Vai atceraties tos laikus, kad bijām mazi, un kad mums pilnai laimei vajadzēja tikai to mazumiņu, kad laimīgi bijām par visdažādākajiem sīkumiem, pat par vismuļķīgākajiem?? Kad mūsu lielākās problēmas bija, salūzusi lelle vai nolūzis ritenis mašīnai un kāds zilums skrienot? Es atceros! Un savā ziņā mazliet ilgojos pēc tiem laikiem.. nekādu sirdsēstu, nekā.. :) Ceru liks jums pasmaidīt ;)
Kad es biju maziņš, es no smiešanās pieliku pamperus pilnus.