Vjetnamiešu partizānu slazdi44

Klasiskās lamatas - bedre, divi nobīdītie dēlīši ar naglām un viss nobērts ar lapām. Cilvēks ar labu reakciju dabuja tikai bojātus apavus, ar sliktu -  gan lielas, gan mazas brūces pēdās un potītēs.

Sarežģītāks variants - bez citu palīdzības izkļūt no tādām lamatām ir neiespējami.

Pašdarinājuma lamata "Vjetnamas suvenīrs". Lejasdaļā stiprinājās tapas, turklāt, zem apaļas platformas stiepās virves, kas ir savienotas ar naglām. Kad kareivis iestājās uz nemanāmas bedrītes, ko aizvēra ar lapām, kāja iebruka un viņš pārdūra kāju ar tapām, virves tajā pašā laikā stiepās no naglas atverēm, kuras no sāniem pārdūra kāju, pie tam fiksējot viņu un nedodot to izvilkt. Kā likums, kareivis neaizgāja bojā, bet rezultātā zaudēja sev kājas, saņemot pēc tam izdabūtos Saigonas hospitālī no kājas tapas par atmiņu.

Pats zvērīgākais variants - zem sava personīgā svara ritināja, kā caur gaļasmašīnu. Aghhh, sāpīgi!

Lamata-svārsts jeb vēzēklis. Kad lamatas iedarbojās, mieti iecirtās vēdera un cirkšņa apgabalā.

Klasiskais stops. Atsperes vietā nereti tika izmantota gumijas grīste.

Arī vispār klasika. Liels resns koks piesiets pie koka zariem. Un vēl savienota virve, dēļ tā, lai kāds uzkāp uz viņas un tad bammm ar koku.... cilvēks aizlido ( varbūt neaizlido, bet smagas traumas dabū).

Pārsteigums amatieriem ienākt bez pieklauvēšanas pie durvīm( un pie manis labāk neiet ). Priekš velnišķīgi piesardzīgiem un ar labu reakciju, kas paspēja izlikt pie sevis automātu vai kaut vai roku, bija esama brīva karājošā apakšējā sekcija. Un pa to vietu varēja pēc tam izlīst cauri.