Advente ir gaidīšanas laiks. Ziemassvētku gaidīšanas laiks... Tas ir laiks, kad pat sniega nīdējiem gribas ieraudzīt aiz loga baltu sniega segu, gribas sajust uz mēles izkūstam pirmo sniegpārsliņu, gribas ievelties baltajā un pūkainajā gubu mākonī un plivināt rokas un kājas, zīmējot sniega segā sniega eņģeli. Ziemassvētkus pavadīt ar ģimeni, pikoties, braukt ar ragaviņām, apmeklēt slidotavu un atgriezties siltās mājās, uzvilkt vilnas zeķes, pagatavot karstu upeņu dzērienu ar kanēli un krustnagliņām, ieritināties siltā pledā pie eglītes kopā ar ģimeni. Tie ir Ziemassvētki!
Ziemassvētki ir visur, un tos svin visur, bet tradīcijas ir dažādas. Kādas tad tās ir, vai kāda ir jau iemantota mūsu mājās, vai kādu vēlētos iemantot, kādas ir atšķirības, par to ir vērts uzzināt, jo kas zina, varbūt arī pie tevis kādu dienu ciemosies viesis no Vācijas vai Francijas, Somijas vai Itālijas, un tieši tad pavisam jauki būtu, ja iepriecinātu tieši ar tās valsts tradīciju, liekot sajusties kā mājās, jo tieši Ziemassvētkos mājas ir svarīgas ikkatram.
Ziemassvētki tuvu un tālu.4
Adventes kalendāra valsts Vācija Vācijā. Ziemassvētki ir gada svarīgākie un nozīmīgākie svētki, kuri sākās ar Adventu un pirmās sveces iedegšanu Adventes vainagā. Arī bērni gaida šos svētkus, jo sākot no 1. decembra tiem katru dienu ir atļauts atvērt vienu durtiņu Adventes saldumu kalendārā un Adventes laikā rakstīt Ziemassvētku vecītim vēlamo dāvanu sarakstu. Adventes svētdienās visa ģimene sanāk kopā, dzer karstu tēju, kakao vai punšu, ēd cepumus, piparkūkas un Vācijas tradicionālo Ziemassvētku kēksu – Stollen. Šajās dienās ģimenes atpūšas un lasa bērniem priekšā Ziemassvētku dzejoļus. 5. decembrī visi bērni pie savu istabu durvīm vai kamīniem izkar tīras zeķes cerībā, ka Svētais Nikolauss tās pa nakti piepildīs ar saldumiem un augļiem. Tāpēc 6. decembri dēvē par Svētā Nikolausa dienu. Līdz ar pirmo Adventu savas durvis ver arī Ziemassvētku tirdziņi, kur, kā jau katru gadu, plašā klāstā ir Ziemassvētku dekorācijas, eglīšu rotājumi, piparkūkas, karstvīns, sveces un viss nepieciešamais Ziemassvētkiem. Egle tiek pušķota, vēlākais, Ziemassvētku vakarā, un šī tradīcija ir radusies 17. gadsimtā. Zem eglītes tradicionāli tiek simboliski izveidota Jēzus dzimšanas vieta – kūts ar silīti. Bieži vien pēc eglītes izrotāšanas bērni šajā istabā vairs visu dienu netiek ielaisti, lai Kristus bērns vai Ziemassvētku vecītis varētu mierīgi aizdegt sveces un salikt zem eglītes dāvanas. Ziemassvētku vakarā vecāki bērniem lasa priekšā Ziemassvētku stāstu vai arī iet uz dievkalpojumu. Lai gan daudzi cilvēki Vācijā baznīcu apmeklē reti, Ziemassvētku vakars ir tā reize gadā, kad aiziet pat tādi, kuri to ikdienā nedara. Ēdiens. Vācijā nav kāda viena tradicionāla ēdiena Ziemassvētku vakaram. Daudzās ģimenēs ir izveidojušās savas tradīcijas attiecībā uz ēdieniem, pie kurām pieturas gadiem, savukārt citas ģimenes vairāk eksperimentē un katru gadu meklē jaunas idejas un receptes svētku galdam. Svētku galdā (ne tikai Ziemassvētkos) bieži vien tiek likta karpa un kartupeļu salāti, neiztrūkst arī mazās desiņas un sardeles. Bieži vien nopietnākas pusdienas tiek gatavotas pirmajā un otrajā Ziemassvētku dienā. Tad nereti galdā ceļ zoss vai tītara cepeti ar klimpām un sarkanajiem kāpostiem. Pat ja katrā ģimenē ar galveno ēdienu un piedevām tiek variēts, kartupeļu un maizes klimpas ar sarkanajiem kāpostiem un dzērvenēm varēs redzēt galdā ļoti daudzās ģimenēs.
Ilgo svētku zeme Spānija. Adventes laiks Spānijā norit mierīgā gaisotnē. Svētku sākuma kulminācija ir loterija (el Gordo), kura izspēlētās summas dēļ tiek uzskatīta par lielāko loteriju visā pasaulē (šobrīd naudas laimesti sasniedz 2,3 miljardus eiro). Spānijā tā ik gadu norisinās jau kopš 1812. gada. Lielākā daļa spāņu pērk loterijas biļetes un ar lielu satraukumu gaida izlozi. Ziemassvētku egle Spānijā kļuvusi populāra tikai pēdējos gadu desmitos, toties Jēzus silīte ir ļoti populāra un tradicionāla svētku sastāvdaļa, jo svētvakarā ģimenes sastājas ap silīti un dzied villancicos – Ziemassvētku dziesmas. Pusnaktī sākās svētā mise, kuru Spānijā sauc par Misa del Gallo (Gaiļa mise), jo gailis esot bijis pirmais, kurš visiem paziņojis par Jēzus piedzimšanu. Mazākos ciematiņos un pilsētās cilvēki nereti pēc mises satiekas centrālajā laukumā, lai kopā dziedātu un līdz pat rīta gaismai, ugunskura sildīti, priecātos. Ēdiens. 24. decembris ir svētvakars (Noche Buena), kad visa ģimene tiekas pie galda uz vakariņām. Spāņu tradicionālais gardums, kas ir neiztrūkstoša lieta svētku galdā, – „turron” jeb nuga, tā sastāv no olām, mandelēm, medus un cukura. Pēc vakariņām uz galda novieto „likteņa urnu”, kurā atrodas daudz mazu pilnu un tukšu paciņu. Katrs no urnas velk ārā dāvaniņas tik ilgi, līdz izvelk pilnu paciņu. 5. janvāra vakarā bērni kārtīgi notīra savas kurpes un novieto tās pie istabas durvīm kopā ar pienu un kūkām trīs svētajiem ķēniņiem un salmus un ūdeni kamieļiem, kuri tradicionāli nes bērniem dāvanas. Šajā vakarā bērni ir ļoti paklausīgi un iet laicīgi gulēt, jo nākamajā rītā cer saņemt dāvanas. Spānijā līdz pat 6. janvārim notiek dažādi Ziemassvētku pasākumi un atrakcijas.
Visiem priecīgus ziemassvētkus un laimīgu jauno 2012.gadu!!!!!!