local-stats-pixel fb-conv-api

Man nepatīk kultūra!3

Video kvalitēte šoreiz, diemžēl, pašvaka, tāpēc sarakstīju savu runājamo. :)

Priekā, spocēni!

Es negribu domāt, ka varu iedot gatavu formulu tam, kā jādzīvo. Es nezinu, kā jādzīvo citiem, vēl jo vairāk - es nezinu, kā jādzīvo man pašam.

Tomēr esmu par to domājis un varu pateikt, ka mēs visi dzīvojam pēc gatavām formulām, neatkarīgi no tā vai to apzinamies. Vēl jo vairāk - ja neapzinamies, tad noteikti esam svešas domāšanas vergi un, atsaucoties uz Čaka Palanjuka grāmatu Cīņas Klubs, pārsvaram būs zināma filma ar tādu pašu nosaukumu, citēju "Ar bezmiegu tā ir. Viss ir tik tālu, kopijas kopijas kopija. Bezmiegs distancē no visa, tu nevari nekam pieskarties un nekas nevar pieskarties tev." Ko es ar to gribu pateikt? Pirmkārt tas tiešām ir medicīnisks fakts - vismaz puse cilvēku cieš no miega traucējumiem.

Miega traucējumi nozīmē pārmērīgu nogurumu, miegainību, aizkaitināmību, atmiņas pasliktināšanos un reakcijas palēnināšanos. Tas paaugstina psihoemocionālu un fizisku traucējumu veidošanos. Tātad tas ietekmē spēju domāt.

13% cilvēku pēc ANO aplēsēm uzņem nepietiekamu uzturu. Un 20% ir ar lieko svaru. Tātad vismaz 33% cilvēku ir problēmas ar uzturu. Un arī tam ir negatīva ietekme uz cilvēku spēju domāt.

Trešais faktors, ko gribu pieminēt ir stress. Stress ir normāla fizioloģiska parādība. Jebkura uzņemtā informācija ir stresors, kas maina kognotīvo, emocionālo, fizisko stāvokli kā arī uzvedību. Un mums ir nepieciešams stress - stress ir tas, kas uztur mūs modrus. Tomēr ir viena problēma. Smadzenēm ir diezgan vienalga, vai mums pakaļ skrien lauva, policists, vai ari mēs nevaram samaksāt rēķinu par elektrību - visas iepriekšminētās situācijas ir stresori. Un kamēr mēs bēgam no lauvas vai policijas, stress ir pat ļoti vajadzīgs, bet nenomaksāti rēķini noved pie hroniska stresa. Un katru gadu tiek veiktas aptaujas par stresa līmeni un katru gadu vismaz 20% cilvēku apgalvo, ka stresa līmenis ir kāpis. Pētījumi norāda, ka vairāk kā puse cilvēku dzīvo hroniskā stresā. Un cipari kāpj. Un tā kā mēs pastāvīgi nebēgam no lauvām, tas nozīmē, ka mūsu ķermenim visu laiku nav jābūt tamlīdzīgā stāvoklī. Visas problēmas, ko rada stress es neuzskaitīšu. Bet tā pat kā miega traucējumi un uztura problēmas, arī hronisks stress negatīvi ietekmē spēju domāt.

Turklāt te strādā apburtais loks - miega traucējumi rada stresu, stress rada miega traucējumus. Stress ietekmē apetīti, pārēšanās vai nepietiekams uzturs rada stresu.

Visus šos ciparus liekot kopā gribot negribot ir jāsecina, ka mēs rokam sev problēmu bedri. Un no visām problēmām es gribu pieķerties tieši problēmai ar domāšanu.

Sakarā ar iepriekšējo video - tomēr gribu kaut ko teikt. Man nav atbilžu, bet man ir jautājumi un ierosinājumi...

Jau minēju, ka vairumam cilvēku ir problēmas ar domāšanu. Tagad gribu teikt, ka pamats visam mūsu dzīvē ir domāšana. Tāpēc jāmeklē pamats mūsu domāšanai.

Fakts ir tāds, ka visi cilvēki domā vienādi. Nevis vienādi, bet daudz maz līdzīgi. Ejot dziļāk - plus mīnus visi valsts iedzīvotāji domā līdzīgi un plus mīnus visi vienas pilsētas iedzīvotāji domā līdzīgi. Vēl dziļāk - plus mīnus viena apgabala iedzīvotāji domā līdzīgi.

Tādā ziņā, ka visiem ir līdzīga motivācija dzīvot konkrētajā vietā un līdzīgs skatījums uz konkrēto vietu -kur pasēdēt, kur iet iepirkties, kā pārvietoties.

Un, balstoties uz šo iedalījumu jāuzdod jautājums - kas veido cilvēku domāšanu?

Kultūra! Un struktūras kas veido pamatu kultūras uzsūkšanai bērna prātā un veicina pilnīgu vai daļēju adaptāciju kultūras normām ir ģimene un izglītības iestādes.

Ģimenei pat nav nekas bērnam jāmāca - viena no pirmajām īpašībām, kas atīstas bērnam ir atdarināšana. Jau četru mēnešu vecumā cilvēkbērns, kā jau sociāla būtne, mēģina kļūt par daļu sabiedrības atdarinot pārējos sabiedrības locekļus. Mazliet vēlāk, kad bērns mēģina nevis atdarināt citus, bet gan iepazīt pasauli caur rotaļām un saprast priekšmetu jēgu, bieži viņš dabū pa nagiem vai arī viņam tiek paskaidrots, reizēm ar skaļu bļāvienu, ka viņa darbības nav adekvātas. Interesants piemērs ir prasme peldēt - tiek spekulēts, ka visi cilvēki jau dzimšanas brīdī prot peldēt. Tas ir spēcīgs apgalvojums, par to var strīdēties un es tam galīgi nepiekrītu. Peldēt ir sasodīti sarežģīti un tas prasa domāt - citādi peldēšana pārvēršas par slīkšanu piemēram spēku iztrūkuma gadījumā. Tomēr fakts ir tāds, ka zīdaiņi spēj noturēties virs ūdens un neslīkst. Viņi pat nekrīt panikā. Taču pēcāk, kad bērnam ir saskare ar ūdeni - vanna, piemēram, kurā acīs nonāk ziepes un tas rada nepatīkamu kairinājumu, kas veido asociācijas, ka ūdens ir kaut kas ne pārāk labs. Un galvenokārt vecāku saceltā panika par to, ka bērns ir ezera, upes vai baseina tuvumā, skaļie bļāvieni un bērna vilkšana prom no ūdens rada asociācijas, ka ūdens ir nevis nepatīkams, bet bīstams. Rezultāts? Bērnam ir bail no ūdens un viņš spītējas un ķepurojas, lai tiktu prom, kad viņam māca peldēt.

Nākamais pēc ģimenes ir izglītības sistēma

Izglītības sistēma rada paklausīgus darbiniekus, kuri cer uz labāku nākotni. Paklausīgus darbiniekus ar skaidri un precīzi veidotu pasaules skatījumu, kuri pārāk neaizrautos ar domāšanu. Un tā kā domāšana ir neatņemama spēja, kas piemīt augsti attīstītiem dzīvniekiem, domāšana tiek viltota. Tā pat kā cilvēks var dresēt suni un koriģēt suņa domāšanu, tāpat kultūra un izglītības sistēma dresē cilvēkus. Vienīgā starpība, ka cilvēks sunim dod komandas - sēdi, fū, nedrīkst, balsi bet cilvēku domāšanas viltošana notiek par līmeni dziļāk - mums nav vajadzīgas konkrētas komandas, jo, atšķirībā no suņiem, mēs ārējos stimulus nespējam uztvert bez zemteksta. Ārējais stimuls mūsu prātā aktivizē komandu, un mums nav laika padomāt. Mēs apsēžamies, kad klasē ienāk skolotājs, mēs neaiztiekam mušmires, jo tās ir nāvīgi indīgas, daži ieraugot mušmiri uzreiz tai iesper. Starp citu, sarkanās mušmires nav indīgas un tūkstošiem gadu izmantotas tautas medicīnā un kā apreibinošs līdzeklis... Mēs aprejam citādi domājošos.

Gribam mēs to vai nē, bet kultūra mūs padara par seksistiem, rasistiem, hompfobiem, ksenofobiem. Kultūras modelis balstās uz neskaitāmām milzīgām klasu un privilēģiju piramīdām. Kultūra nodarbojas ar lietu fetišismu. Kultūra rada neskaitāmus fetišus. Vai tas būtu jaunākais viedtālrunis, kas "jūt tavu tuvumu", "izstāsta stāstu" vai ir "slaidāks bet stiprāks". Tas ir fetišs! Tā ir pārdabisku spēju piedēvēšana objektam. Bet mārketings iet vēl tālāk. Tieši un skaidri uzrakstīts vai pateikts teksts nav tik spēcīgs kā zeampziņai iebarota bilde. Un te augstāko klasi rāda alkohola, parfimērijas un modes preču reklāmas. Jo visi, kas dzer Martini ballējas uz jahtām, vienmēr dabū skaistākās meitenes, vienmēr uzvar ruletes spelē un neatvairāmi smaida. Tā pat skropstu tuša padara skropstas piecas reizes garākas un apjomīgākas. Šādas skropstas, protams, ir dievietēm. Ray-Ban saulesbrilles visas darbības paadra stilīgas - kofera atvēršanu, atkritumu izmešanu, lūpu krāsošanu skriešanu, automašīnas bagāžas nodalījuma atvēršanu un aizvēršanu... Un galu galā visi laimīgi spēlējas ar ūdenspistolēm.

Vēl viena kultūras prioritāte ir aizvirzīt mūs prom no ķermeņa. Pat valoda mūs aizvirza no sava ķermeņa. Mēs neasociējam sevi ar savu ķermeni. Mēs runājam tā, it kā sēdētu pie datora un kontrolētu kādu virtuālu tēlu. Mēs sakām mana roka, mana kāja, tāpat kā mana doma, mans viedoklis, mans telefons, manas brilles. Kultūra mūs aizvilina no ķermeņa un liek mums domāt par politiku, reliģiju, pastmarku kolekciju, sasniegumiem datorspēlē, lieliem, gudriem televizoriem, Lady Gagu, Lauri Reiniku un tamlīdzīgi. Ķermeniskās sajūtas ir kaut kas mazsvarīgs.

Un lai tas viss neizklausītos pēc parastas vāvuļošanas, man ir konkrēts piemērs, kas parāda, ka cilvēki neapzināti grib aizbēgt no kultūras un ideoloģijas uzliktajām normām. Divas top industrijas pasaulē - sekss, jebšu pornogrāfija un narkotikas. Cilvēki nepārtraukti kritizē sevi un citus, sakot, ka narkotikas, īpaši alkohols, tiek patērētas, lai aizbēgtu no pasaules. Sekss un narkotikas ir tas, kas mūs atgriež pie ķermeņa, ķermeniskajām sajūtām un palīdz aizbēgt. Aizbēgt no pasaules, kuru mēs nemaz negribam! Aizbēgt no politikas, masu medijiem, iešanas uz veikalu...

Un šajā brīdī es jūtos atbildējis uz jautājumu - ko darīt?

Tomēr saprotu, ka vajadzīga mazliet konkrētāka atbilde, jo pavirši paskatoties uz manis teikto, šķiet, ka es sludinu pavadīt visu brīvo laiku skatoties pornogrāfiju un dzerot vīnu. Nē!

Mums jāpārkāpj pāri kultūras radītajam pasaules rezējumam.

Mums jābūt nevis tam, ko kultūra mums ir iemācījusi un ko tā no mums prasa, bet gan tam, kas mēs patiesi esam.

Jāaizmirst mākslīgi radītās identitātes - mums nav jānovērtē mūsu kultūras sniegto un slavināto identitāti. Mums jāatsakās no mūsu latviskuma, krieviskuma, zviedriskuma, angliskuma vai citas nacionalitātes un jābūt tam, kas mēs patiesībā esam - cilvēkiem. Mums jāatgriežas pie savas cilvēcības.
Mēs esam viena suga - homo sapiens. Un sugu raksturo tas, ka tajā ir apvienoti visi īpatņi ar vienādām pazīmēm, kas var pāroties un radīt auglīgus pēcnācējus. Sugas definīcijā neietilpst 400 latus vērtas saulesbrilles, 80 tūkstošus vērtu mašīnu, ādas krāsu, dzimumu, seksualitāti, reliģisko pārliecību, Nacionālā Teātra vai Rīgas Dinamo sezonas abonamentu.

Kultūra ir šaurs, vienkāršots skatījums uz pasauli, kas sniedz gatavas atbildes uz jautājumiem. Mums nevajag atbildes uz jautājumiem, kuri mūs ierobežo.

Kultūra mums sniedz melīgu atbildi uz jautājumu, kas ir stilīgi un forši. Stilīgi un forši neiekļaujas definīcjās. Mēs katrs esam dažādi un uzķeroties uz kultūras sniegto skaidrojumu par stilīgumu, mēs kļūstam par kopētām kopiju kopijām.

Neviens no mums negrib redzēt karu, cietumus, nabadzību, masu iznīcināšanas ieročus, bezpajumtniekus, neatmaksājamus aizdevumus, toksisku pārtiku un vidi, piesārņojumu... Bet mums ir dzīvi piemēri, kur šo problēmu nav! Primitīvās, arhajiskās, neattīstītās ciltis Indonēzijas, Amazonas un Austrālijas mežos.

Mums jāseko viņu piemēram.

Es nesaku, ka visiem jāizmet datori, telefoni, ledusskapji un jāiet dzīvot mežā. Nē!

Bet mums noteikti jārada kultūra. Mēs droši varam sēdēt pie datora, bet tā vietā lai stundām ilgi lasītu ziņas un skatītos uz jaunāko modi, mēs izbaudīt mākslu. Vēl jo vairāk - mēs varam radīt mākslu. Mēs varam dziedāt, dejot, radīt skulptūras, gleznas, dzeju, idejas. Vēl jo vairāk - mēs varam ar savu mākslu dalīties.

Mums jānojauc kultūras radītās robežas un to mums lieliski var palīdzēt izdarīt ceļošana, internets, psihodēlija, kaut vai vienkārša izgulēšanās un domāšana.

Un es uzskatu, ka mums jārada māksla, kas parāda patiesību par cilvēces trim ienaidniekiem un palīdz no tiem atbrīvoties. Tas ir no monotonijas(vienveidība), monogāmijas(vienlaulība) un hegemonijas(valdošās aprindas paļaujas uz labprātīgu cilvēku piekrišanu tam, ka viņi tiek vadīti). Video mazliet sajaucu, sāku runāt par neofobiju. :)



24 1 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

man patīk Tavs domu gājiens...

2 0 atbildēt

Pewdiepie? emotion

0 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt