13. gadsimtā klīda baumas, ka Romas Katoļu baznīcu laikā no 855. gada līdz 858. gadam vadījusi sieviete, kas bija stājusies pāvesta Leona IV vietā uzreiz pēc viņa nāves.
Pirmais, kas par to pavēstīja, bija dominikāņu hroniku autors Žans Mailijs, kurš aprakstīja gadījumu par sievieti, kurai izdevās kļūt par katoļu Jāni VII Enģelim līdzīgo. Vēlāk par viņu rakstīja Martins Polārs. Vai tiešām šada sieviete ir dzīvojusi? Saskaņā ar vairākiem viduslaiku dzīvesstāstiem Joanna dzimusi 822. gadā Ingelhaimā, kādu laiku dzīvojusi Atēnās, kur ieguvusi izglītību, izlikdamās par jaunekli.
Tā kā sievietēm tajā laikā bija aizliegts mācīties, viņa ģērbusies vīriešu drānās un saukusi sevi par Jāni. Viņas intelekts tika pamanīts, viņu bieži aicināja ciemoties slavenās abatijās. Vairākus gadus viņa ceļoja pa Franciju, līdz apmetās uz dzīvi Romā. Tur viņai izdevās kļūt par kardinālu, un pēc Leona IV nāves viņa tika izvēlēta par nākamo pāvestu.
Acīmredzot jaunā pāvesta valdīšana ir ritējusi, ap viņas vārdu līdz pat šai dienai nebūtu radušās nekādas baumas, ja nebūtu nākusi gaismā Joanas grūtniecība. Deviņus mēnešus viņa bija mēģinājusi slēpt savu stāvokli zem garā tērpa, taču 858. gada aprīlī krusta gājiena laikā viņai tieši uz ielas sākušās dzemdības un pēc dažām stundām viņa nomirusi.
Mūsdienās Romas Katoļu baznīca stāstu par pāvesti Joannu dēvē par leģendu, apgalvojot, ka laikpsmā starp 855. un 858. gadu Baznīcu pārvaldījis Benedikts III nevis Jānis VII.
Vatikāns noliedz, ka Svētā Krēsla tronī jelkad būtu atradusies sieviete. Taču vēl līdz pat 16. gadsimtam šo stāstu uzskatīja par patiesu.
Vai Tu zini ka...
Kāda leģenda vēsta, ka Joannas liktenis ir bijis citāds. Pēc dzemdībām viņa ir izdzīvojusi, taču tika gāzta no troņa un nosūtīta trimdā uz daudziem gadiem "izciest sodu". Pēc nostāstiem, viņas dēls kļuvis par Ostijas bīskapu.
Teksts norakstīts no Lielās noslēpumu grāmatas.
Nākamais raksts ir Marko Polo
