Es esmu Latvija.
Mēs esam Latvija.
Latvieši ir Latvija.
Šī mazā valstiņa, Baltijas jūras krastā, ir mana dzimtene. Es šeit piedzimu, uzaugu un pat ja kādreiz aizbraucu, tā ir un paliek mana dzimtene.
Latviešu valoda ir mana valoda. Man to mācīja mans tēvs un māte, un to māčīšu saviem brērniem ar.
Latvijas zeme ir mana zeme. Te es staigāju pa savām bērzu birzēm un kartupeļu laukiem.
Latvijas tauta ir mana tauta. Ar to es augu un no tās es mācījos.
Mēs, jaunieši, esam tie, kuriem stāsta par Latviju, kā tā krita un cēlās. Kā tā, ar Lāčplēsi sirdī, cīnījās un nepadevās. Kā tā dziedāja, pat tad, kad neviens neklausījās. Kā tā dejoja, pat tad, kad tai neļāva. Mums stāsta un mēs stāstīsim tālāk. Šos stāstus mēs nesīsim tālāk caur dzintariem un maizes klaipiem, pār pauguriem un dzidrajiem ezeriem.
Mēs esam tie kas veido šo valsti. Un mēs būsim tie, kas nosaka kāda būs Latvija.
Latvieši ir Latvija.
Mēs esam Latvija.
Es esmu Latvija.
