Sveiki spoki. Skatos un priecājos par jaunajiem rakstiem, kurus ir vērts lasīt un starp tiem ieraudzīju arī tos, kur parādīti vētras postījumi un plūdu sekas utt. Drausmas - tiesa, kas tiesa. Pats esmu pieredzējis vētru un plūdus, bet nu es neuzskatu to par kaut ko pārdabisku. Man dažubrīdi šķiet smieklīgi tie, kas saka, ka tās ir beigas un, ka pasaule iet uz galu utt. Nu šausmas - kā tiem cilvēkiem kaut kas tāds var ienākt prātā? Ar šo visu gribēju teikt, ka mums ir jābūt pateicīgiem par to, ka dzīvojam Latvijā. Valstī, kura atrodas vislabākajā vietā VISĀ pasaulē, manuprāt. Mums te nav zemestrīces(tie pazemes zemestrīču pēcgrūdieni nav zemestrīces - citiem mājas no vilcieniem garāmbraucošajiem, vairāk trīc) orkāni un tornado, nav vulkāni, un nav arī okeāni, kuri varētu cunami saveidot. Mums ir skaisti gadalaiki - pavasaris, vasara, rudens un ziema. Lieliski - daudz kur pat tāda nav. Tā pat mums arī nav mūžīgie karstumi un trakie ugunsgrēki, kuri izdedzina valsts lielāko daļu. Izbaudiet un novērtējiiet to, ka zdīvojat vismierīgākajā pasaules malā - jā... varbū mēs neesam bagātākā tauta, toties mums ir kas tāds, kas nav citiem - skaistākā daba pasaulē un drošākā dzīve - māte daba, laikam, mūs mīl!
P.S.
Pievienošu video, kur redzams, ka pat mūsu kaimiņiem ir problēmas ar māti dabu, jo tornado tur pēdējos gados nav vairs nekāda baigi retā parādība!
