Ūdens dabā
kopējais daudzums 1500 000 000 kub. Km.
Pārklātu zemi apm. 4. km. slānī
Okeānos, jūrās 97%
Saldūdens upēs, ezeros - 400 000 kub.km
Atmosfērā atrodas - 13 000 kub. km.
Ūdens cilvēka organismā
pieaugušam cilvēkam - 65 % no svara
Sirds, aknas, nieres - ap 80%
Asinīs - 83 %
Kaulos - 30 %
Zobu emaljā - 0.3 %
Siekalās, kuņģa sulā, urīnā utt. - 95-99 %
Zivis satur - 80%
Ūdensaugi - 90 %
Aprēķināts, ka ūdens daudzums visu dzīvo organismu audos 6x pārsniedz tā daudzumu visās pasaules upēs.
Aprēķināts, ka dažu simtu gadu laikā caur dzīvajiem organismiem iziet ūdens daudzums kurš pārsniedz pasaules okeānu ietilpību.
Okeāna ūdens pēc bioķīmiskiem rādītājiem ir līdzīgs asins sastāvam
elementi Asins sastāvā Okeāna sastāvā Hlors 49.3 55.0 Nātrijs 30.0 30.6 Skābeklis 9.9 5.6 Kālijs 1.8 1.1 kalcijs 0.8 1.2
Ūdens fizikāli- ķīmiskās īpašības
Ūdens – šķīdinātājs īpaši jūras ūdens tajā ap 70 ķīmisko elementu. Visvairāk hlors, nātrijs, magnijs , sērs, kalcijs, broms, ogleklis, stroncijs, bors.
Zelts pa 3 kg katram planētas iedzīvotājam.
Ūdens fiziskie, ķīmiskie, informatīvie parametri:
Virsmas spraigums jo zemāks jo ūdens ir labāks šķīdinātājs, samitrinātājs
ūdensvada ūdenim parasti ap 73 din/ cm3. šūnā 43 din/cm
Ūdens skābums upēs 6.5- 8.5ph, lietus ūdeņi 4.6- 6.1, purvos 5.5- 6, jūras ūdens 7.9- 8.3. parasti robežās no 6- 9
Oksidēšanās reducēšanās potenciāls svārstās no + 700mv līdz – 400mv.
cilvēka organismā vienmēr negatīvs no -100- - 200mv. ORP dzeramajam ūdenim parasti ar + zīmi. Ja dzer šādu ūdeni tas dzēš šūnas enerģiju. Ja dzer ūdeni kura potenciāls ir zemāks nekā šūnai tas papildina šūnas enerģiju.
Ūdens cietība to raksturo izšķīdušie kalcija un magnija sāļi.
Ūdens temperatūra ietekmē bioķīmisko reakciju norisi. Interesanti ka lai sasildītu ūdeni no 36- 37 grādiem nepieciešams minimāls daudzums siltuma. Tāpēc asiņu temperatūra ir 36.6 Cilvēks dzīvo līdz 42 grādiem. Imunitāte strauji aktivizējas ja temperatūra paaugstinās līdz 37.1. Nav zināms, kāpēc un kāda ir optimālā temperatūra imunitātei.
ūdens mineralizācija - makro un mikro elementu klātbūtne. Visi šķidrumi organisma iekšienē ir vāji elektrolīti, kuru sastāvā trūkstošos elementus papildina arī ūdens. Dzeramajam ūdenim pieļaujamā mineralizācija līdz 1000mg/ dm3. Uzturā lieto ūdeni, kurš satur no 0.2- 2 gramiem litrā. Ļoti svarīgi mikroelementi, kuri piedalās fizioloģiskajos procesos. Piemēram ja fluors mazāk par 0.6 mg/l attīstās zobu karies.
Ūdens ekoloģija – ūdens ķīmiskais un biogēnais piesārņojums. Ap 60% zemeslodes sauszemes trūkst dzeramais ūdens. Ap 500 miljonu cilvēku cieš no ūdens trūkuma. Ap 2050 gadu 4.2 miljardu cilvēku dzīvos ūdens trūkuma apstākļos . Šobrīd pasaulē izlieto 54% no pieejamā dzeramā ūdens ( no tā 2/3 lauksaimniecībā ). Ūdensvadu ūdens šobrīd satur nitrātus, pesticīdus, herbicīdus, smagos metālus. Ūdenim mūsu organismā jāapmainās 5-10 dienās, tāpēc, - cik labu ūdeni dzeram, tik veseli esam.
Iedarbības metodes uz ūdeni
Vārīšana - nogalina baktērijas, koagulē netīrumus, mīkstina ūdeni, izgaro gaistošas vielas un daļa hlora. Pieaug koncentrācija sāļiem, smagiem metāliem, pesticīdiem, organiskām vielām. Hlors vārot saistās ar organiskām vielām veidojot dioksīnus , kuri ir indīgāki par ciankāliju.
Nostādināšana – pēc trim stundām samazinās hlora koncentrācija, nesamazinās dzelzs joni, smago metālu sāļi, hlororganiskie savienojumi, radionukleīdi.
Destilācija - destilēts ūdens nav derīgs pastāvīgai lietošanai, jo nesatur mikroelementus. Ilgstoša lietošana pazemina imunitāti, nojauc sirds ritmu, gremošanas procesu.
Filtrācija - Jāzin ūdens parametri. Regulāri jāmaina filtrējošie elementi.
