Taureņi garšu sajūt ar savām kājām.
Vidēji cilvēks savā mūžā pavada 2 nedēļas gaidot kamēr luksafora iedegas zaļā krāsa.
Bruņurupucis var dzīvot ilgāk nekā 140 gadus.
Jūras zvaigznei nav smadzeņu.
Aptuveni 90% Amerikāņu bērnu no 14 līdz 18 gadiem izmanto internetu.
Aptuveni 1% cilvēku šobrīd visā pasaulē ir galīgā lopā(piedzēries).
Katru sekundi ASV apēd aptuveni 60 kg šokalādes.
Abolos nav kofeīna, bet tie uzmundrina labāk nekā kafija.
Rīsu papīrā - nav neviana rīsa.
Itālijā katru dienu apēd 50 km2. lielu picas šķēli.
Cilvēki biežāk mirst pārvietojoties uz kamieļiem, nekā lidmašīnas avārijā.
Some facts which are NOT true!!!
1. Pastāv uzskats, ka “uz riekstiem bāros atrodami vairāk nekā 100 dažādu urīna sastāvdaļu”. Atklāts, ka šim apgalvojumam nav ne mazākā zinātniskā pierādījuma. Vēl vairāk… Nekad nav veikts neviens ne zinātnisks, ne nezinātnisks pētījums, kas pierādītu šādu pieņēmumu. Toties veikts pētījums, kurā atklāts, ka uz 44% ledus gabaliņu Lielbritānijas bāros atrodama coliform bacteria, kas nāk no cilvēku fekālijām. 5% no tiem bija inficēti ar nāvejošo E. Coli baktēriju. Tā kā, labu apetīti! Varbūt riekstiņi nemaz nav tik briesmīgi after all.
2. “Ja pārtrūkst lifta trose, tas brīvajā kritienā gāžoties lejā var nogalināt pasažierus”. Arī tie ir tikai filmu radītie maldi. Pirmkārt, katram liftam ir vismaz 4 troses, kuras veidotas no īpaša materiāla, līdz ar to trošu pārtrūkšana kā tāda ir praktiski neiespējama. Otrkārt, ja nu tomēr kas notiek ar trosēm, liftā ir iebūvēta automātiska bremžu sistēma, kas momentāni nostrādā, ja lifts zaudē balansu vai trošu balstu. Treškārt, pat ja nenostrādā lifta bremžu sistēma, lifta šahtā iebūvēta vēl viena šāda bremžu sistēma, kas sāk darboties, ja abas iepriekšējās aizsardzības sistēmas kādu iemeslu dēļ nenostrādā. Tātad, būtībā… vienīgās briesmas liftā ir iespējamā iesprūšana tajā un nekas vairāk.
3. “Papīru nevar salocīt uz pusēm vairāk kā 7 reizes”. Šāds uzskats pastāvējis jau izsenis, taču 2002. gadā kāda ASV augstskolas studente Britnija Gulivana (http://en.wikipedia.org/wiki/Britney_Gallivan) pierādīja, ka papīru var salocīt uz pusēm pat visas 12 reizes.
4. Pastāv uzskats, ka “ziloņi ir vienīgie zīdītāji, kas nespēj lēkt”. Tā daļēji ir patiesība, jo pieaudzis zilonis patiešām nespēj palēkties, ja ar lēkšanu domājam stāvokli, kad visas 4 kājas ir atrautas no zemes. Nepatiesais šajā faktā ir tas, ka ziloņi nebūt nav vienīgie, kas nevar lēkāt. Piemēram, sliņkis sava lēnā dzīvesveida dēļ arī nespēj lēkt, tāpat arī degunradži un hipopotāmi nevar lēkt, taču atšķirībā no ziloņiem skrienot viņi tomēr var sasniegt stāvokli, kad visas 4 kājas uz īsu brīdi ir atrautas no zemes.
5. Viens no izplatītākajiem maldiem ir uzskats, ka “’7 cilvēka gadi ir vienādi ar 1 suņa gadu”. Šis fakts nav patiess, jo šo pieņēmumu izmanto rēķinot, ka vidējais cilvēka vecums ir vienāds ar vidējo suņa vecumu, pārrēķinātu cilvēka gados pēc augstāk minētās formulas. Taču šeit nākas vilties, jo suņa mūža garums vidēji ir garāks par cilvēka vidējo dzīves ilgumu. Proti, vidējais cilvēka mūža garums ir 78 gadi, savukārt, suņa vidējais vecums (pārrēķināts cilvēka gados) ir aptuveni 90 gadi, kas parāda, ka šī formula ir aplama. Tāpat, ļoti atšķirīgs ir arī dažādu suņu šķirņu vidējais dzīves ilgums – no 6 līdz 13 un vairāk gadiem. Kā arī, atklāts, ka mazāka auguma un svara suņi dzīvo ilgāk kā lielie suņi. Vēl vairāk, sunim ir pavisam īss bērnības posms, bet garš, tā saucamais, pusmūža posms. Tātad būtībā, var secināt tikai to, ka šī formula ir pārāk universāla un neņem vērā atšķirīgās suņu šķirnes un to dzīves garumu, kā arī suņu dzīves posmu īpatnības un atšķirības no cilvēku mūža, kas salīdzinājumu cilvēka gados padara aplamu.
6. “Baltie lāči ir kreiļi”. Šī uzskata pirmsākumi vairs nav atrodami, taču pastāv pieņēmumi, ka šāds uzskats aizsācies cilvēkiem novērojot, ka baltie lāči labi darbojas ar kreiso ķepu. Taču, kā tad ir patiesībā? Zinātnieki, kas veltījuši visu savu dzīvi polārlāču pētīšanai, atklājuši, ka baltie lāči patiesībā ir “abroči”, tātad vienlīdz labi izmanto abas ķepas, kas pierāda, ka šis pieņēmums par to, ka šie dzīvnieki ir kreiļi ir un paliek tikai pieņēmums un tam nav nekāda zinātniska pamatojuma.
7. “Ķīnas mūris ir vienīgā no kosmosa redzamā cilvēku būvētā celtne”. Šīs pieņēmums ir nepatiess vairākos līmeņos. Pirmkārt, atrodoties kosmosā, no kurienes var redzēt Ķīnas mūri, tu atrodies pietiekami tuvu, lai redzētu arī ceļu tīklojumus u.tml. Vēl vairāk, atklāts, ka nav tāda attāluma kosmosā, no kura būtu redzams tikai Ķīnas mūris. Būtībā no kosmosa nav redzams nekas cilvēku veidots, tai skaitā arī Ķīnas mūris nē.
Astronauts Alans Bīns teicis: “The only thing you can see from the moon is a beautiful sphere, mostly white (clouds), some blue (ocean), patches of yellow (deserts), and every once in a while some green vegetation. No man-made object is visible on this scale. In fact, when first leaving earth’s orbit and only a few thousand miles away, no man-made object is visible at that point either.”
8. “Augstas fruktozes kukurūzas sīrups (HFCS) padara resnu”. (HFCS piemēram izmanto cukura vietā ražojot Coca-cola ASV) Šis uzskats pastāv no 1970. gadiem, kad ASV ienāca dažādi pārtikas aizstājēji. Tieši ap šo laiku aizsākās tendences uz cilvēku tuklumu. Nevar noliegt, ka kalorijas, ko satur HFCS varētu būt par iemeslu cilvēku tukluma problēmām. Taču atklāts, ka kalorijas kas ir HFCS ir tādas pašas, kas ir parastajā cukurā. (HFCS – 55 % fruktoze, 45% glukoze, savukārt, cukurā – 50% fruktoze, 50% glukoze.) Tātad vienkāršāk sakot, mūsu organisms HFCS uzņem gluži tāpat, kā cukuru, jeb kalorijas ko uzņemam ar HFCS ir identiskas tām, ko uzņemam ar cukuru.
9. “Mobilie telefoni izraisa smadzeņu vēzi”. Īpaši populārs uzskats mūsdienās, kad īpaši attīstītas dažādas tehnoloģijas un ikdienā gandrīz ikviens izmanto mobilos telefonus. Šo uzskatu kumulē un propogandē dažādi mediji, piemēram, publicējot uzskaitījumu ar dažādiem, ļoti reti sastopamiem vēžu tipiem, kurus it kā izraisa mobilo telefonu raidītie viļņi uz galvas smadzenēm. Patērētāji, protams, izlaižot visas publikācijas un pētījumus, kas pierāda, ka mobilie telefoni ir nekaitīgi, dod priekšroku skaļiem izsaucieniem un žurnālu virsrakstiem. Taču šādiem pieņēmumiem nav nekāda medicīniska un zinātniska pamatojuma. Interesanti, ka pēc ASV veiktā pētījuma tam vēl joprojām tic aptuveni 30% ASV iedzīvotāju.
Protams, būtiski arī atcerēties, ka būtībā pagaidām pilnībā nevar ticēt ne vienam, ne otram viedoklim, jo mobilie tālruņi aktīvi tiek izmantoti pavisam neilgu laiku, līdz ar to nevar izdarīt precīzus secinājumus par kaitējumu, ko tie ilgākā laika posmā nodara cilvēka veselībai, taču Es pagaidām sliecos domāt, ka tie ir tikpat nekaitīgi kā radio aparāti utt.
10. “Kristofers Kolumbs atklājis, ka Zeme ir apaļa”. Vēl vairāk, cilvēki uzskata, ka Kolumba ceļojums neizdevās, jo tajā laikā (15. gs.) ticis uzskatīts, ka viņš varētu nokrist no Zemes malas, tāpēc ceļojums neesot ticis turpināts. Lai cik pārsteidzoši, vēl joprojām miljoniem cilvēki tic šim pieņēmumam, kas ir pilnīgi aplams. Patiesībā, to ka Zeme ir apaļa cilvēki zināja jau 2000 gadus pirms pastāvēja tāda Spānija, kad šo pieņēmumu izvirzīja Pitagors, un Kolumbs savā ceļojumā maršrutu veidoja tieši pēc uzskata, ka Zeme ir apaļa.
11. “Ņūtons atklāja gravitāciju, kad viņam uz galvas uzkrita ābols no ābeles, zem kuras viņš tobrīd sēdēja”. Šim tik ierastajam pieņēmumam būtībā tic ikviens, jo tieši par to stāsta skolā. Un lai cik romantisks neliktos šis stāsts, par mirklīgu atklāsmi, kas pārņēmusi Ņūtonu, ābolam uzkrītot viņam uz galvas, patiesība ir pavisam cita. Izrādās stāsts par Ņūtonu un ābolu radies tikai 60 gadus pēc viņa nāves pārveidotā variantā no John Conduitt teiktajiem vārdiem par Ņūtonu un gravitācijas atklāšanu: “Whilst he was musing in a garden it came into his thought that the power of gravity (which brought an apple from the tree to the ground) was not limited to a certain distance from the earth but that this power must extend much further.” Te lūk, jums lielisks kluso telefonu piemērs cauri gadsimtiem.
12. Vēl viens smieklīgs fakts, kam tic un vēl joprojām ikdienā min itin bieži ir tas, ka “Einšteins bērnībā izkritis matemātikā”. Lai kā negribētos apbēdīnāt visus, kam nepadodas matemātika un kas uz šo faktu liek visas cerības, ticot, ka ja pat Einšteins izkrītot matemātikā kļuva par ģēniju, viņiem arī ir kāda iespēja, taču šis fakts ir aplams. Einšteins nekad nav izkritis matemātikā!!! Jau no bērnības viņa IQ līmenis bija neparasti augsts un viņš vienmēr bijis galvas tiesu pārāks par vienaudžiem. Baumas, ka ģēnijs izkritis matemātikā radušās no kāda raksta, kas izdots Ripley’s “Believe it or not” avīzē. Taču šī raksta pamatā nav ne grama patiesības.
13. “Titāniks bija pirmais kuģis, kas izmantoja SOS signālu”. Vispirms par SOS signālu – šajā laikā (20. gs. sākums) SOS signāls bija kas jauns un vēl neizmantots (pirms tam visur izmantoja signālu CQD), tādēļ pastāv uzskats, ka Titāniks bija pirmais, kas to reāli izmantoja. Šis fakts ir aplams, jo, pirmkārt, jau 1909. gadā kādā rakstā aprakstīts kā kāds Amerikāņu kuģis “Arapahoe” šo jaunievesto signālu pielietojis, lai izsauktu palīdzību, kas pierāda, ka Titāniks nebija pirmais. Savukārt, Titāniks 1914. gadā sākumā izsūtīja jau pirms tam ilgstoši lietoto signālu CQD, tikai pēcāk tiešām drošībai nosūtot arī jauno un maz līdz šim izmantoto signālu SOS.
14. Interesanti, ka pastāv arī uzskats, ka morzas kods SOS nozīmē “save our souls” vai “send out ships”. Arī šis uzskats patiesībā ir aplams. Kods SOS nenozīmē neko, tas gluži vienkārši ir vieglāks un to vieglāk var pielietot arī kāds, kas nav sagatavots ārkārtas situācijām uz kuģa. Pirms tam izmantotais kods CQD bijis par garu. Uzskatāmam piemēram: SOS (…/—/…) un CQD (-.-. / – -.- / -..).
15. Pastāv uzskats, ka “kosmosā cilvēks bez aizsargtērpa uzsprāgst”. Lai cik muļķīgi šim pieņēmuma cilvēki patiesi tic. Tas viss ir maldi, ko izraisījušas dažādas fantastikas filmas. Patiesībā cilvēks vakuumā var izdzīvot aptuveni 15-30 sekundes, kamēr asinīs vēl pietiek skābekļa. Pēc tam iestājas nāve no asfiksijas, jeb vienkāršā valodā – skābekļa trūkuma organismā.
16. “Polārzvaigzne ir spožākā no zvaigznēm”. Patiesībā spožākā ir Sīriusa zvaigzne ar lielumu 1,47 (Polārzvaigzne – 1,97). (Jo mazāks cipars, jo zvaigzne spožāka.) Taču Polārzvaigzne nozīmīga, jo tā iezīmē Ziemeļus, tādēļ to sauc arī par “Ziemeļu zvaigzni”. Kā arī interesanti, ka tā nav mainījusi savu atrašanās vietu attiecība pret Zemes asi, kā to ar laiku dara citas zvaigznes.
17. “5 sekunžu likums – ja kaut kas ēdams nokrīt zemē, mikrobi un netīrumi tam “pieķeras” tikai pēc 5 sekundēm”. Interesanti, ka cilvēki no tiesas to ievēro un cenšas nekavējoties nokritušo pārtiku pacelt, lai cik amizanti tas neliktos. Taču, diemžēl tas arī ir tikai mīts. Ja pārtikas gabals, piemēram, cepums nokrīt uz grīdas kura ir netīra un uz kuras ir kādi mikrobi, tie nekavējoties tam pielips, bez jebkādām ierunām. Taču der atcerēties arī, ka tas nebūt nenozīmē, ka tagad nevaram celt nekādas ēdiena daļas no grīdas. Mikrobi norūda imūnsistēmu un nav nekas briesmīgs, ja kāds nokļūst pārtikā.
18. “Smadzeņu šūnas neatjaunojas”. Šis uzskats bijis populārs tieši dažādu zinātnes iestāžu apgalvojumu pēc. Taču 1998. gadā Zviedrijas zinātnieki atklājuši, ka smadzenēs ir centri, kuri spēj ražot jaunas smadzeņu šūnas, dodot cerību, piemēram, Alchēmera slimniekiem.
Interesanti, ka šāds uzskats pastāv arī par nervu šūnām, pieņemot, ka zaudētās nervu šūnas neatjaunojas un nav iespējams tās aizstāt. Arī šis pieņēmums ir aplams, jo cilvēka organismā ir šūnas, kas spēj aizstāt zaudētās nervu šūnas.
19. “Monēta, nomesta no augstceltnes, spēj nogalināt garāmgājēju, kam tā trāpa”. Šo uzskatu veicinājušas dažādas filmas, gluži kā lielu daļu citu aplamu pieņēmumu. Izpētīts, ka nometot monētu no augstceltnes tā patiešām spēj krītot uzņemt lielu ātrumu, taču pēc aerodinamikas likumiem monēta nav tā veidota, lai varētu kļūt nāvējoša. Cilvēks, kam tā trāpītu izjustu triecienu un sāpes, taču tas nekādā gadījumā neizraisītu viņa nāvi.
20. “Zibens nekad nesper vienā vietā divreiz”. Pārsteidzoši izplatīts uzskats, ko mums no bērnības stāstījušas vecmāmiņas. Bet viņas nezina, ka diemžēl šis fakts ir nepareizs. Kad nākamreiz iedomāsies no zibens mēģināt glābties skrienot uz vietu, kur tas jau ir iespēris, atceries šo: zibens sper vienā vietā divreiz un pat vairāk reizes!!! Zibens enerģijai vislabāk patīk izlādēties uz augstceltnēm un augstiem kokiem klaja lauka vidū. Tas vienmēr meklēs augstāko punktu. Zibens vienā vietā spers tik ilgi līdz aizvirzīsies pietiekami tālu, lai atrastu citu objektu.
