Tiranozaurs salīdzinājumā ar šiem ir ķirzaka. Baltā haizivs - mīlīga rotaļlieta..
TOP 15 Visbīstamākie dinozauri30
202
3
15 ESTEMMENOSUCHUS. Mūsdienās vairs neražo tādus dzīvniekus kā “vecajos labajos laikos”. Šis dzīvnieks ir viens no visdīvainākā paskata dinozauriem. Lai gan piederīgs dinozauru kārtai, tas vairāk ir līdzīgs zīdītājam. Tas bija aptuveni degunradža augumā, viņam arī bija uz deguna rags, bet arī uz galvas, līdzīgi žirafei un īpatnēji kaulu veidojumi uz vaigiem. Par šo veidojumu jēgu līdz pat šai dienai zinātnieki nevar vienoties. Viņam bija ļoti asi, monstroza izmēra zobi, bet zinātnieki nevar pateikt precīzi – kāda bija viņa ēdienkarte. Vispār jau, izksatās, ka viņš ar tādu gaļasmašīnu varēja ēst visu kas ienāk prāta. Viņa fosīlijas ir atrastas Krievijā un tiek uzskatīts, ka šis dzīvnieks dzīvojis Perma periodā – ilgi pirms mums tik pazīstamo dinozauru parādīšanās.
14 ACROPHYSETER. Mūsdienu kašalota priekštecis, kurš kā zinām ir milzīgs, pārsvarā pārtiek no kalmāriem un neuzbrūk cilvēkiem bez provokācijas. Acrophyseter ir pilnīgs pretstats. Tas bija vidēja izmēra un nepārtika no kalmāriem, bet pārsvarā no jūras zīdītājiem, tajā skaitā haizivīm. Viņa zobi bija nāvējoši ieroči un devuši viņa sugas pārstāvjiem iesauku “kašaloti-slepkavas”. Fosilizētās atliekas atrasts Peru piekrastē, tike uzskatīts, ka šis dzīvnieks dzīvojis Micēna posmā, kurš acīmredzot ir bijis milzīgu jūras briesmoņu laiks. Tajā pastāvejuši milzu delfīni, gigantiskas haizivis un pat monstrozi pingvīni un roņi.
Reklāma
13 GIGANTOPITHECUS. Kā jau nosaukums parāda – tas bija milzīgs pērtiķis, kura tiešais pēctecis ir orangutans. Tas pārsvarā klaiņoja pa bambusa mežiem Ķīnā, bet ir atrasts arī Indijā un Vjetnamā, kur dzīvojis Pleistocēna laikmetā. Lai arī tas bija veģetārietis, tā gabarīti iedvestu bailes jebkuram. Tas varēja izaugt līdz pat 3 metriem garš un svērt līdz pat 550 kg. Pirms 300 000 gadiem tas izmira, iespējams pirmatnējo cilvēku medību rezultātā, vai klimata izmaiņu dēļ. Protams, ka Jetiju un Sniegacilvēku fanāti uzskata, ka gigantopiteks ir nez kāda mistiskā veidā izdzīvojis līdz pat šai dienai, vistālākajos Himalaju nostūros.
12 EPICYON. Principā to var aprakstīt kā milzīgu pitbulu uz steroīdiem. Dzīvnieks ir suņu saimes pārstāvis, bet salīdzinājumā ar mūsdienu sugām, kas ir pielāgojušās vairāk uz ātrumu, mūsu “pitbuls” bija radīts brutālam spēkam. Viņa žokļu satvēriens bija tik spēcīgs, ka tas varēja lauzt kaulus kā krekerus. Tas pārvaldīja ar dzelz ķetnu Ziemeļamerikas līdzenumus 15 miljonu gadu, pirms to aizstāja lielie kaķi, tajā skaitā Zobenzobu tīģeris.
11 EDESTUS. Mūsdienu baltā haizivs droši vien ir visšausminošāko zobu īpašniece, bet tās senais priekštecis bija tika atbaidošs, ka haizivs uz viņa fona liktos pat diezgan mīlīga. & metros garais plēsējs absolūti dominēja jūrās savā laikā. Tomēr zinātniekiem vēl nav līdz galam skaidrs, kā šis radījums izmantoja savus briesmīgos zobus. Nevis zaudējot un ataudzējot jaunus, kā to dara viņa mūsdienu pēcteči, Edestus jauni zobi spieda no mutes ārā vecos, ar laiku izspiežot gan pašus zobus, gan smaganas ārpus mutes dobuma, veidojot šausmu filmas cienīgas šķēres. Spriežot pēc tā, nav grūti iedomāties, ka tas ar saviem zobiem varēja pārcirst uz pusēm jebkuru radījumu.
Reklāma
10 GORGONOPSID. Šis radījums nesen ieguva nosacītu popularitāti, pateicoties Britu fantastikas seriāla “PRIMEVAL”. Lai gan īstie dzīvnieki bija nedaudz mazāki nekā tie, kas parādīti TV seriālā, tie bija tieši tik biedējoši. Viņi bija dominējošie plēsēji vēlīnajā Permija periodā, pirms pasauli pārņēma ķirzakveidīgie. Šai sugai piemita zobenzobu tīģera cienīgi zobi, dažām pasugām pat 2 komplekti, kas lieti noderēja, kad viņi medīja kādu zālēdāju. Medījuma apmērs pēc noklusējuma bija degunradža izmērā. Ļoti veikli un spēcīgi, tie varēja pārvietoties ar apskaužamu ātrumu, un bija daudz pārāki par saviem plēsoņu priekštečiem. Lai arī viņi no paskata ir ļoti līdzīgi ķirzakveidīgajiem, tie vairāk līdzinās zīdītājiem un iespējams, ka tiem ir bijis pat apmatojums.
9 PHORUSRHACIDS. Saukts arī par Terora putnu, tas bija viens no galvenajiem plēsējiem Miocēna, Pliocēna un agrīnā Pleistocēna periodos, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, pirms tos aizstāja lieli kaķi. Lai arī tie nespēja lidot, tiem bija ļoti attīstītas kājas, kas pēc dažu zinātnieku apgalvojumie, ļāva tiem sasniegt geparda ātrumu (līdz 120 km/h). Tie varēja izaugt līdz par 3 metru augstumam, un viņu galvenais ierocis – galva, sasniegt pat 1 metra garumu. Vanagveidīgais knābis ar noliekto galu viņiem palīdzēja medīt un norīt medījumu, kas pārsniedza vidēja suņa apjomus.
8 MATSOIA. Šis būtu ļaunākais murgs jebkuram kas cieš no ofidofobijas, jeb bailēm no čūskām. Lai gan atrasti tikai fosīliju fragmenti, zinātnieki uzskata, ka tās garums varēja sasniegt pat 20 metrus. Šī čūska dzīvojusi vienā laikā ar dinozauriem, kas arī sastādījuši viņas ēdienkartes lielāko daļu. Tā ir līdzīga boa un pitoniem, jo nebija indīga, bet gan izmantoja savu milzīgo muskuļu spēku lai saspiestu upuri kotletē. Čūska bija tik veiksmīgs mednieks, ka tai pat izdevās pārdzīvot dinozauru apokalipsi, bet pirms 45 miljoniem gadu tā tomēr pazuda. Runā, ka esot bijušas arī citas milzu čūskas līdz pat 29 metriem garumā.
Reklāma
7 PURUSSAURUS. Šis radījums bija principā milzīgs kaimans, mūsdienu aligatoru priekštecis. Viņš apdzīvoja reģionu, ko mūsdienās sauc par Amazones lietus mežiem. 8 miljonus gadu atpakaļ šis reģions bija milzīga iekšzemes jūra, kurā čumēja un mudžēja visādi krokodīlveidīgie, vaļi, grauzēji un gigantiski bruņurupuči. Mūsu kaimans šajos ūdeņos bija saimnieks un ne velti – ar savu 12-15 metrīgo rumpi tas bija milzīgakais krokodīļveidīgais pasaules vēsturē. Atrastas ļoti daudzas fosīlijas, kurām pēc šī kaimana apciemojuma trūkst ekstremitātes un dažiem pat puse ķermeņa.
6 ENTELODON. Lai gan mūsdienu cūkas, mežacūkas un kuiļi ir veģetārieši, kas gaļu ēd tikai galējas nepiecišamības dēļ, šis cūku sugas priekštecis bija pilnas slodzes gaļēdajs, kurš iespējams ir visbriesmīgakā paskata plēsējs, kāds ir dzīvojis. Tā augstums varēja sasniegt cilvēka augumu, tam bija grandioza galva, ļoti spēcīgs žoklis un ekstrēmi asi zobi. Uzskata, ka tas bija spējīgs medīt pats, bet arī bieži vien esot aizbaidījis citus plēsējus no viņu medījuma. Daudzās kodienu pēdas liecina, ka arī savā starpā šie tadījumi esot ļoti sīvi cīnījušies un iespējams pat, ka viņi ir bijuši kanibāliski. Kopējais eksistences laiks ir aptuveni 9 miljoni gadu.
