Lielu daļu no matiem, kas tiek izmantoti parūku ražošanā un matu pieaudzēšanā, iegūst tieši Indijā. Indija ir gana nabadzīga valsts, lai matu ‘’pašizmaksa’’ būtu maksimāli zema, turklāt matiem ir laba kvalitāte, jo indiešu sievietes rūpējas par savām galvas rotām un tās attiecīgi kopj.
Ir vairāki veidi, kādos tiek iegūti mati.
Daļa no matiem tiek iegūti godīgā ceļā, samaksājot par tiem pieklājīgu summu (piemēram, 100 dolārus, ar kuriem pilnīgi pietiek, lai ģimene izdzīvotu mēnesi).
Vēl neliela tiesa no matiem tiek iegūta daļēji godīgā ceļā – samaksājot par tiem, bet smieklīgi mazu summu. Piemēram, par to pašu daudzumu matu, par kuru otrajā zemāk redzamajā video sieviete saņēma 100 dolārus, viņai iepriekš tika piedāvāti tikai 2 vai 3 dolāri.
Bet daļa matu tiek iegūti negodīgi – sievietes, kuru mati tiek nogriezti/nodzīti, domā, ka matus ziedo templim, lai gan patiesībā tie pēc tam tiek izmantoti Eiropas un ASV frizētavās. Tam gan ir arī gaišā puse – tempļi iegūst gana daudz naudas, kuru izmanto, lai uzlabotu dzīvi Indijā, - viņi pabaro trūkumcietējus, uztur universitātes un slimnīcas.
Tātad matus iegūst par 0-100 dolāriem. Pēcāk tos izmazgā, izžāvē, pārkrāso, sagrupē, sapako un transportē uz attīstīto valstu frizētavām. Parīzes salonos šādu matu cena var sasniegt pat 1000 dolārus.
Kāds ir Tavs viedoklis?