Viņš dzīvoja divas dažādas dzīves22

Četrus gadus viņš dienēja Savienoto Valstu gaisa spēkos. Ar savu sievu Paulu viņš apprecējās 1971. gada 22. maijā, 26 gadu vecumā. Dažus gadus viņš strādāja uzņēmumā, kas bija saistīts ar tūrisma precēm, bet 1974. gadā viņš sāka strādāt ADT apsardzes firmā, kas viņam palīdzēja iekļūt cilvēku mājās. Viņa paveiktās slepkavības palīdzēja apsardzes firmai nopelnīt vairāk naudas, jo, zinot, ka uzdarbojas slepkava, cilvēki vēlējās būt drošībā. Viņi nemaz nenojauta, ka tādējādi viņi pakļauj savu dzīvību briesmām.

Tajā pašā gadā, Raders pastrādāja savu pirmo slepkavību. 15. Janvārī, pēc ilgas gatavošanās un novērošanas, viņš nogalināja četrus Otero ģimenes locekļus – Džozefu Otero(38) un Džūliju Otero(34) un divus no viņu bērniem, Džozefīni(11) un Džozefu jaunāko(9) - viņu pašu mājās. Raders no mājas paņēma pulksteni un radio. Nožņaugšana un suvenīru paņemšana kļuva par daļu no viņa slepkavošanas. Viņu dēli Čārlijs(15), Daniels(15) un meita Karmena(13), vēlāk, atnākot mājās no skolas, atrada līķus.

BTK slepkava pēc dažiem mēnešiem uzdarbojās atkal. 4. aprīlī, gaidot viņu dzīvoklī, Raders nogalināja Ketrīnu Brightu(21), sadurot un nožņaudzot viņu, bet pēc tam mēģināja nogalināt viņas brāli Kevinu(19). Kevins tika sašauts divas reizes, vienu reizi sejā, bet otru –galvā, bet izdzīvoja. Viņš aprakstīja aizdomās turamo, kā vidēja auguma vīrieti, ar ūsām un neprātīgām acīm.

1974. gada oktobrī, Raders centās iegūt slavu un uzmanību par saviem noziegumiem, ieliekot vēstuli publiskās bibliotēkas grāmatā, kurā viņš uzņēmās atbildību par Otero slepkavību. Vēstule tika publicēta vietējā avīzē. Viņš rakstīja, ka viņam ir grūti sevi kontrolēt. Raders aprakstīja vēlmi nogalināt, kā briesmoni sevī. Bet viņš gribēja kontrolēt savu tēlu. Viņš pieprasīja, lai viņu sauc par BTK žņaudzēju, sakot, ka BTK nozīmē „bind them, torture them, kill them” (sasiet viņus, spīdzināt viņus, nogalināt viņus).

Radera nākamie zināmie noziegumi tika pastrādāti 1977. gadā. Martā viņš nožņaudza Šērliju Vianu(24), iepriekš ieslēdzot viņas bērnus – piecus gadus veco Stīvu, viņa astoņgadīgo brāli un četrgadīgo māsu - vannas istabā. Mājā viņu ielaida Stīvs, jo Raders uzdevās par detektīvu. Bērnus viņš nenogalināja, jo viņu esot nokaitinājis zvanošais telefons, tāpēc viņš aizgājis.

Radera vēlme pēc uzmanības noveda viņu līdz ziņošanai par savu noziegumu. 8. decembrī viņš nožņaudza Nensiju Foksu(25) viņas mājās, tad piezvanīja policijai, lai pastāstītu par slepkavību. 1978. gada janvārī, neilgi pēc Foksas slepkavības, Raders nosūtīja dzejoli vietējam laikrakstam, par Vianas nogalināšanu. Vairākas nedēļas vēlāk, viņš nosūtīja vēstuli vietējai televīzijas stacijai, paziņojot, ka viņš ir atbildīgs par Vianas, Foksas un Brightas slepkavībām.

(Attēlā redzama Nensija Foksa)

Raders spēja noslēpt savu slepkavas dzīvi. Viņš turpināja strādāt apsardzes firmā. Raders bija gādīgs vīrs un tēvs. Viņa pirmais bērns, Braiens, piedzima 1975. gadā, bet viņa meita, Kerija, piedzima 1978. gadā. 1979. gadā viņš pabeidza Vičitas Štata Universitāti ar bakalaura grādu tiesvedībā.

1979. gada aprīlī, Raders gaidīja gados vecas sievietes, Annas Williams(63), mājās, kura bija nesen zaudējusi savu vīru, bet viņš aizgāja pirms viņa atnāca mājās. Viņš nosūtīja viņai vēstuli, lai viņa zinātu, ka viņas mājās ir bijis BTK slepkava. Viņš arī uzrakstīja dzejoli, kuru sauca "Oh Anna Why Didn't You Appear" (Ak, Anna, Kāpēc Tu Neparādījies). Lai mēģinātu slepkavu noķert, varas iestādes publicēja 1977. gada telefonsarunas ierakstu, cerot, ka kāds atpazīs viņa balsi. Bet neviens, arī viņa ģimene un kolēģi, balsi neatpazina.