Zigmunds Freids pirmais pasaulē izdomāja psihoanalīzi - ārstēšanas veidu, kā palīdzēt cilvēkiem tikt pāri nepatīkamiem pārdzīvojumiem, kas traucē dzīvot.
Zīgmunds Freids17
220
3
Zīgmunds Freids piedzima 1856. gada 6. maijā Austrijas pilsētiņa Freibergā (šobrīd Čehijas teritorijā) kā vecākais septiņu bērnu ģimenē. Vēlāk Freida ģimene pārvācās uz Vīni, kur viņš nodzīvoja dzīves lielāko daļu.
Jau no pirmajām klasītēm Freids mācijās spīdoši. Ģimenei lieas naudas nebija, visi dzīvoja šaurā dzīvoklītī, bet vecēki Zīgmunda izglītību ļoti atbalstija. Freidam bija pat sava eļļas lampiņa mācībām, kamēr pārējie ģimenē iztika ar svecēm. Līdzīgi kā citi jaunieši, arī Zīgmunds apguva klasisko izglītību - māciījās grieķu un latīņu valodu, lasīja literetūras un filozofijas klasiķu darbus, piemēram, Šekspīru, Kantu, Nīči. Freids tā aizrāvās ar lasīšanu, ka bija regulāri parādā tuvējai bodītei. Viņam ļoti patika valodas. Viņš runāja vācu, franču, angļu, spāņu un itāļu valoda.
Reklāma
Lai arī bērnībā Freids sapņoja kļūt par ģenerāli vai ministru, tomēr izvēlējās mācīties medicīnu un iestājās Vīnes universitātē. Pēc diploma saņemšanas 1882. gadā viņš sāka strādāt Vīnes tautas slimnīcā, psihiatrijas nodaļā, kur nodarbojās ar smadzeņu bojājumu pētīšanu. Tomēr praktiskā medicīna viņam negāja pie sirds, un nedaudz vēlāk notika straujšs pagrieziens jaunā ārsta dzīvē. 1885. gadā Freids ieguva stipendiju mācībām Parīzē pie izcila neirologa Žana Šarko. Kopā ar šo speciālistu viņš pētija histērijas iemeslus un ārstēšanu. Izrādijās, ka ar hipnozes palīdzību varēja uzlabot histēriķu veselības stāvokli. Šis fakts atstāja tik lielu iespaidu uz Freidu, ka viņš izvēlējās pievērsties psihoterapijai.
19. gs. 80. gados Freids sāka sadarboties ar slavenu Vīnes ārstu Jozefu Breireru, kas pacientus ārstēja ar metodi, kuras laikā cilvēki brīvi stāstija par savu slimību simtomiem, Viņi kopā sarakstija grāmatu un nonāca pie slēdziena, ka histērija mēdz parādīties tāpēc, ka cilvēki cenšas aizmirst un apspriest atmiņas par nepatīkamiem vai briesmīgiem momentiem. Tomēr abi draugi pēc šiem pētijumiem kļuvap ar lielākajiem ienaidniekiem. Tāpat Freidu uzskatu dēl izslēdza no Vīnes medicīnas biedrības.
Kad Freids tika izstumts no mediķu aprindām, viņš pivērsās sapņu pētīšanai. 1896. gadā ārsts sāka pašanalīzi - pusstundu pirms aizmigšanas katru dienu pierakstija savas domas, kas beidzās ar grāmatas "Sapņu interpretācija" izdošanu 1900. gadā. Freids tajā rakstija, ka pārdzīvojumi sapņos parādās pārveidotā, maskētā, izmainītā veidā. Tieši ar šo grāmatu Freids ieguva pasaules slavu, lai arī par to saņēma tikai 209 dolāru honorāru. Viņš atgriezās par ārstu, psihoterapētu, vidē, sāka publicēt dažādus darbus, kuri nereti izsauca arī sabiedrības nosodījumu.
Reklāma
Freids kļuva aizvien populārāks, pie viņa pierakstījās pacienti no visas pasaules, tomēr slavenajam ārstēm bija problēmas. 1919. gadā viņš kara laikā zaudēja visus savus ienākumus, pārdzīvoja meitas nāvi un bailes par 2 dēlu atrašanos karā. Pavisam viņam bija 6 bērni. Tomēr tajā laikā radās daudzas grāmatas pa psihoanalīzi, jo Freids strādāja ar ievainotajiem karavīriem un pētija, kā pārdzīvotais ietekmē cilvēka psihi. Īpaši slikti Freidam sāka klāties tad, kad Vācijā pie varas nāca nacisti. jo viņš pēc tautības bija ēbrejs. Vairākkārt Berlīnē tika rīkotas publiskas Freida grāmatu dedzināšanas. Viņš gan par to pasmējās, sakot, ka viduslaikos, visticamāk, sadedzinātu viņu pašu. Kad Freida meitu Annu apcietināja gestapo, ārsta ģimene nolēma bēgt. Pateicoties nejaušībai un ietekmīgu pacientu palīdzībai, jau smagi slimajam vairāk nekā 80 gadu vecajam Freidam izdevās izpestīt meitu kopā ar ģimeni 1938. gadā aizbēgt uz Angliju. Anna vēāk kļuva par ievērojamu bērnu psihoterapeiti.
Tev patiks šie raksti
