



Tev patiks šie raksti

Ehh atmiņas... dārziņa un solas aglītes, Dzed Maroz un Sņeguročka, mūžīgās rindas pašveidotās dāvanas, bet tomēr jauka, jauka bij bērnība
Joperesetē.
Kurš tagad desas gabala dēļ būtu ar mieru pastāvēt rindā četras stundas?
Tagad ja pie kases minūte jāpavada, jau ņaudam.
Laiki mainās, mainās vērtības un līdz ar to arī mēs paši maināmies, tikai lielais vairums ne uz labāko.
Lkm tur ari bija ta romantika taja visa.Pastavet rinda,parunat ar cilvekiem,iepazities,dabut to ko gribeji,gandariti iet uz majam.Izskatas loti majigi un naivi.Toties cilveki prata novertet kas viniem bija,visus svetkus kopa kartigi pavadit,nevis katrs atseviski ka parsvara tagad ir.Tagad gan trukst to rindu,jo cilveki nemak vairs komunicet un baudit to kas viniem ir dots jo re te viss ir un no ta nav nekada gandarijuma.
Skaistie stikla eglīšu rotājumi, kas kādreiz rotāja katras mājas eglīti, arī manējo, tagad tādi ir liels retums. Visur tikai lielveikalu plastmasa
Uzrunu gan jau varētu iemācīties nevis visu laiku raustīties un meklēt vārdus lapiņā.
forši jau pakavēties pagātnē un bērnību atmiņās, bet tomēr es neteikšu kad tad bija labāk, personīgi man labāk Jauns gads svinās tagad un Ziemassvētkus var normāli svinēt, nevis slepus
tie laiki bija labi,es vel biju berns ka naca tie saucamie šefi no citam skolam un davinaja davanas un vel tas pacinas 2 lielas nu vareju esd koncas cik uziet