Sniedziņš,sniga 0

7 0

Pirmais sniegs

Rudenī kā ļoti retu laika parādību sniegu var nosaukt septembra mēnesī, taču oktobrī tas jau tiek novērots biežāk. Visagrāk – 23. septembrī – sniegs reģistrēts Rēzeknē, tas notika 1973. gadā, kad no rīta bija izveidojusies pat 3 cm bieza sniega sega. Bet oktobra pirmajā pusē jau visos Latvijas reģionos var tikt novērota īslaicīgas pirmās sniega segas veidošanās. Ne tik tālajā 1992. gadā Alūksnes apkārtnē no 23. oktobra pat izveidojās pastāvīga sniega sega.

Jāatzīstas ka labām programmām... Autors: Fosilija Sniedziņš,sniga

Jāatzīstas, ka labām programmām iekšā tomēr ir jāliek kaut kas no matemātikas. Bet ja mērķis ir vilinošs, kādēļ gan nepamēģināt? Sniegpārsla tiek zīmēta kārtu pa kārtai, sākot no centra. Centrā ir viens elements, 2.kārtā - 6 elementi, 3.kārtā 12 elementi, 4.kārtā -18 elementi u t.t. Kārtu skaitu programmā var noteikt. Katrā otrajā kārtā, sākot no centra, pamīšus mijas viens gaišais, viens tumšais elements. Nepāra skaita kārtās pirmie (I-1)/2 elementi, kur I ir kārtas numurs, sākot no centra, tiek noteikti ar operatora RND palīdzību,un simetriski atkārtoti. Tā kā sniegpārslai ir 6 stari, tad arī nepāra skaita kārtās viena un tā pati elementu kombinācija tiek atkārtota 6 reizes. Ja vēlas, lai sniegpārslai būtu stari, tad nepāra skaita kārtās katrs 6. elements jāveido gaišā krāsā.

Kā izskatās sniegpārslas zem mikroskopa?

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums. Tas ir mazāk blīvs kā ūdens un ir tā cietais agregātstāvoklis. Zemāka blīvuma dēļ ledus spēj noturēties virs ūdens. Tīrs ūdens sasalst ledū, ja tā temperatūra ir zemāka par 0°C. Ledus var veidoties arī desublimējoties ūdens tvaikiem, pietiekoši zemā temperatūrā (sarma). Kā dabā sastopams ciets kristāls, ledus tiek pieskaitīts minerāliem - minerāls ir dabiski veidojusies neorganiska, homogēna, cieta viela ar noteiktu ķīmisko sastāvu un sakārtotu atomu struktūru, kas atbilst ūdenim pēc definīcijas ūdens - H2 O, tas dabiski veidojas temperatūrā zem 0°C, ir homogēns ar specifisku ūdeņraža un skābekļa atomu izvietojumu. Ledum ir iespējamas vairākas kristāliskās modifikācijas. Spiedienos līdz ~200 MPa (trīskāršais punkts ~200 MPa un ~-20°C) veidojas ledus-1, kura blīvums (0,9167 g/cm³) ir mazāks nekā ūdens blīvums sasalšanas temperatūrā (0,9998 g/cm³), tapēc šo apstākļos ledus sasalstot izplešas. Spiedienos, kas ir lielāki par ~200 MPa, veidojas citas ledus modifikācijas, kuru blīvums ir lielāks par ūdens blīvumu.

Reklāma