›

Zirgi un jāšanas sports 8

57 1

Domāju, ka ļoti daudzi vai nu pa televizoru vai dzīvajā ir redzējuši zirgu sacensības visbiežāk konkūru (šķēršļu pārvarēšana) un tas liekas aizraujoši. Tagad dodu iespēju aplūkot dažādas jāšanas sporta disciplīnas.

Jāšanas sportā laika gaitā attīstījušās daudz un dažādas disciplīnas, bet iesākumam aplūkosim populārākās no tām: konkūrs, iejāde, trīscīņa, draivings, izturības jāšana, reinings, voltižēšana un invalīdu jāšanas sports.

Pirmās reģistrētās „lekšanas” sacensības tika sarīkotas 1866. gadā Parīzē un 1868. gadā Dublinā. Pirmās lielāka mēroga starptautiskās sacensības notika 1902. gadā, savukārt 1912. gadā Stokholmā konkūrs atzīmēja savu debiju kā Olimpisko spēļu disciplīna. Mūsdienās konkūra sacensībās zirgs ar jātnieku veica maršrutu, kas sastāv vidēji no 10-13 šķēršļiem; mērķis ir pārbaudīt pāra prasmes, precizitāti un iemaņas. Maršruts ir jāizlec pēc noteiktās kārtības – visi šķēršļi ir numurēti, neveicot kļūdas, t.i., nenogāžot šķēršļus. Ja kāda šķēršļa sastāvdaļa tiek nogāzta vai ja zirgs atsakās lekt, tiek skaitīti soda punkti. Sacensībās uzvar tas zirga un jātnieka pāris, kam ir vismazākais soda punktu skaits, kas pabeidz maršrutu vismazākajā laikā vai arī, atkarībā no maršruta tipa, kas iegūst vislielāko akumulācijas punktu skaitu.

Iejādei ir ļoti sena vēsture – pirmos rakstus par iejādes tēmu sacerējis grieķu rakstnieks Ksenofons (430-354 gads p.m.ē.), kas tiek uzskatīts par šīs disciplīnas pamatlicēju. Renesanses laikmetā iejāde piedzīvoja atdzimšanu – 1532. gadā Neapolē tika izveidota jāšanas akadēmija; lēnām jaunā mācība sasniedza arī baroka laika Franciju. 18. gadsimtā klasiskā iejāde sasniedza savu kulmināciju, līdz ar pasaules slavenās Spāņu Jāšanas skolas izveidi Vīnē 1729. gadā, liekot pamatus mūsdienu iejādes disciplīnai. Pirmās iejādes sacensības notika 1873. gadā Austrijā; pirmās starptautiskās sacensības notika 1092. gadā Turīnā, Itālijā, bet 1912. gadā iejāde jau tika iekļauta Olimpisko spēļu programmā. Mūsdienās sacensībās ziegam ar jātnieku jāizpilda dažādu iepriekš noteiktu kustību kopums (piaffe, sakopti rikši;lēkši;soļi, pasāža u.t.t.) no sākuma jatnieks un zirgs sasveicinās ar tiesnešiem un tikai tad sāk jāšanu.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Trīscīņas izcelsmes cieši... Autors: pohujiste kvadrātā Zirgi un jāšanas sports

Autors: Foto: Reuters

Trīscīņas izcelsmes cieši saistīta ar armiju – tās mērķis bija radīt sacensības, kurās zirgus varētu pārbaudīt dažādās jomās, kādas var būt aktuālas dienesta laikā; kā arī šīs sacensības nodrošināja pamatu, lai salīdzinātu dažādu valstu kavalēriju apmācības līmeni. Moments, ko jūs redzat attēlā ir visai parasts trīscīņā, jo zirgi in noguruši un ir jāpārvar milzīgi šķēršļi.

Draivings ir zirga pajūga vadīšana. Tajā ir 3 fāzes.

Iejāde – jāveic noteiktā secībā obligātu figūru kopums 100x40 m lielā laukumā. Kustības ietver sevī ātruma un gaitu pārejas, dažāda lieluma apļus un apstāšanos. Tiek vērtēts manevru izpildījums, zirgu paklausība, impulss un korekta pozīcija. Maratons ietver sevī maksimāli 22km garu maršrutu ar dabiskiem apgrūtinājumiem - pagriezieniem, ūdensšķēršļiem, stāviem pakalniem, labirintiem. Šķēršļu draivings - iespēja pārbaudīt zirga paklausību un kondīciju pēc maratona fāzes. Pajūga vadītājiem ie precīzi jāizvada pajūgs pa šauru, konusiem noliktu taciņu.

šķēršļu draivings pārbauda zirga un jātnieka precizitāti un stāvokli pēc maratona. Vadītājam pajūgs jāizvada caur šauru konusu taciņu.

Izturības jāscaronanaMūsdienu... Autors: pohujiste kvadrātā Zirgi un jāšanas sports

Izturības jāšana

Mūsdienu sacensības sastāv no vairākām sadaļām, t.s.. fāzēm. Katras fāzes, kas ir aptuveni 40 km gara, noslēgumā ir obligāti jāiziet rūpīgas veterinārās pārbaudes, lai noteiktu, vai zirgs ir spējīgs turpināt sacensības. Pēc pārbaudes iziešanas zirgs tiek apturēts uz noteiktu laiku (20-45 minūtes), lai to var pabarot un padzirdīt, pirms nākamā posma sākšanas. Visu fāžu noslēgumā tiek veikta galīgā veterinārā pārbaude, lai noteikti, vai finišējušie zirgi nav pārlieku nogurdināti, klibi vai neuzrāda citas problēmas. Minimālais maršruta garums ir 40 - 160 km.

Reklāma

Reinings ir jāšanas sporta veids, kura mērķis ir demonstrēt kovboju (rančo tipa) zirgu atlētiskās spējas šova arēnā. Dalībniekiem ir jāiziet viena no desmit iespējamām shēmām, kas sadalīta 7-8 manevros, ieskaitot mazus, lēni veicamus voltus, lielus ātri veicamus voltus, kājmaiņas lēkšos, 360 grādu apgriešanos uz vietas, slīdošo apstāšanos utt. Reinings ir pieskaitāms pie augsta līmeņa sporta disciplīnas, kas prasa koncentrēšanos un augstas jāšanas prasmes.

Voltizēšana bija daļa no... Autors: pohujiste kvadrātā Zirgi un jāšanas sports

Voltizēšana bija daļa no militārās apmācības senās Grieķijas un Romas laikos. Karavīriem mācīja noturēt līdzsvaru, ilgstoši stāvot uz lēkšojoša zirga; lai noturētos, nedrīkstēja izmantot rokas. Tāpat bija jāmāk uzlekt zirgā bez segliem vai citiem palīglīdzekļiem.

Pēdējo 25 gadu laikā invalīdu jāšanas sports ir stabili attīstījies kā iejādē, tā draivingā; to praktizē jātnieki ar ļoti dažādiem kustību traucējumiem. Iejāde jau kopš 1966. gada ir iekļauta Paraolimpisko spēļu programmā, bet 2006. gadā notika jau sestais Invalīdu Pasaules draivinga čempionāts. Sportisti tiek klasificēti pēc to traucējumu līmeņa, lai nodrošinātu saprātīgu konkurenci. 2006. gada janvārī FEI oficiāli atzina invalīdu jāšanas sportu kā disciplīnu, tādējādi kļūstot par pirmo Starptautisko federāciju, kas regulē sporta norises kā veseliem sportistiem, tā arī sportistiem-invalīdiem.

Reklāma