kopš šā brīža saukšu visumu par multiversu. iespējams šis arguments pilnībā nepierāda, ka tādu multiversu ir daudz, bet ir viens svarīgs fakts. sadalam vārdu multiverss 2 daļās: multi + verss un šajā gadījumā multi - daudz (vismaz 2). tātad var izsecināt, ka ir vismaz 2 paralēlie visumi un tagad galvenais jautājums - kāpēc? lai būtu skaidrāks, pārveidosim jautājumu šādi - kāpēc radās lielais sprādziens? vislabākā teorija saistās ar matērijas un antimatērijas eksistenci. mēs dzīvojam materiālajā visumā, bet eksistē arī antimateriālie visumi. antimatērijas eksistence ir dokumentēts fakts, jo pāris vietās uz mūsu pasaules izmanto antimatēriju (matēriju ar pretēju lādiņu) darbā ar elementārdaļiņām. sprādziens radās, jo matērijas daļiņas saskārās ar antimatērijas daļiņām un sākās ķēdes reakcija. lielākā daļa antimatērijas pazuda sprādziena rezultātā un radās hiksa bozons - daļiņa ar gandrīz bezgalīgu blīvumu un gandrīz bezgalīgi mazu izmēru, bet šī daļiņa nevarēja pastāvēt ilgi, jo bija ļoti nestabila, tāpēc notika otrs sprādziens, no kura radās viss, kas ir mums apkārt un tieši šo izšķirošo sprādzienu, mēs saucam par lielo sprādzienu.
