local-stats-pixel

ziemasvētku dzejoļi.3

 8  0

reku būs daži dzejo';i ko saktīt pie eglītes ja pats negribi meklēt.

Ziemsvētku rīts

Viss tik jauks un skaists
Kā no grāmatas skats izzīmēts,
Kā no lapas balts
Sniegs izvēlēts.

Domās savējās
Sniegā atkal vāļājos.
Un tad pār mani
Nobirst visu sapņu zvani,
Un kā zvaigznes tumšzilās debesīs
Manas cerības ticībā dzimst.
Un pār kluso lauku
Laižas Ziemsvētku rīts.
Un mēness apspīd kupenas jau drīz,
Reizē mirdz cilvēka sirds,
Jo pāri Latvijai
Laižas Ziemsvētku rīts.

/dzejoļa autors Guna Dancīte/

Svētvakarā

...Un lēni durvis veras:
Tēvs zaļu eglīti nes
Un zaros tai pārslas zaigo
Kā baltas zvaigznītes.

Un vienu svecīti spožu
Dedz māte un eglītē liek:
Cik gaišu un silti no viņas
Kā saulē visapkārt tiek!

”Pie Taviem šūpuļiem stāvu”, -
Tad tēvs un māte dzied,
Un lielas zilas zvaigznes
Aiz sniegainā loga zied...

/dzejoļa autors Augusts Saulietis/

Balts gaišums mirdz no svecītēm

Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu;
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.

Ap katru bērna galviņu
Auž svētku prieki staru rotu –
Tie katrs savu balviņu
Par karaļvalsti neatdotu...

Sensenais brīnums veltītais
No jauna nācis zemes lejās,
Un senais sapnis zeltītais
Mirdz apskaidrotās bērnu sejās.

Vai, blakus svārkus šūdama,
Iet zemei pāri ziema barga,
To, gaišo laimi gūdama,
Sirds nejūt, kaut tā tumsā vārga.

Ap katru sveces deglīti
Tā sajūt gaišu, baltu prieku...
Es redzu svētku eglīti
Un atkal jauns un laimīgs tieku.

/dzejoļa autors Kārlis Krūza/

Ziemassvētkos

Ziemassvētku jūtas,
Neizteicamās,
Pildiet visas sirdis
Pilīs, būdiņās!

Ziemassvētku līksma,
Debess sūtītā,
Apmeklē tu visu,
Kas mīt skumībā!

Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz:
Miers lai ir virs zemes,
Miers iekš katras sirds!

/dzejoļa autors Vensku Edvarts/

Svētā vēstnese

Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts:
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemas svētku nakts!

No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca Tā,
Un pāri Tai ar zvaigžņu milijoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.

/dzejoļa autors Jānis Ziemeļnieks/

Tu esi mani Ziemassvētki

Nolaižas uz skropstām
Sniega mežģīnēm klāts rīts -
Mazliet spītīgs un drusciņ greizsirdīgs
Sagriež miegu citrona šķēlēs
Es atveru acis -
Cik tumšs!

Lūdzu, uzkavējies!
Mana gaisma ir tavas acis,
Tu esi mani Ziemassvētki.
Mēs saglabājam tradīciju smieties
Un ragavās velkam sev līdzi bērnību,
Konfekšu papīriņus un mandarīnu mizas.

Nekas neko neaizēno.
Tu salabo manu spogulīti,
Un redzu, ka esmu tu kā iepriekš,
Tikai tu redzi nedaudz citādāk mani.

/dzejoļa autors Inga Pizāne/

...tik balts un kluss...

...tik balts un kluss...
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakars
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.

/dzejoļa autors Valda Mora/

Ziemassvētku prieks

Ar baltas sveces liesmu
vēstules es rakstu
Tiem, kuri ciemos atnāks,
tiem, kas neatnāks.

Visgarākā būs manām bērnu dienām,
ik mirklis zvaigznēm apsēsts,
ziedēs mirdzošāk.

Vismīļākā būs zaļam egles zaram,
pie mana loga klauvē
gārša, mētrājs, sils,
Ar ziemas putna dziesmu
sirdī gaisma ienāk,
Kad baltos cimdu rakstos
ziemas vakars silst.

Ar daudzu sveču liesmām
vēstules es rakstu,
Būs pasnieks – ilgi sauktais
Ziemassvētku prieks,
Vēl dažas nepabeidzu,
iesāk debess dziedāt
Un zemei rokās baltas brīnumsveces liek.

/dzejoļa autors Skaidrīte Kaldupe/

Izmantotie avoti:
http://www.alinks.lv
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

es nesapratu secibu .. dzejolis skaitas tas no iekavas ierakstitajam autoram lidz otraam iekavam apaksa vai viens dzejolis ir viena puse .. otrs otraa puse ?

 0  0 atbildēt