Par un ap šo interesanto planētu ir izspēlētas ne mazums zinātniskās fantastikas filmu daudzu gadu desmitu laikā! Protams šā vai tā mēs uzskatām ka uz Marsa nezvai varētu pastāvēt jebkāda dzīvība! Tomēr zinātnieki nemet plinti krūmos un uzskata ka ledus nogulsnējumi uz šīs planētas liecina par to ka iespējams agrāk šeit ir bijusi dzīvība un pat līdzīga kā uz Zemes! /atvainojos par iepriekspielautajam kludam
Visuma fakti - MARSS17
61
1
Viena no visbiežāk pieminētajām teorijām ir tāda, ka dzīvība uz Marsa pastāvējusi pirms miljardiem gadu, protams notikusi kāda katastrofa un no Marsa palicis ir pāri tas kas tagad redzams - sasalusi planēta! Ir pat tādi kas uzskata, ka Marsieši ir aizlaidušies no savas planētas un ir apmetušies uz Zemes! (Labi šīs teorijas papētīsim ja būs pieprasījums)
Tā tad, kas ir Marss tagad!?
Marss ir diezgan auksta planēta, ar lielām temperatūras svārstībām, tāpēc vien tur dzīvībai būtu grūti uzturēties!
Uz Marsa ir lielākais vulkāns (kalns) saules sistēmā ar nosaukumu Olympus Mons. Tā augstums sasniedz 22 km.
lielākais kanjons Valles Marineris kas plešās 2'500 jūdžu, jeb 4'023 kilometru garumā ap 200 km platumā un pat 7 km dziļumā
Marsam ir divi pavadoņi (deimos un Phobos), gluži kā mēneši! Un zinātnieki ir aprēķinājuši, ka iespējams pēc mazāk kā 10'400000 gadiem, viens no mēnešiem ar nosaukumu Phobos sadursies ar Marsu! Tādējādi radīsies atlūzas no Phobos kuras izklīdīs pa Marsa atmosfēru un veidos gredzenu! Līdzīgs gredzens ir planētai Saturns!
uz marsa šobrīd ir 3 izpētes roboti «Sojourner», «Spirit» un «Opportunity» (bildē opprtunity)
nesen tika palaists ceturtais robots «The Curiosity» tas nolaidās uz marsa 5. augustā 8.31 pēc latvijas laika. «The Curiosity» nolaišanai uz Marsa virsmas pēdējā posmā tiks izmantots īpašs ar raķeti darbināms celtnis, kas, kā norādīja viens no NASA zinātniekiem, no malas var izskatīties gana traki, bet patiesībā ir viens no prātīgākajiem veidiem, kādu var izmantot tik liela apjoma (robots sver gandrīz tonnu) piezemēšanai uz Marsa.
«The Curiosity», kas oficiāli tiek dēvēts par Marsa Zinātnisko laboratoriju (MZL), ir aprīkots ar videokamerām un sarežģītu mehānisko instrumentāriju Sarkanās planētas iežu paraugu analīzei, un tas izmaksājis 2,5 miljardus dolāru, kas ir vislielākā summa, kāda līdz šim atvēlēta līdzīgu iekārtu būvei. Paredzēts, ka MZL pētīs Geila krāteri
šobrīd tiek strādāts pie jauna veida plazmas dzinēja «VASIMR» kurš spētu aizgādāt cilvēku komandu līdz Marsam nieka 39 dienās, kamēr ar mums jau ierastajām raķešu tehnoloģijām tas prasītu vairāk kā 6 mēnešus. Bet kamēr viņi neizdomās kā aizsargāt astronautus no kosmiskās radiācijas timēr cilvēkus tur nesūtīs.
nu ko paldies ka izlasīji, ja būs labas atsauksmes tad būs nākošais raksts par kādu visuma daļu.
Tev patiks šie raksti
