Nākamo rakstu par kādu vēsturisko personu ir plānots šīs nedēļas beigās un visticamāk tas būs nopietns raksts par Fašisma aizsācēju Benito Musolīni.
Bet nu sāksim:
Lielais Ķīnas mūris - plaši zināms pasaules brīnums, kurš ir saredzams pat no kosmosa, bet reti kurš zin pat pamata faktus par to.
Ķīnas mūrs ir visizplatītākais Ķīnas simbols, kā arī visslielākā celtne, kuru spēja radīt senā pasaule. To sāka celt 210. g. p. m. ē. Ķīnas mūri necēla tukšā vietā, pirmstam jau, kad Ķīns valsts bija sadalīta vairākās monarhiskās valstiņās, katra valsts cēla aizsargvaļņus, kuru pēcak imperatora CIņa Šihuandi valdīšanas alikā savienoja, jo tieši viņš apvienoja ķīnas valstiņas.
Šihuandi apvienoja ģīmenes saimēs- "ši". Šihuandi aizsāka grandiozu celtniecību, un lai risināta darbaspēku problēmas, par katru nozieguma pārkāpumu, verdzīā nonāca viss "ši"- 10 ģimenes. Vēl celtniecībā piedalījāš siemtiem tūkstoši karagūstekņi, kuri tika iegūti iekarojot blakus esošās valstiņas. Darbā tika iesaistīti ap 300 000 karavīru un 1 miljons vergu. Diena gāja bojā aptuveni 1000 strānieku.
Kopējais ķīnas mūra garums ir aptuvens. 6000- 6500 kilometri, jo sienas ir līkumainas un tās veido atzarojumus. Sienu augstums bija 7,5-10m un 5,5- 6,5m platas.
Sienas veidoja ar tādu aprēķinu ka pa tām varēja maršēt vai nu 8 karavīri rindā, vai 4 jātnieki. Ik pa noteiktam gabalam cēla aizsargtorņus ar 3x3m lielu laukumu. Katru dienu mūri apsargāja garnizons un ienaidnieka uzbrukuma laikā viņi signalizēja, dienas alikā ar dūmiem, nakts laikā ar uguni. Signāls otru ķīnas mūra galu varēja sasniegt 24h laikā, kurš bija pietiekami īss laiks lai spētu mobilizēt armiju. Mūri cēla 10 gadus un visus kritušos iemūrēja iekšā mūrī.
gadiem ejot ķīnas mūris zaudēja savu nozīmīgumu, jo akd tas pilnībā bija pabeigts, lielākais ķīniešu drauds- Mongoļi, jau bija apspiesti. Pēdējais Ķīnas mūra celtniecības periods norisinājās Minu dinastijas laikā
Reklāma
Laigan celts pirms vairākiem gadsimtiem, tomēr Ķīnas mūris ir vienīgā celtne pasaulē, kuru avr redzēt no kosmosa.